Apraides tīkla izbūve
Pēc Rīgas televīzijas stacijas nodošanas ekspluatācijā 1954. gadā bija jāmeklē ceļi pārējo pilsētu un apdzīvoto vietu nodrošināšanai ar televīzijas raidījumiem, jo ultraīso radioviļņu izplatības īpatnību dēļ Rīgas televīzijas stacijas raidījumus varēja uztvert tikai apmēram 50-60 km rādiusā. Tātad Latvijā vajadzēja uzbūvēt vairākas televīzijas stacijas.
Kas ir televīzijas stacija? Tā ir ēka, kurā ir uzstādīts televīzijas raidītājs (faktiski divi raidītāji- viens attēlam, otrs skaņas pavadījumam), dažādas tehniskās palīgiekārtas un, protams, tornis raidītāja antenas uzstādīšanai. Jo augstāk antena pacelta, jo tālāk var uztvert televīzijas raidījumus.
Kā otro republikā šādu torni un raidītāju 1958. gadā nodeva ekspluatācijā Kuldīgā, un ar to televīzija ienāca Kurzemē. Raidītājam Kuldīgā no Rīgas televīzijas studijas bija jāpievada televīzijas programma. Šim nolūkam uzbūvēja pirmo radiorelejstaciju. Ar speciālu radiouztverošu iekārtu un antenu palīdzību televīzijas signālu no Rīgas noraidīja uz Tukumu, kur bija uzcelta radiorelejlīnijas starpstacija, no Tukuma uz starpstaciju Sabilē un tālāk uz Kuldīgas televīzijas staciju. Tā sāka veidoties televīzijas raidošais tīkls Latvijā. Latvijas pilsētās tika būvētas televīzijas stacijas, un tām pa radioreleju līnijām pievadīja televīzijas programmu.
1961. gadā sākās otras televīzijas programmas retranslēšana. Jau uzbūvētajās televīzijas stacijās uzstādīja papildus raidītāju, torņos – antenas, radioreleju līnijā izveidoja papildus kanālu otrajai programmai.
Vēlāk, sākot retranslēt trešo televīzijas programmu, tīklu paplašināšanas darbi kļuva vēl sarežģītāki, jo vecā tipa torņos papildus antenas vairs nevarēja uzstādīt. Tad izstrādāja iekārtas, kas ļāva diviem televīzijas raidītājiem raidīt ar vienu antenu, kā arī tika rekonstruēti paši torņi. Lai rekonstrukcija pēc iespējas mazāk traucētu raidījumus, montāžas darbus veica ar specializēta helikoptera palīdzību.
Augot raidītāju skaitam, tiem vairs nepietika televīzijas kanālu metru viļņu diapazonā. Lai neradītu televīzijas raidītāju savstarpējos traucējumus Latvijā un arī kaimiņzemēs, sāka izmantot kanālus tā sauktajā decimetru viļņu diapazonā.