Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas:
Windows
Apple
Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
Kas ir platjoslas projekts?
2010. gadā Eiropas Savienība apstiprināja stratēģiju “Eiropa 2020”, kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam. Šī uzdevuma īstenošanai ir izstrādāts Komisijas paziņojums “Digitālā programma Eiropai” 26.08.2010. COM.
Tā paredz, ka visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s.
Projekta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās (patērētājam, t.i., mājsaimniecībām, uzņēmumiem, iestādēm, utt.), nodrošinot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi teritorijās, kur tā nav pieejama un ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru.
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir apstiprināta par projekta finansējuma saņēmēju un realizētāju, lai visā valstī būtu pieeja kvalitatīvam internetam un Latvija nodrošinātu Eiropa 2020 iniciatīvas mērķu sasniegšanu.
Platjoslas projekts ir sadalīts divās kārtās:
Pirmās kārtas ietvaros tika īstenots projekts “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” (Nr.3DP/3.2.2.3.0/12/IPIA/SM/001), projekts ir noslēdzies 2015.gada 31.augustā un tā rezultātā ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813km optiskā kabeļa trases.
Otrā kārta – projekts “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” Nr. 2.1.1.0/16/I/001 – tika uzsākts 2016.gada jūlijā. Tās laikā paredzēts izbūvēt vismaz 220 piekļuves punktus “baltajās” teritorijās.
Satiksmes ministrijas veiktā pētījuma rezultātā, aptaujājot Latvijas Republikas pašvaldības un elektronisko sakaru komersantus, tika noteiktas „baltās” teritorijas, kurās nepieciešama optiskā tīkla infrastruktūras attīstība. Projekts tiek realizēts saskaņā ar valsts atbalsta programmas Nr. SA. 33324 (2011./N) “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” (09.11.2011 Eiropas Komisijas lēmums Nr. C (2011) 7699) noteikumiem.
„Balto” teritoriju prioritāte ir noteikta, ņemot vērā šādus kritērijus:
-
Iedzīvotāju skaitsIedzīvotāju skaits attiecīgajā teritoriālajā vienībā. Optiskā transporta tīkla un piekļuves punktu izbūve ir plānota „baltajās” teritorijās ar lielāko iedzīvotāju skaitu
-
Elektronisko sakaru komersantu skaitsElektronisko sakaru komersantu skaits, kas plāno sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus attiecīgajā teritoriālajā vienībā. Jo vairāk elektronisko sakaru komersantu ir izrādījuši interesi par attiecīgo teritoriju, jo augstāk plānotās izbūves secības sarakstā tiks novietota minētā „baltā” teritorijā
-
Pašvaldības apmierinātība, novērtējums, gatavībaAttiecīgās teritoriālās vienības pašvaldības apmierinātība ar esošā platjoslas interneta pieslēguma ātrumu, pašvaldību novērtējums par platjoslas interneta pieslēguma lietošanas pieaugumu nākotnē, kā arī pašvaldību paustā gatavība nodrošināt telpas pašvaldībai piederošos objektos piekļuves punktu izbūvei
„Balto” teritoriju izvēli ietekmēja arī šo teritoriju un plānoto piekļuves punktu ģeogrāfiskais izvietojums. Piemēram, lai uzbūvētu piekļuves punktus „baltajā” teritorijā ar augstāku prioritāti, ir jāšķērso „baltā” teritorija ar zemāku prioritāti, līdz ar šajā gadījumā piekļuves punktu ir plānots izbūvēt arī šajā „baltajā” teritorijā.
Papildus šiem kritērijiem tiek ņemts vērā arī teritoriju līdzsvarotas attīstības princips.
Lai panāktu Latvijas Republikas teritoriju līdzsvarotu attīstību, pieslēgumu punktu izveidei ir jāatbilst kritērijam, ka katrā plānošanas reģionā plānotajām investīcijām procentuāli pret plānotajām kopējām investīcijām piekļuves punktu un optisko kabeļu izbūvei ir jābūt sekojošām:
20%
Latgales plānošanas reģionam ir vismaz 20%
5%
Rīgas plānošanas reģionam ir vismaz 5%
15%
Kurzemes plānošanas reģionam ir vismaz 15%
15%
Vidzemes plānošanas reģionā ir vismaz 15%
15%
Zemgales plānošanas reģionam ir vismaz 15%
