ProjektiPlatjoslaProjekta gaita

Projekta gaita

PROJEKTA “ELEKTRONISKO SAKARU INFRASTRUKTŪRAS PIEEJAMĪBAS UZLABOŠANA LAUKU TERITORIJĀS” Nr.2.1.1.0/16/I/001 GAITA

2023. gads

Noslēdzas desmit gadus ilgusī “vidējās jūdzes” optiskā tīkla izbūve

Visi ar “vidējās jūdzes” optiskā tīkla izveidi saistītie būvniecības darbi reģionos ir noslēgušies un ekspluatācijā ir nodota 3620 km gara optiskā tīkla trase un izveidotie 459 trases pieslēguma punkti, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC) .

LVRTC platjoslas tīklu veidoja kopš 2012.gada, īstenojot projektu “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Kopumā tīkla izbūvē desmit gados LVRTC ir investējis nedaudz vairāk kā 10 miljonus eiro, kā arī saņēmis Eiropas Savienības līdzfinansējumu 65.2 miljonu eiro apjomā.

Tīkls Latvijas reģionos ir izbūvēts vietās, kur elektronisko sakaru komersanti neplānoja veidot savu infrastruktūru zemā iedzīvotāju blīvuma un augsto būvniecības izmaksu dēļ. Kopsummā tās ir 312 “baltās” teritorijas. Pārdomātā tīkla arhitektūra operatoriem, kas izmanto un vēl izmantos tīklu, ļauj sasniegt ap 136 620 mājsaimniecības.

“Mūsu uzdevums bija radīt apstākļus elektronisko sakaru komersantu pakalpojumu attīstībai, kas nozīmē ne vien ātru internetu reģiona iedzīvotājiem, bet arī iespēju attīstīt e-komerciju, būvēt mūsdienīgas ražotnes, kurās iekārtu darbu uzrauga vai darbina arī izmantojot jaudīgu datu pārraidi, kā arī strādāt vai mācīties attālināti, dzīvojot Latvijas laukos. Projekta realizācijā bija iesaistīta plaša speciālistu komanda, kas ne vien gādāja, lai tīkla izbūve notiktu savlaicīgi un atbilstoši budžetam, bet arī uzraudzīja tīkla plānojumu, lai tas pēc iespējas vairāk atbilstu komersantu un iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

LVRTC ir pienākums nodrošināt jebkuram elektronisko sakaru komersantam, kurš vēlas sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, iespēju iznomāt tīklu un pieslēgties izveidotajiem pieslēguma punktiem vai lūgt veidot jaunus vietās, kur operatoram tas ir izdevīgāk.

Šobrīd 14 elektronisko sakaru operatori ir iznomājuši nedaudz vairāk kā 6400km optiskā tīkla. Deviņi no tiem ir reģionālie operatori, divi nacionālie un trīs mobilo sakaru operatori. Mobilo operatoru ērtībai ir izveidoti pieslēguma punkti 65 mobilo sakaru torņos. Gandrīz trešdaļa no tiem ir Latgalē. Visplašāk tīklu izmanto operatori Vidzemē, kur iznomāti 2235km optiskā tīkla. Tai seko Zemgale un Latgale. Abos plānošanas reģionos pēdējā gada laikā dubultojies iznomātā tīkla apjoms sasniedzot, attiecīgi, 1644km un 1294km optiskā tīkla.

Operatori optisko tīklu visplašāk izmanto Bauskas novadā, tam seko Madonas novads, kas vairākus gadus bija līderis pēc iznomāto tīkla kilometru skaita. Vairāk nekā 500km optiskā tīkla iznomāti Talsu un Rēzeknes novados, bet gandrīz 500 – Valmieras un Dobeles novados.

Lai padarītu izbūvētā tīkla izmantošanas nosacījumus iespējami pievilcīgus elektronisko sakaru komersantiem, jau divus gadus ir būtiski samazināts tīkla nomas tarifs un šobrīd viena kilometra nomas maksa ir 10 eur/km mēnesī. Atbalstāmajās teritorijās, kur iedzīvotāju skaits uz vienu iznomāto km ir mazāks par 20 un pēdējo 36 mēnešu laikā vai ilgāk nav bijusi noslēgta neviena vienošanās par pakalpojuma izmantošanu, tīkla nomas maksai tiek piemērota 30% atlaide. Platjoslas tīkla projekts ir bezpeļņas projekts un tīkla nomas maksu veido tikai tā uzturēšanas izmaksas.

Par optiskā tīkla izbūvi

Tīkla izbūve tika īstenota divās kārtās. Otras kārtas laikā izbūvētā optiskā tīkla trase bija turpinājums pirmajai kārtai, tādejādi izbūvētie kilometri loģiski papildina iepriekš izbūvēto trasi, veidojot tīklu izdevīgāku un pievilcīgāku komersantiem. Tīkla paplašināšana rezultējās ar būtisku elektronisko sakaru komersantu intereses paplašināšanos, jo kopš 2018.gada iznomāto tīkla kilometru skaits pieaudzis sešas reizes.

Projekta otrās kārtas laikā pieslēguma punkti izveidoti 18 izglītības iestādēm, 27 bibliotēkām, 128 pagasta/novada pārvaldēm. Liela daļa no pieslēguma punktiem pieejami pētniecības un biznesa centros, ārstu praksēs un iestādēs, stadionos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju lokācijās, kā arī uzņēmumos, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.

Uzsākot Platjoslas projekta īstenošanu atsevišķas pašvaldības, saredzot platjoslas tīkla potenciālu turpmākai attīstībai, pauda vēlmi, lai pagastā tiktu izveidots vairāk kā viens piekļuves punkts, tādejādi padarot platjoslas infrastruktūras tīklu pievilcīgāku komersantiem pakalpojumu sniegšanai, un vietās, kur ir iedzīvotāju interese, piem., pie daudzdzīvokļu mājas vai tuvu ievērojamam tūrisma objektam, taču galvenokārt punkti atrodami pie sabiedriskā labuma (sociālekonomiskajiem virzītāju objektiem) un publiskām iestādēm. Tā padarot platjoslas infrastruktūras optisko tīklu pievilcīgāku komersantiem pakalpojumu sniegšanai.

Lai nodrošinātu izbūvētā optiskā tīkla un piekļuves punktu darbības uzraudzīšanu (monitoringu), ir uzstādītas iekārtu monitoringa sistēmas, kas veic optiskās šķiedras līnijas mērījumus, mērījumu datu analīzi un apstrādi, kā arī identificē optiskā kabeļa bojājumus.

Platjoslas tīkla 2.kārtas būvniecību īstenoja četri būvnieki – SIA “Citrus Solutions”, SIA “Reck”, SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS” un SIA “Ditra Network”. Būvuzraudzību objektos nodrošināja komercsabiedrība PS “CC&DP” un SIA “IxCom”.

Informācija aktualizēta 18.12.2023.

LVRTC atgūst kopš 2019.gada marta ieturēto ERAF finansējumu platjoslas tīkla izbūvei

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC), kas īsteno ERAF finansēto platjoslas optiskā tīkla izbūves projektu Latvijas reģionos, tuvākajā laikā pilnībā atgūs kopš 2019.gada ieturēto projekta finansējuma daļu. Šobrīd LVRTC jau ir saņēmis nepilnus 8 miljonus no kopumā 10 miljoniem eur ieturētā finansējuma.

Kā ziņots iepriekš, CFLA kopš 2019.gada marta veica ieturējumu 25% apmērā no visiem veiktajiem un deklarētajiem projekta īstenošanas izdevumiem. Ieturējums tika veikts, pamatojoties uz to, ka CFLA bija nepieciešams pārliecināties par projekta īstenošanas gaitas atbilstību ES fonda finansējuma un Regulas Nr.2018/1046 nosacījumiem un gūt apstiprinājumu, ka Finanšu ministrijas, kā Revīzijas iestādes, ziņojumā 2021.gada Nr. DR/ESIF/2020/15-5 noteiktie riski nav attiecināmi uz LVRTC kā Platjoslas projekta 2.kārtas īstenotāju.
Atbildīgās institūcija – Eiropas Komisija – ir sniegusi skaidrojumu par LVRTC projekta pārvaldības atbilstību, kurā norādīts, ka visi Finanšu ministrijas, kā Revīzijas iestādes izteiktie un uzturētie riski nav attiecināmi uz Platjoslas projekta 2.kārtu, līdz ar to šādu risku nav un ieturētais finansējums ir jāatjauno.
Kopš 2019.gada, lai nodrošinātu projektā sasniedzamo mērķu īstenošanu, ievērojot gan uzņemtās saistības ar būvniekiem, gan ESF 2014-2020 plānošanas perioda pēdējo termiņu – šī gada 31.decembri, līdz kuram jānoslēdz visi konkrētā Plānošanas perioda (2014-2020) Darbības programmas projekti, LVRTC finansēja gan ieturētos līdzekļus, gan nodrošināja savu projekta līdzfinansējuma daļu – 15% no projekta īstenošanas kopējās summas.

“Ieguldot savus līdzekļus uz periodu, kas nepieciešams, lai argumentētu un skaidrotu revīzijas institūcijai projekta īstenošanas atbilstību, LVRTC ir rīkojies kā atbildīgs saimnieks, nodrošinot, ka projekts tiek īstenots paredzētajā apjomā un laikā. Optiskais tīkls, kas ir būtisks nacionālo un reģionālo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, būs pieejams atbilstoši plānam,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Šobrīd Platjoslas projekta 2.kārtā ir izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā 1948 km gara optiskā kabeļu tīkla trase. Ir izveidots un pieņemts ekspluatācijā 261 “vidējās jūdzes” piekļuves punkts. Šāds optiskā tīkla pārklājums ļāvis sasniegt 176 “baltās teritorijas”, kurās elektronisko sakaru komersanti varēs sniegt pakalpojumu aptuveni 69 300 mājsaimniecības, kas ir 82.7% no noteiktā projekta rezultatīvā rādītāja.
Līdz šī gada beigām plānots izbūvēt un pieņemt ekspluatācijā vēl aptuveni 15 km optiskā kabeļu tīkla trases un 21 “vidējās jūdzes” piekļuves punktu.
18 piekļuves punkti tiks izveidoti pie izglītības iestādēm, bet trīs piekļuves punkti būs izveidoti mobilo sakaru operatoru bāzes stacijās. Atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem, pirmie pieslēgumi izglītības iestādēs būs izveidoti jau jūlijā, bet pārējie – līdz novembra beigām.
Kopumā projekta pirmās un otrās kārtas laikā būs izbūvēti aptuveni 3620 km optiskā tīkla un 459 “vidējās jūdzes” piekļuves punkti.
Šobrīd LVRTC platjoslas optisko tīklu izmanto 15 reģionālie un nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, tostarp trīs mobilo sakaru operatori. Lielākā daļa no tīkla lietotājiem ir reģionālie operatori. Operatori šobrīd ir iznomājuši un izmanto 6278 km tīkla trases.
Pēc iznomāto km skaita visvairāk pieslēgumu optiskajam tīklam izmanto Madonas novadā (672 km), tam seko Bauskas novads (543 km), Talsu novads (514 km), Rēzeknes (513 km), Valmieras (476 km) un Dobeles (459 km) novadi.
Lai padarītu tīkla izmantošanas nosacījumus iespējami pievilcīgus operatoriem, pērn tika būtiski samazināts tīkla nomas tarifs un šobrīd viena km nomas maksa ir 10eur/mēnesī, bet atbalstāmajās teritorijās – 7 eur/mēnesī.

Konteksts:
Kāpēc nepieciešams platjoslas optiskais tīkls, ko izbūvē un uztur LVRTC?
Platjoslas optiskais tīkls saskaņā ar 2010. gadā Eiropas Savienības apstiprināto stratēģiju “Eiropa 2020”, tiek izbūvēts, lai attālajos novados, vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir neliels un elektronisko sakaru komersantiem ir finansiāli neizdevīgi un neiespējami būvēt savu optisko tīklu, nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam. Īpaši nozīmīgs tīkls ir reģionālajiem elektronisko sakaru komersantiem, kuru rocība nereti neļauj veikt ilgtermiņa investīcijas savas sakaru infrastruktūras izveidē.
2012.gadā LVRTC ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu uzsāka projektu “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” (platjoslas projekts).
Projekta īstenošana ir sadalīta divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015.gada augustā, ir izbūvēti 177 “vidējās jūdzes” piekļuves punkti un izbūvēta optiskā tīkla trase 1657 km garumā.
Projekta otrā kārta tika uzsākta 2016.gada otrajā pusē, bet būvniecības darbi – 2018.gadā.
Tīkla noma pieejama visiem Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru operatoriem., kuri nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem, iestādēm vai organizācijām, uz vienādiem, nediskriminējošies nosacījumiem.
Operators nomā no LVRTC optisko šķiedru (pāra) savienojumu starp diviem paša izvēlētiem pieslēguma punktiem, turklāt vienam no pieslēguma punktiem ir jāatrodas tā saucamajā “baltajā” teritorijā.

LVRTC ir viens no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un tā darbības veids ir radio un televīzijas programmu pārraidīšana, uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumi, datu pārraides, kiberdrošības risinājumu, datu centru, mākoņdatošanas un infrastruktūras nomas pakalpojumu sniegšana.

LVRTC stratēģiskais mērķis ir nodrošināt un attīstīt augstas pieejamības, integritātes un drošības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru un pakalpojumus, stiprinot valsts efektīvu pārvaldi, drošību un sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. LVRTC klientu bāze ir diversificēta un ietver raidorganizācijas, vietējos un starptautiskos elektronisko sakaru operatorus, dažādu nozaru ministrijas un citas valsts iestādes, kā arī eParaksta lietotājus – Latvijas uzņēmumus un iedzīvotājus.

Informācija aktualizēta 20.07.2023.

2022. gads

Par piekļuves punktu elektronisko sakaru komersantu sakaru tīklu mezglos saraksta papildināšanu

Optiskā tīkla uzraudzības komitejas (turpmāk – OTUK) 2017.gada 15.decembra sēdē tika apstiprināti pamatprincipi valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 (2011/N) „Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” (turpmāk – VAP) “vidējās jūdzes” infrastruktūras un piekļuves punktu izbūvei un izbūves prioritātes noteikšanai, paredzot kā vienu no prioritātēm elektronisko sakaru komersantu (turpmāk – ESK) tīklu mezglu punktus (galvenokārt mobilo sakaru bāzes stacijas), ja ir saņemta ESK izteiktā interese un apliecinājums.

OTUK 2021.gada 24.septembra sēdē tika apstiprināts izglītības iestāžu saraksts (kopā 23), līdz kurām iespējams projekta ietvaros izbūvēt “vidējās jūdzes” infrastruktūru, un no attiecīgās pašvaldības saņemts apliecinājums par konkrētās izglītības iestādes ilgtspēju un «pēdējās jūdzes» nodrošinājumu.

Cēsu novada pašvaldība 2022.gada 5.oktobrī informēja, ka plāno atteikties no «vidējās jūdzes» pieslēgumu izveides Stalbes pamatskolā un Straupes pamatskolā, jo neviens elektronisko sakaru komersants nav ieinteresēts šajās izglītības iestādēs sniegt interneta piekļuves pakalpojumus par pieņemamām izmaksām.

Ievērojot minēto, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) ir apzinājusi Stalbes un Straupes pamatskolām tuvāko iespējamo ESK infrastruktūru un identificējusi SIA “Latvijas Mobilais Telefons” elektronisko sakaru tīkla mezglu apdzīvotajā vietā “Plācis”, Cēsu novads (baltā teritorija[1]) kā piemērotāko. ESK ir apliecinājis, iesniedzot pieteikumu, ka tiks noslēgts līgums un sniegts pakalpojums abām izglītības iestādēm.

Ņemot vērā lauku teritoriju nevienmērīgo apdzīvotību un mazo iedzīvotāju blīvumu, kā arī mobilo sakaru tehnoloģiju attīstības tendences, mobilo sakaru tīklu bāzes staciju pieslēgšana VAP ietvaros izbūvētajai infrastruktūrai ir viens no veidiem, kā veicināt projekta mērķu sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.664 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.664) noteiktajam. Tādejādi tiek radīts priekšnosacījums, lai nodrošinātu galalietotājiem un izglītības iestādēm interneta piekļuves pakalpojumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī atbilstoši MK noteikumu Nr.664 20.7.apakšpunktam, Satiksmes ministrija aicina izteikt viedokli par nodomu papildināt piekļuves punktu elektronisko sakaru komersantu sakaru tīklu mezglos sarakstu ar jaunu piekļuves punktu:

Novads

Pagasts

Tuvākā apdzīvotā vieta

Piekļuves punkts (TORNIS)

Longtitude

Latitude

Pamatojums piekļuves punkta iekļaušanai PP sarakstā

Pierādījums interesei

Cēsu

Straupes

Plācis

Plācis, LMT

24.97486

57.36078

ESK interese

Apliecinājums par infrastruktūras izmantošanu un priekšlīguma noslēgšanu

[1] Teritorija, kurā elektronisko sakaru komersanti nesniedz, vai arī nav izteikuši gatavību sniegt platjoslas interneta piekļuves pakalpojumus iedzīvotājiem ar datu pārraides ātrumu vismaz 30Mbit/s

Informācija aktualizēta 05.12.22.

2022. gada oktobrī uzsākta “vidējās jūdzes” projektēšanas un būvdarbu līgumu slēgšana 15 izglītības iestādēs

24.09.2021. Optiskā tīkla uzraudzības komitejā tika apstiprināts to izglītības iestāžu saraksts, par kurām pašvaldība bija sniegusi apliecinājumu par plānoto “pēdējās jūdzes” risinājumu un konkrētās izglītības iestādes ilgtspēju, kā arī par to, ka šī pašvaldība projekta īstenošanas laikā būs noslēgusi līgumu par piekļuves punkta izvietošanu izglītības iestādes teritorijā.

03.11.2021. tika izsludināts iepirkums “Optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbu veikšana” ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu (pēc grozījumiem) 18.01.2022. (iepirkuma identifikācijas Nr. LVRTC-2021/2/ERAF). 2022.gada 2.ceturksnī tika veikts piedāvājumu izvērtējums un atlasīts uzvarētājs. Vispārējā vienošanās (Līgums) noslēgta 19.09.2022.ar SIA “Ditra Networks”.

23.12.2021. tika izsludināts iepirkums “Atbalsta pakalpojumu sniegšana, būvprojektu pārbaude un būvuzraudzības nodrošināšana Optiskā tīkla infrastruktūras izbūvē” ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu 31.01.2022. (iepirkuma identifikācijas Nr. LVRTC-2021/3/ERAF). 2022.gada 2.ceturksnī tika veikts piedāvājumu izvērtējums un atlasīts uzvarētājs. Vispārējā vienošanās (Līgums) noslēgta 21.09.2022. ar SIA “IxCom”.

2021. gada vasarā, 12 (divpadsmit) izglītības iestāžu tās dibinātājas pašvaldības, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 793 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 664 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” prasīto, sniegušas apliecinājumu par “pēdējās jūdzes” iespējām un risinājumiem, tas ir, ka “pēdējā jūdze” tiks izveidota un interneta pakalpojumi tiks nodrošināti attiecīgajā objektā (izglītības iestādē). Pašvaldības arī sniegušas apliecinājumu, ka konkrētā izglītības iestāde pastāvēs (būs ilgtspējīga),  pašvaldība nodrošinās finansējumu un organizēs, ievērojot normatīvo aktu prasības, “pēdējās jūdzes” pieslēguma pakalpojuma saņemšanu izglītības iestādē un tā ilgstošu izmantošanu attiecīgās izglītības iestādes mācību procesā. Tāpat pašvaldība apņemas noslēgt sadarbības līgumus/vienošanās (pie līgumiem) ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par piekļuves punkta izvietošanu izglītības iestādes teritorijā un informācijas sniegšanu par pakalpojuma tālāku nodrošināšanu.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, pārliecinoties par apliecinājuma esamību kā galveno apsvērumu, lai nodrošinātu finansējuma ieguldīšanas lietderību konkrētajā objektā, t.i., izglītības iestādes piekļuves punkta izbūvē, un pamatojoties uz veikto iepirkumu procedūru “Optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbu veikšana” (identifikācijas Nr.LVRTC-2021/2/ERAF) un pieņemto lēmumu par iepirkuma rezultātu, kā arī SIA “Ditra Networks” (turpmāk – Izpildītājs) iesniegto piedāvājumu iepirkumam “Optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbu veikšana” (identifikācijas Nr.LVRTC-2021/2/ERAF), un saskaņā ar starp Izpildītāju un LVRTC 2022. gada 19. septembrī noslēgto Vispārīgo vienošanos, 2022. gada oktobrī uzsākta projektēšanas un būvdarbu līgumu slēgšana par konkrēto darbu pasūtījumu Izglītības iestāžu pieslēgumu objektos: Allažu pamatskolā, Sējas pamatskolā, Umurgas pamatskolā, Ugāles vidusskolā, Griķu pamatskolā, Mores pamatskolā, Rekavas vidusskolā, Jersikas pamatskolā, Rudzātu vidusskolā, Jaunsilavas pamatskolā, Rožupes pamatskolā, Zasas vidusskolā, Ābeļu pamatskolā, Daugmales pamatskolā un Ērgļu vidusskolā. Šobrīd notiek divu atlikušo (Palsmanes pamatskolas, Raunas vidusskolas) Pasūtījuma līgumu par projektēšanas darbiem un būvdarbiem slēgšana un saskaņošanas process ar Izpildītāju.

Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamā gada otrajā pusē šajās 17 izglītības iestādēs jau būs pieejama “vidējā jūdze”.

Informācija aktualizēta 01.12.2022.

LVRTC samazina platjoslas optiskā tīkla nomas tarifus elektronisko sakaru operatoriem

Šā gada 8.decembrī  stāsies spēkā jauni, samazināti platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem. Turpmāk vidējās jūdzes optiskās tīkla nomas maksa par vienu kilometru būs  10 EUR mēnesī līdzšinējo 12 eur vietā, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC).

Tāpat operatoriem būs 30% atlaide optiskā tīkla nomai 69 Latvijas apdzīvotās vietās, kas noteiktas kā atbalstāmās. Slēdzot līgumu par tīkla nomu uz 36 mēnešiem un nodrošinot pakalpojumus iedzīvotājiem, tīkla nomas maksa šajās vietās būs 7 eur par kilometru mēnesī.

Par atbalstāmām teritorijām noteikti gan ciemi, gan apdzīvotas vietas 60 Latvijas pagastos. Visvairāk atbalstāmo teritoriju ir Vidzemē. Atbalstāmās teritorijas tiks pārskatītas un aktualizētas vienlaikus ar Piekļuves tarifu aprēķināšanas metodikas pārskatīšanu, kas notiek reizi gadā.  Šobrīd atlaide tiek piemērota diviem elektronisko sakaru komersantu iznomātiem posmiem.

Šogad tīklu iznomājuši kopumā 15 elektronisko sakaru komersanti, tostarp trīs lielākie mobilo sakaru operatori. Deviņi no komersantiem, kas jau izmanto tīklu, ir reģionālie elektronisko sakaru operatori, kas par saviem līdzekļiem infrastruktūras izbūvi konkrētajās teritorijās nevarētu veikt augsto izmaksu dēļ. Aizvien vairāk optisko tīklu izmanto visi mobilo sakaru komersanti, būtiski pieaug mobilo sakaru pieslēgumu skaits.

Informācija aktualizēta 8.11.2022.

jaunais_logo_LVRTC-platjoslas-statistika-par-2022-07-FB-1080x1080-5
LVRTC-platjoslas-statistika-par-2022-07-A4-2
jaunais_logo_LVRTC-platjoslas-statistika-par-2022-07-FB-1080x1080-2

Platjoslas optisko tīklu visplašāk izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji Vidzemē

Pēdējo divu gadu laikā dubultojies operatoriem iznomātais VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) izbūvētā platjoslas optiskā tīkla trases apjoms, sasniedzot 4130 km. Jau vairākus gadus visplašāk pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem tīklu izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji Vidzemē, kur iznomāti vairāk nekā 1580 km optiskā tīkla. Salīdzinot ar 2020. gadu, teju trīskāršojusies optiskā tīkla izmantošana Kurzemē, kur operatori iznomājuši 1020 km. Tāpat, salīdzinot ar 2020. gadu, trīskāršojusies tīkla izmantošana Zemgalē, kur šobrīd operatori pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem iznomā 845 km LVRTC optiskā tīkla trases. Latgalē elektronisko sakaru operatori iznomājuši 679 km optiskā tīkla trases.

“Pandēmijas laiks bijis pozitīvs stimuls operatoriem palielināt savas sakaru infrastruktūras kapacitāti, jo būtiski pieauga iedzīvotāju pieprasījums pēc stabiliem un jaudīgiem interneta sakariem reģionos. Tomēr pandēmija nav vienīgais straujā pieauguma iemesls. Tīkla būvniecība notiek divās kārtās, un otrās kārtas laikā izbūvētie kilometri loģiski papildina iepriekš izbūvēto trasi, veidojot tīklu izdevīgāku un pievilcīgāku. Platjoslas tīkla projekts ir bezpeļņas projekts un tīkla nomas maksu veido tikai tā uzturēšanas izmaksas. Pirms diviem gadiem radām iespēju nomas maksu samazināt. Kopsummā tas ir devis pozitīvu efektu. Paredzam, ka tīkla lietojamība būtiski pieaugs arī turpmākā gada laikā, mobilo sakaru operatoriem attīstot savu infrastruktūru, tostarp – izvēršot 5G pārklājumus, lai iedzīvotājiem nodrošinātu augstākas kvalitātes pakalpojumu,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Šobrīd visplašāk tīklu izmanto operatori Madonas novadā, kur operatoriem izveidoti 30 pieslēgumi. Madonas novadam seko Valmieras un Talsu novads, kā arī Alūksnes, Rēzeknes un Dienvidkurzemes novads.

Tīklu šobrīd izmanto 14 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Deviņi no tiem ir reģionālie komersanti, kuriem infrastruktūras pieejamība ir būtisks priekšnosacījums pakalpojumu sniegšanai gala lietotājiem, tā kā savu infrastruktūru augsto izmaksu dēļ visbiežāk operatori nevarētu izveidot. Platjoslas optisko tīklu izmato arī trīs nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un divi mobilo sakaru operatori.

Salīdzinoši zema ir pakalpojumu sniedzēju interese sniegt pakalpojumus teritorijās, kas noteiktas kā atbalstāmās un tīkla nomai šajās vietās tiek piešķirta 30% atlaide. No 67 atbalstāmajām teritorijām šobrīd tikai vienā operators sniedz pakalpojumu saņemot atlaidi nomas maksai.

LVRTC ir izstrādājis priekšlikumus turpmākam optiskā tīkla trases nomas maksas samazinājumam. Šobrīd priekšlikumi ir iesniegti izvērtēšanai Optiskā tīkla uzraudzības komitejai. Ja priekšlikumi tiks atbalstīti, tad nomas maksas samazinājums elektronisko sakaru pakalpojumu operatoriem stāsies spēkā jau šogad.

Informācija aktualizēta 15.07.2022.

Turpinot platjoslas optiskā tīkla attīstību, VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs aicina elektronisko sakaru operatorus paust savu interesi par jaunu pieslēgumu izveidi LVRTC koplietojamajam platjoslas optiskajam tīklam.

Interesi var paust kā mobilie operatori, tā arī jebkurš cits Latvijas republikā reģistrēts elektronisko sakaru operators, kurš t.s. “baltajās teritorijās” plāno sniegt pakalpojumus gala lietotājiem.

Jaunu pieslēguma izveidi var pieteikt gan mobilo sakaru operatori saviem sakaru torņiem, gan arī jebkurš cits Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) reģistrā  reģistrēts elektronisko sakaru operators, kas vēlas izmantot platjoslas tīkla sniegtās iespējas un tam nepieciešama pieslēgumu izbūve noteiktās vietās.

Lai jaunizbūvētie pieslēgumi tiktu izmantoti interneta un citu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai gala lietotājiem, operatoriem būs jānoslēdz priekšlīgums ar LVRTC. Ņemot vērā to, ka LVRTC veic tīkla izbūvi par saviem un ERAF fonda līdzekļiem, saskaņā ar projekta noteikumiem, katrai pieslēguma vietai ir jānodrošina iespēja izmantot tīklu vismaz pieciem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

Savu interesi par jaunu pieslēgumu izveidi (norādot 1 līdz 3 interesējošos punktus prioritārā secībā) lūdzam iesniegt nosūtot pieteikumu brīvā formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu uz e-pasta adresi  līdz š.g. 28. februāra plkst. 18.00.

Iesniegtos jaunu pieslēguma vietu pieteikumus izvērtēs LVRTC projekta komanda, kā arī Optiskā tīkla uzraudzības komisija. Operatoru pieteiktos jaunos pieslēgumus paredzēts izbūvēt līdz 2023. gada oktobrim.

Vēršam uzmanību, ka, saskaņā ar Platjoslas projekta nosacījumiem, elektronisko sakaru komersants, paužot interesi par noteikta pieslēguma izveidi:

  • Apņemas izmantot izbūvēto infrastruktūru un noslēgt ar LVRTC priekšlīgumu par sevis norādītajiem posmiem.
  • Piekrīt nodrošināt piekļuvi un pieslēgšanos izbūvētajai infrastruktūrai vismaz pieciem citiem elektronisko sakaru komersantiem interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem, ja šāda interese būs.
  • Apliecina, ka iecerētais pieslēgums atrodas vietā, kas ir komersantam piederošā, valdījumā vai apsaimniekošanā esoša teritorijā un nav indikāciju, ka attiecīgo zemju īpašnieki var radīt šķēršļus pieslēguma izveidei.
  • Apņemas pēc konkrētā pieslēguma izveides divu mēnešu laikā no LVRTC uzaicinājuma noslēgt nomas līgumu par pakalpojumu, atbilstoši LVRTC interneta vietnē publiskotajiem tarifiem un līguma nosacījumiem.

Latvija kopš 2012.gada īsteno valsts atbalsta programmu Nr.SA.33324 “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” (apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011) 7699) (turpmāk – valsts atbalsta programma), kuras ietvaros pabeigts 1.kārtas projekts Nr.3DP/3.2.2.3.0/12/IPIA/SM/001 „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos” un 2023.gadā plānots pabeigt platjoslas infrastruktūras izbūvi 2.kārtas projekta Nr.2.1.1.0/16/I/001 “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” ietvaros.

Platjoslas projekta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot atvilces maršrutēšanas tīkla (“vidējās jūdzes”) infrastruktūras izbūvi tādās teritorijās, kurās nevienam elektronisko sakaru komersantam nav un tuvāko trīs gadu laikā netiek plānots izbūvēt tādu “vidējās jūdzes” tīkla infrastruktūru, lai sniegtu interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s.

Pēc pieteikuma iesniegšanas jautājumu un neskaidrību gadījumā ar operatoru  sazināsies LVRTC klientu vadītājs. Tāpat aicinām arī elektronisko sakaru operatorus  uzdot sev interesējošos jautājumus, rakstot LVRTC Pārdošanas daļas vadītājam Kasparam Svirskim uz e-pastu: .

Informācija aktualizēta 01.02.2022.

2021. gads

Ministrs Tālis Linkaits reģionālajā vizītē Viļakā: Satiksmes un sakaru infrastruktūrai ir īpaša nozīme pierobežas novados

Satiksmes ministrs kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski apmeklēja arī Rekovas vidusskolu, kur tiks izveidots optiskā tīkla piekļuves punkts, atrisinot “vidējās jūdzes” piekļuvi vienā no līdz šim “baltajām teritorijām” valstī. Rekovas skolā un apkārtnē tagad būs pieejams ātrdarbīgs, kvalitatīvs internets, – šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls attālināto mācību laikā pandēmijas apstākļos. Rekovas vidusskola ir viena no pašlaik 19 Latvijas skolām, kurās ar pašvaldības aktīvu iesaisti pieslēgums tiks izveidots jau tuvākajā laikā.

Platjoslas interneta projekta pirmās un otrās kārtas laikā Viļakas un apkārtējos novados izbūvēti kopumā 126 km optiskā tīkla un 10 piekļuves punkti – Žīguri, Bērzkalne, Naudaskalns, Kuprava, Svilpova, Borisova, Rekova, Egļuciems, Rugāji un Benislava.

Informācija atjaunota 22.06.2021.

Valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” ietvaros izbūvējamie piekļuves punkti izglītības iestāžu tuvumā

2020. gada 17. decembrī ir apstiprināti  grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 664 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”  2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” (turpmāk – 2.1.1.SAM) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.664), kas paredz papildu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma piešķiršanu 2 550 000 euro apmērā, lai izveidotu papildu “vidējās jūdzes” tīkla infrastruktūru 2.1.1.SAM īstenojamā projekta “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” ietvaros to izglītības iestāžu tuvumā, kas atrodas baltajās teritorijās un kurām nav pieejams kvalitatīvs platjoslas internets efektīva attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.

Sarakstā par potenciālajiem optiskā tīkla ierīkošanas punktiem ir iekļautas izglītības iestādes:

  1. balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju (Izglītības un zinātnes ministrijas 2020.gada 19.novembra vēstule Nr.4-4.1e/20/3987 “Par turpmāko rīcību “vidējās jūdzes” pieslēgumu izveidē”) par izglītības iestādēm, kurām ir nepieciešama “vidējās jūdzes” izbūve un par kuru ierīkošanu novada dome ir iesniegusi apliecinājumu par izglītības iestādes pastāvēšanu un finansējuma nodrošināšanu pieslēguma pakalpojuma saņemšanai, ievērojot grozījumu MK noteikumu Nr. 664 anotācijā minēto;
  2. Aknīstes vidusskola, Tirzas pamatskola, Bērzpils vidusskola un Taurupes pamatskola, kas atrodas baltajās teritorijās un kurām nav pieejams kvalitatīvs platjoslas internets efektīva mācību procesa nodrošināšanai, bet novada dome nav sniegusi apliecinājumu iespējamo augsto izmaksu dēļ. Līdz ar to Satiksmes ministrija aicina elektronisko sakaru operatorus izteikt interesi par interneta pakalpojumu sniegšanu attiecīgajai izglītības iestādei, vienlaikus informējot par indikatīvo maksu, ja augstāk minētajās izglītības iestādēs tiks izbūvēts optisko tīklu piekļuves punkts 2023. gadā.  kā arī par citiem tehniskā risinājuma veidiem un indikatīvajām izmaksām interneta jaudas palielinājumam (virs 100 Mbit/s), ja interneta pakalpojumu sniegšanas indikatīvā maksa optiskajā tīklā konkrētajā teritorijā ir virs vidēji jūsu uzņēmuma piedāvātās maksas citviet.
  3. papildu izglītības iestādes, par ko novada dome ir sniegusi priekšlikumus par optiskā tīkla punkta ierīkošanas lietderību.

Līdz ar to aicinām sabiedriskās apspriešanas laikā izteikt viedokli par potenciālajiem optiskā tīkla ierīkošanas punktiem (skat. pielikumu) līdz 2021.gada 24.aprīlim, tos nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: . Īpaši aicinām elektronisko sakaru operatorus pievērst uzmanību, vai tie nav pretrunā ar jūsu uzņēmuma plāniem vai nedublē jau Jūsu esošos interneta piekļuves pakalpojumus.

Informācija aktualizēta 19.03.2021.

2020.gads

Informācija aktualizēta 12.12.2020.

Kvalitatīvi elektroniskie sakari darbam un mācībām Jaunpilī

Kvalitatīvi elektroniskie sakari darbam un mācībām Madonas novadā

Informācija aktualizēta 06.07.2020.

Tikšanās par izbūvētā optiskā kabeļtīkla attīstības iespējām Bauskas novadā

Trešdien, 1.jūlijā, Bauskas novada vadība tikās ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, lai viestu skaidrību par pirms pieciem gadiem izbūvēto platjoslas optiskā tīkla infrastruktūru novada teritorijā.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (VAS LVRTC) Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos” 1.kārtas īstenošanas ietvaros, 2015.gadā Bauskas novadā veica platjoslas optiskā tīkla pasīvās infrastruktūras (vidējās jūdzes) izbūvi ar piekļuves punktiem Ērgļos (Brunavas pag.), Uzvarā (Gailīšu pag.), Adžūnos un Bērzos (Īslīces pag.), Mežotnē (Mežotnes pag.), Vecsaulē, Ozolainē un Pētermuižā (Vecsaules pag.) – teritorijās, kurās dažādu iemeslu dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neplānoja veidot savu optiskā tīkla infrastruktūru. Šobrīd no novadā izbūvētās infrastruktūras   operatori iznomājuši nedaudz vairāk kā 100km. Pavasarī  Ērgļi un Pētermuiža arī iekļauti atbalstāmo teritoriju sarakstā, kur operatori, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem,  varēs saņemt būtisku tīkla nomas maksas atlaidi.

Lai diskutētu par Bauskas novadā izbūvētā optiskā tīkla izmantošanas iespējām, atsaucoties uz  Bauskas novada domes priekšsēdētāja Arnolda Jātnieka aicinājumu, bija ieradušies VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (VAS LVRTC), SIA Ērika un Co Ltd., SIA Linkit, SIA Dati Group, SIA Tet un  SIA Latvijas Mobilais Telefons pārstāvji. Sanāksmē piedalījās arī Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novadu IT speciālisti un Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Imants Parādnieks.
VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis uzsvēra, ka līdz ar projekta realizāciju komersanti – elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji- var iznomāt optisko tīklu un neveidot savu infrastruktūru, kas palīdz operatoriem būtiski ietaupīt tīkla izveides izmaksas.  Turklāt operatori novada iedzīvotājiem var nodrošināt interneta piekļuvi, pieslēdzoties infrastruktūrai jebkur, ne tikai konkrētajos piekļuves punktos, lai nodrošinātu pēdējās jūdzes pakalpojumus jeb interneta pieejamību gala patērētājam (mājsaimniecībām, uzņēmumiem, iestādēm). Šobrīd VAS LVRTC nodrošina un arī nākamos 20 gadus uzturēs izbūvēto infrastruktūru. Tas ir garantēts pamats tīklu kvalitatīvai izmantošanai un nodrošina ātru reakcijas laiku radušos problēmu novēršanā un nepārtrauktu pakalpojumu lietotājiem.

Edmunds Beļskis arī norādīja, ka platjoslas projekts ir bezpeļņas un tīkla nomas tarifi, kas tiek piemēroti komersantiem, sedz tikai platjoslas tīkla ikgadējos uzturēšanas izdevumus. 4000 km garais tīkls ir jāmonitorē un jāuztur, tāpat jāspēj operatīvi konstatēt un novērst bojājumus. Uzturēšanas gada izmaksas ir pietiekami ievērojamas, jo katrs tīkla posms, katrs piekļuves punkts jāuztur tā, lai saglabātu tīkla kvalitāti un veiktspēju ilgtermiņā. Rodot finansējumu tieši tīkla uzturēšanai ilgtermiņā,  tīkls brīvi būtu  pieejams jebkurā vietā un jebkuram operatoram, bet operatora izmaksas, sniedzot pakalpojumu iedzīvotājiem, veidotu tikai pieslēgums gala lietotājiem un pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo iekārtu uzstādīšana.

Informācija aktualizēta 01.07.2020.

LVRTC samazina platjoslas optiskā tīkla nomas tarifus elektronisko sakaru operatoriem

Šā gada 15.jūnijā stāsies spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem, kas būtiski uzlabos vidējās jūdzes optiskā tīkla nomas nosacījumus.

Izmaiņas pozitīvi ietekmēs katru operatoru, kurš iznomā vidējās jūdzes optisko tīklu, lai sniegtu pakalpojumus gala lietotājiem – iestādēm un organizācijām, jo ikmēneša nomas maksa par vienu kilometru tiek noteikta 12 EUR par kilometru mēnesī, neatkarīgi no iznomāto kilometru skaita. Līdz šim operatora maksājums bija atkarīgs no iznomāto kilometru daudzuma. Tāpat izmaiņas paredz optiskā tīkla nomas maksas samazināšanu un izdevīgākus nosacījumus operatoriem, kuri sniegs pakalpojumus atbalstāmās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu, kā arī operatoriem, kuri iznomās lielu tīkla apjomu.
Lai veicinātu infrastruktūras izmantošanu teritorijās ar zemu iedzīvotāju skaitu, 67 Latvijas apdzīvotas vietas, kur ir izbūvēti platjoslas tīkla piekļuves punkti, ir noteiktas kā atbalstāmās teritorijas. Tas nozīmē, ka šajās teritorijās, nomājot platjoslas infrastruktūras posmu vismaz uz 36 mēnešiem, operatora ikmēneša nomas maksai tiks piemērota 30% atlaide. Par atbalstāmām teritorijām noteikti gan ciemi, gan apdzīvotas vietas 60 Latvijas pagastos. Visvairāk atbalstāmo teritoriju ir Vidzemē. Tiek paredzēts, ka atbalstāmās teritorijas tiks pārskatītas un aktualizētas vienlaikus ar Piekļuves tarifu aprēķināšanas metodiku.
Izmaksu optimizācija būs piemērota arī operatoriem, kuri iznomās vairāk nekā 1800 km, sasniedzot ikmēneša maksājumu 21 600 EUR apmērā. Šādā gadījumā operatoram esošās fiksētās maksas ietvaros tiks nodrošināta iespēja bez papildus maksas nomāt posmus (vienu dzīslu pāri) vietās, kur pēdējo divu gadu laikā neviens elektronisko sakaru komersants nav nomājis platjoslas infrastruktūru. LVRTC ir pārskatījis arī ierīkošanas pakalpojuma pašizmaksu, samazinot ierīkošanas maksu pozīcijas un optimizējot izdevumus.
Operatori, kuri šobrīd jau nomā platjoslas tīklu, pēc tarifu stāšanās spēkā varēs izvēlēties – 3 gadus saglābāt esošos tarifus vai arī piemērot jaunos, noslēdzot līgumu grozījumus ar LVRTC. Šobrīd platjoslas tīklu izmanto 12 operatori – astoņi no tiem ir reģionālie operatori, kuriem infrastruktūras pieejamība ir būtisks priekšnosacījums pakalpojumu sniegšanai gala lietotājiem, tā kā savu infrastruktūru augsto izmaksu dēļ visbiežāk operatori nevarētu izveidot.
Šobrīd operatori ir iznomājuši vairāk nekā 1900km 43 Latvijas novados. Lielākais iznomāto km apjoms ir Vidzemē, kur iznomāti vairāk nekā 940km. Vidējais operatoru iznomātā posma garums ir 20.3 km. Visvairāk optiskais tīkls tiek iznomāts Madonas, Rēzeknes, Valmieras, Alūksnes un Bauskas novados.

Platjoslas projekta būvniecības darbi šobrīd norit visā Latvijas teritorijā

Kurzemes reģionā būvdarbi tuvojās noslēgumam, no plānotajiem 430 km izbūvēti un nodoti ekspluatācijā 360 km.
Šobrīd tiek būvēti maršruti Salacgrīvas, Rūjienas, Jēkabpils, Salas, Krāslavas, Dagdas un Daugavpils novados.
Uz 2020.gada 23.janvāri, ir noslēgti līgumi par gandrīz 200 piekļuves punktu izbūvi un, līdz 2020.gada beigām, provizoriski plānots noslēgt atlikušos projektēšanas un būvniecības līgumus.
Vienlaikus, šobrīd tiek veikta “Vidējās jūdzes optiskā tīkla resursu noma” piekļuves pakalpojumu tarifu pārskatīšana, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir iesniedzis Platjoslas tarifu projektu izskatīšanai Satiksmes ministrijā, kā arī Optiskā tīkla uzraudzības komitejā.

Informācija aktualizēta 20.02.2020.

 

2019.gads

Internetam jābūt pieejamam visur!

Laikraksts “Diena” analizē Platjoslas projekta īstenošanas ieguvumus un izaicinājumus. Raksts pieejams:
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/atrs-internets-visa-valsti–logisks-ikdienas-pakalpojums-14230251

 

Informācija aktualizēta 20.11.2019.

 Skaidrojam projekta būtību un iedzīvotāju ieguvumus

Septembrī ikgadējā Pašvaldību foruma laika LVRTC prezentēja Platjoslas projekta gaitu, informēja par pieejamo infrastruktūru, kā arī sniedza individuālas konsultācijas pašvaldību darbiniekiem par viņu teritorijā esošo infrastruktūru.

Informācija aktualizēta 26.09.2019.

Platjoslas projekta būvniecības darbi šobrīd notiek visā Latvijas teritorijā.

Šobrīd tiek būvēti 1262km gari maršruti Viļakas, Daugavpils, Ventspils, Saldus, Valmieras, Gulbene, Alūksnes, Salacgrīvas, Madonas, Jēkabpils, Auces, Tukuma un Lielvārdes novados.
No plānotajiem 2000km jau ir izbūvēti 866km Platjoslas 2.kārtas optiskā tīkla.
Panāktas vienošanās un noslēgti līgumi ar pašvaldībām, kuru teritorijās tiek veikta optisko trašu izbūve.
Tiek apsekoti Platjoslas objektu būvniecības darbi, to skaitā caurduru veikšanas process. No sociālās perspektīvas- katrs reģions ir būtiski svarīgs. LVRTC projekta īstenošanas rezultātā nodrošinās ikkatram nākotnē saņemt  kvalitatīvu interneta pakalpojumu!

Informācija aktualizēta 17.07.2019.

 

Platjoslas projekta būvniecības darbi šobrīd notiek visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, Kolku līdz pat Alūksnei un Zilupei.

Šobrīd no plānotajiem izbūvējamajiem ~2000km ir saskaņoti 43 projekti un uzsākti būvniecības darbi ~853km dažādos posmos, no kuriem vairāk nekā pusē ( 470km ) darbi jau pabeigti. Ņemot vērā laika apstākļus, šobrīd lielākajā daļā objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, kā rezultātā tuvāko mēnešu laikā, kamēr neparādīsies rakšanas darbiem piemēroti laika apstākļi, izbūves km skaits nepalielināsies, taču ritēs projektēšanas un saskaņošanas darbi.
Izlietotais finansējums Platjoslas projekta ietvaros uz dot brīdi sastāda 9milj EUR no kopējiem paredzētajiem 46 milj.

Informācija aktualizēta 17.04.2019.

 

Publiskā apspriešana par projekta Nr. 2.1.1.0/16/I/001 “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” (VAP 2.kārtas) ietvaros plānotajiem papildu optiskā tīkla piekļuves punktiem (elektronisko sakaru komersantu mezglos) “baltajās” teritorijās

2017.gada 15.decembra Optiskā tīkla uzraudzības komitejas sēdē tika akceptēta projekta Nr. 2.1.1.0/16/I/001 “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” (VAP 2.kārtas) (turpmāk – projekts) ar Eiropas Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699 apstiprinātāS valsts atbalsta programmaS Nr.SA.33324 “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” (turpmāk – VAP) ietvaros optiskā tīkla piekļuves punktu izveide elektronisko sakaru komersantu (turpmāk – ESK) tīklu sakaru mezglos, kas atrodas “baltajās” teritorijās, ja ir pierādāma interese no ESK , par ko ir saņemts arī Eiropas Komisijas pozitīvs viedoklis. Optiskā tīkla uzraudzības komitejas 2018.gada 23.februāra sēdē ir apstiprināts plānotais projekta Nr. 2.1.1.0/16/I/001 “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” (VAP 2.kārtas) ietvaros izbūvējamo optiskā tīkla piekļuves punktu saraksts ESK tīklu mezglos.
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) sarunās ar ESK ir apzinājis papildu ESK tīklu mezglus (galvenokārt mobilo sakaru bāzes stacijas), un sagatavojis sarakstu ar “baltajām” teritorijām, kurās ESK tīklu mezglos potenciāli varētu izbūvēt optiskā tīkla piekļuves punktus.
LVRTC ir jānodrošina vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem piekļuve šim piekļuves punktam atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr.664 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.1.1 specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk — MK noteikumi Nr.664) noteiktajam. Tādēļ arī elektronisko sakaru komersantam, kura tīkla mezgla punktā tiks ierīkots optiskā tīkla piekļuves punkts ir jānoslēdz līgums ar LVRTC par optiskā tīkla piekļuves punkta izveidi, kur atrunāti nediskriminējoši piekļuves nosacījumi citiem ESK, kā arī šāda piekļuve jānodrošina visu ESK tīkla mezgla punkta pastāvēšanas laiku, bet ne mazāk kā 3 gadus no piekļuves punkta izveidošanas brīža. Ja ESK mezgla punkts pēc 3 gadiem beigs pastāvēt, LVRTC piekļuves punktu pārcels uz tuvāko kabeļu aku, kur joprojām tiks nodrošināti nediskriminējoši piekļuves nosacījumi ikvienam elektronisko sakaru komersantam.
Ar sarakstu var iepazīties šeit: ESK mezglu saraksts
Vēršam uzmanību, ka saraksts nav veidots prioritārā secībā, līdz ar to piekļuves punktu izbūves punktu secība var mainīties atkarībā no ESK pieprasījuma.
Ievērojot MK noteikumu Nr.664 20.7.apakšpunktā noteikto, lūdzam izvērtēt potenciālo piekļuves punktu sarakstu ESK sakaru mezglos “baltajās” territorijās un sniegt iebildumus un priekšlikumus līdz 2019.gada 8.martam, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: