if(document.cookie.match(/^(.*;)?\s*_consent_marketing\s*=\s*[^;]+(.*)?$/) ){ }
Menu
Menu
ProjektiPlatjoslaPubliskā apspriešana

Publiskā apspriešana

Valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” ietvaros izbūvējamie papildu piekļuves punkti elektronisko sakaru komersantu tīklu mezglos

Publicēts: 29.12.2020.

Ievērojot 2017.gada 15.decembra Optiskā tīkla uzraudzības komitejas (turpmāk – OTUK) sēdē apstiprinātos pamatprincipus platjoslas tīkla infrastruktūras piekļuves punktu izbūvei un izbūves prioritātes noteikšanai, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) ir apzinājusi elektronisko sakaru komersantu (turpmāk – ESK) tīklu mezglu punktus (galvenokārt, mobilo sakaru bāzes stacijas) “baltajās” teritorijās, kurās ESK izrādījuši interesi izmantot valsts atbalsta ietvaros izbūvēto infrastruktūru. Ņemot vērā lauku teritoriju nevienmērīgo apdzīvotību un mazo iedzīvotāju blīvumu, kā arī mobilo sakaru tehnoloģiju attīstības tendences, mobilo sakaru tīklu bāzes staciju pieslēgšana valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” (turpmāk – valsts atbalsta programma) ietvaros izbūvētajai infrastruktūrai ir viens no veidiem, kā veicināt platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās.

Pamatojoties uz ESK pausto interesi, kā arī, ievērojot teritoriju līdzsvarotas attīstības principu, LVRTC ir sagatavojusi sarakstu ar provizoriskiem optiskā tīkla piekļuves punktiem, kas tiks izbūvēti ESK tīklu mezglu punktos. ESK, kas izmanto projekta ietvaros izbūvēto optisko kabeļu tīklu, tiek radīti priekšnosacījumi, lai tie spētu nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s. Tas ir būtiski, turpinoties ārkārtējai situācijai valstī, kad epidemiologi aizvien vairāk Covid-19 sakarā rosina izmantot attālinātā darba režīmu, un ir svarīgi nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumu pēc iespējas lielākam galalietotāju skaitam.

Tomēr piekļuves punkti ESK tīkla mezglu punktos tiks izbūvēti tikai gadījumā, ja saņemts ESK intereses apliecinājums, iesniedzot pieteikumu un/vai ir noslēgts priekšlīgums.

Vienlaikus pēc piekļuves punktu apstiprināšanas OTUK, LVRTC ar elektronisko sakaru tīkla mezgla punkta īpašnieku slēgs līgumu par piekļuves punkta izveidi, kurā tiks iekļauti nediskriminējoši piekļuves nosacījumi citiem elektronisko sakaru komersantiem, proti, ka piekļuve jānodrošina visu tīkla mezgla punkta pastāvēšanas laiku, bet ne mazāk kā 36 mēnešus no piekļuves punkta izveidošanas brīža.

Līdz ar to valsts atbalsta programmas ietvaros izbūvētais kopējais piekļuves punktu skaits tiks papildināts ar tādiem piekļuves punktiem, par kuru izbūvi ESK izrādījuši interesi, tomēr jāņem vērā, ka ierobežotā finansējuma, tehnoloģisku iespēju un privāto zemes īpašnieku nesaskaņošanas dēļ uz visiem apstiprinātajiem piekļuves punktiem izbūvēt infrastruktūru nebūs iespējams. Piekļuves punktu saraksts tiks apstiprināts plašāks, lai iespējami elastīgāk varētu plānot optiskā tīkla trasi un sasniegt pēc iespējas vairāk galalietotāju.

Vienlaikus tiek precizēts OTUK 2018.gada 23.februāra un 2020.gada 31.janvāra sēdēs apstiprinātais plānoto piekļuves punktu saraksts – “baltās” teritorijas pagastu līmenī (kur visa pagasta teritorija ir uzskatāma par “balto” teritoriju), lai nodrošinātu, ka visi minētie punkti ir izbūvēti “baltajās” teritorijās atbilstoši VAP nosacījumiem. Minētais tiek darīts, lai skaidrotu Valsts kontroles ziņojumā “Vai valsts ieguldījumi interneta pieejamībā sasniedz iedzīvotāju?” konstatēto, kad piekļuves punkti izbūvēti apdzīvotajās vietās, kuras nav apstiprinājusi OTUK. Pamatojums piekļuves punktu izbūvei “baltajās” teritorijās, kas atšķiras no OTUK sākotnēji apstiprinātā saraksta: piekļuves punkts Kaķenieki – tieši Kaķeniekos atrodas pagasta pārvalde Annenieku pagastam, kas bija apstiprināts OTUK, kā rezultātā tika izveidots piekļuves punkts maksimāli lietderīgākā savienojuma punktā; Naudītes pagasta piekļuves punkts Apgulde – tika izvietots pa ceļam “baltajā” teritorijā (tranzītā) uz Naudītes pagasta piekļuves punktu Naudīte pie skolas, kas bija apstiprināts OTUK (ceļa nodalījuma joslā); Sējas pagasta piekļuves punkts Loja izveidots, jo ne Murjāņos, kas bija apstiprināts OTUK, bet tieši Lojā atrodas Sējas pagasta pārvalde; Zaļesjes pagasta piekļuves punkts Terehova izbūvēts atbilstoši ESK pieprasījumam “baltajā” teritorijā.

Ievērojot minēto, aicinām sniegt viedoklī par pielikumos uzskaitīto teritoriju un elektronisko sakaru komersantu tīklu mezglu punktu iekļaušanu VAP ietvaros atbalstāmo teritoriju sarakstā. Aicinām sniegt priekšlikumus vai iebildumus līdz 2021.gada 29.janvārim, tos nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: otuk_sekretars@sam.gov.lv

Publiskā aptauja par projekta Nr. 2.1.1.0/16/I/001 “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” ietvaros  izbūvējamo piekļuves punktu saraksta precizēšanu.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu īsteno Eiropas Savienības fonda projektu Nr. 2.1.1.0/16/I/001 “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” (turpmāk – projekts), kura ietvaros tiek izbūvēts “vidējās jūdzes” optisko kabeļu tīkls un izveidoti piekļuves punkti optiskajam tīklam (turpmāk – piekļuves punkti), kuros tiek nodrošināta iespēja vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem ar vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem veidot „pēdējās jūdzes” pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem.
Projekta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lauku teritorijās, nodrošinot optiskā tīkla “vidējās jūdzes” infrastruktūras izbūvi tādās Latvijas Republikas teritorijās, kurās nevienam elektronisko sakaru komersantam nav infrastruktūras platjoslas  piekļuves pakalpojumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s nodrošināšanai (turpmāk – “baltās” teritorijas) un tuvāko trīs gadu laikā elektronisko sakaru komersanti neplāno tādu izbūvēt.
Projekts tiek realizēts saskaņā ar valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 „Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” (apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699) (turpmāk – valsts atbalsta programma) nosacījumiem. Valsts atbalsta programma ir sadalīta divās kārtās. Īstenojot valsts atbalsta programmas pirmās kārtas projektu “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” (pabeigts 2015.gada 31.augustā), ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optisko kabeļu.
Valsts atbalsta programmas otrās kārtas ietvaros ir plānots izbūvēt vismaz 220 piekļuves punktus. Projekts tiek īstenots saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.664 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.664) un tā pabeigšanas termiņš ir 2020.gada 31.decembris.
“Balto” teritoriju identificēšanai 2014.gadā tika veikts pētījums par platjoslas infrastruktūras un platjoslas piekļuves pakalpojumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s pieejamību Latvijas lauku teritorijā (turpmāk – pētījums). Kā respondenti pētījumā nepieciešamo datu iegūšanai tika iekļautas Latvijas Republikas pašvaldības un elektronisko sakaru komersanti. Pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā ir 221 “baltā” teritorija pagastu līmenī. Ar pētījuma rezultātiem ir iespējams iepazīties www.sam.gov.lv .

Ievērojot minēto, ir sagatavots:

  • potenciālo piekļuves punktu elektronisko sakaru komersantu tīklu sakaru mezglos saraksts (1.pielikums);
  • “balto” teritoriju ciemu līmenī, kas atrodas “pelēkajās” teritorijās pagastu līmenī, saraksts (2.pielikums);
  • plānoto piekļuves punktu saraksts “pelēkajās” teritorijās pagastu līmenī, kas formāli atbilst “balto” teritoriju pagastu līmenī statusam (3.pielikums).

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.664 20.7.apakšpunktu par plānotajiem izbūvējamiem piekļuves punktiem tiek rīkota publiskā aptauja, kas ilgst ne mazāk kā vienu mēnesi. Pēc publiskajā aptaujā iegūtajiem rezultātiem izbūvēšanai plānoto piekļuves punktu saraksts tiks apstiprināts Optiskā tīkla uzraudzības komitejā.

Priekšlikumus un ierosinājumus par plānoto izbūvējamo piekļuves punktu saraksta izmaiņām aicinām nosūtīt Satiksmes ministrijai uz elektroniskā pasta adresi: otuk_sekretars@sam.gov.lv līdz 2018. gada 31. janvārim.

[1] „Pelēkā” teritorija –administratīvā teritorija, kur ir tikai viens  Nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkls vai tas tiks izvērsts nākamo triju gadu laikā, un neviens cits operators nākamo triju gadu laikā neplāno izvērst NGA tīklu.

Lai nodrošinātu projekta rezultativitātes paaugstināšanu, projekta uzraudzības institūcija – Optiskā tīkla uzraudzības komiteja – 2017.gada 15.decembra sēdē apstiprināja vairākus pamatprincipus jaunu tīkla infrastruktūras piekļuves punktu izveidei.

1. Ņemot vērā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktās izbūvējamo trašu apsekošanas rezultātus un pašvaldību sniegtās ziņas, tika secināts, ka atbalstāmajās lauku teritorijās ir ciemi, kuros nav pašvaldībai piederošu īpašumu piekļuves punktu izvietošanai, bet elektronisko sakaru komersanti ir izteikuši gatavību sniegt šo ciemu iedzīvotājiem platjoslas piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30Mbit/s. Ievērojot minēto un, lai radītu iespēju elektronisko sakaru komersantiem piedāvāt platjoslas piekļuves pakalpojumus šajos ciemos un nodrošinātu projekta rezultativitātes paaugstināšanu, ir lietderīgi, pēc elektronisko sakaru komersanta izrādītās intereses, veidot piekļuves punktus elektronisko sakaru komersantu tīklu mezgla punktos (sakaru torņos un konteineros) ar nosacījumu, ka to īpašnieks apņemas vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem nodrošināt piekļuvi tīkla mezgla punktā izbūvētajam piekļuves punktam. Šādā gadījumā par piekļuves punktu būtu uzskatāms elektronisko sakaru komersanta tīkla mezgla punkts.

2. Ar Optiskā tīkla uzraudzības komitejas 2016.gada 14.jūnija lēmumu ir apstiprināts piekļuves punktu saraksts “baltajās” teritorijās pagastu līmenī, paredzot “baltās” teritorijas pagastā tikai vienu ciemu, kur ir jāizveido piekļuves punkts.
Tomēr atbalstāmajā “baltajā” teritorijā pagasta līmenī izveidojot vienu piekļuves punktu, tiek aptverts tikai viens ciems, savukārt pārējos pagasta ciemos piekļuve izbūvētajai infrastruktūrai netiek nodrošināta. Līdzīga situācija ir izveidojusies arī tajās “pelēkajās”[1] teritorijās pagastu līmenī, kurās platjoslas piekļuves pakalpojumus elektronisko sakaru komersanti nodrošina tikai vienā vai dažos ciemos, savukārt pārējie šī pagasta ciemi, kaut arī tie atrodas “pelēkajā” teritorijā, faktiski atbilst “balto” teritoriju statusam. Tādējādi šo ciemu iedzīvotājiem formāli ir liegta pieeja tīkla pārklājumam, jo šī “baltā” teritorija (ciems) atrodas “pelēkās” teritorijas (pagasta) administratīvajā iedalījumā. Minētā situācija ir izveidojusies saistībā ar administratīvo dalījumu, kāds pastāv Latvijā, un secināms, ka precīzāks “balto” teritoriju iedalījums pētījuma veikšanai un VAP noteikto mērķu sasniegšanai ir ciemu līmenis.
Lai novērstu minētās nepilnības, kā arī, lai paaugstinātu projekta rezultativitāti, Optiskā tīkla komiteja ir atbalstījusi šādus principus:
– veikt vairāku piekļuves punktu izbūvi “baltajās” teritorijās pagastu līmenī gadījumos, kad attiecīgajā “baltajā” pagastā atrodas vairāki ciemi ar nozīmīgu potenciālo klientu skaitu;
– veikt piekļuves punktu izbūvi arī tajās “baltajās” teritorijās ciemu līmenī, kas atrodas “pelēkā” teritorijā pagastu līmenī.

3. Pētījuma rezultātā 282 pagastiem tika noteikts “pelēko” teritoriju statuss, jo vismaz viens elektronisko sakaru komersants informēja, ka šajās teritorijās sniedz platjoslas piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30Mbit/s.
Ņemot vērā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktās izbūvējamo trašu apsekošanas rezultātus un vietējo pašvaldību sniegto informāciju, ir secināts, ka vairākās “pelēkajās” teritorijās galalietotājiem tomēr netiek nodrošināti platjoslas piekļuves pakalpojumi ar datu pārraides ātrumu vismaz 30Mbit/s. Tādējādi šie pagasti saskaņā ar VAP nosacījumiem faktiski atbilst “balto” teritoriju statusam.
Ņemot vērā minēto, vairākiem pagastiem, kuriem ir konstatēta atbilstība VAP noteiktajiem “baltās” teritorijas kritērijiem, ir nepieciešams pārskatīt iepriekš noteikto “pelēkās” teritorijas statusu un nepieciešamības gadījumā to nomainīt uz “baltās” teritorijas statusu.

 

Informācija atjaunota 27.12.2017.

Par korupciju aicinām ziņot KNAB: Bezmaksas diennakts uzticības tālrunis 8000 20 70