VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pirmsākumi ir saistīti ar radio vēsturi Latvijā, kas aizsākās 1924. gadā, kad Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa virsvaldes sastāvā tiek izveidota Radiocentrāle.
Trīsdesmitajos gados tā tiek pārveidota par Radionodaļu, vēlāk par Radiodaļu, bet kopš 1938. gada par Latvijas radiofonu. Tā sastāvā bija izveidota Tehniskā daļa, kuras pārziņā bija radiofona centrāle, raidītāji, pieslēguma un satiksmes nodaļa, laboratorija un darbnīcas.
Līdz 1940. gada septembrim Latvijas radiofonu vada inženieris Jānis Linters (1879 – 1963). Šajā laikā tiek uzceltas raidstacijas Rīgā, Madonā, Kuldīgā un Liepājā.
1944. gadā tiek organizēta Sakaru pilnvarotā pārvalde ar dienestiem, kas sāka sagrauto sistēmu atjaunošanu. Vēlāk tika organizēta Sakaru ministrija, kuras pakļautībā bija radiofonijas, televīzijas, tehnisko sistēmu ekspluatācija un attīstība.
1972. gada 1. janvārī uzņēmums tiek pārdēvēts par Latvijas Radio un televīzijas centru. Par tā direktoru tiek iecelts Romualds Grabovskis. Latvijas Radio un televīzijas centrs kļuva par saimnieciskā aprēķina uzņēmumu, un tā pārziņā tika nodoti radioraidījumu un televīzijas studiju tehniskie dienesti, kinoražošanas daļa, enerģētikas saimniecība, autotransports, kapitālās celtniecības daļa un citi administratīvie un saimnieciskie dienesti – pavisam 11 cehi, 32 daļas un iecirkņi. Tajā laikā uzņēmumā strādāja 432 darbinieki.
Uzņēmums vienmēr ir apvienojis tehniski radošas un izcilas personības, bez kuru radošās iniciatīvas nebūtu iespējami uzņēmuma sasniegumi.
Uzņēmuma nosaukums kopš dibināšanas vairākkārt mainīts:
- 1944.-1945. Rīgas radiosakaru un radioraidījumu direkcija,
- 1945.-1955. Rīgas uztverošais un raidošais radiocentrs,
- 1955.-1972. Latvijas Republikāniskais radiocentrs,
- 1972.- 1996. Latvijas Radio un televīzijas centrs,
- 1996.- 2004. bezpeļņas organizācija VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs,
- 2004. gadā uzņēmums ieguva tā pašreizējo nosaukumu un statusu – VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.