ESI UZMANĪGS! Kritiski izvērtē saņemtās ziņas, zvanus un koplietotās saites. Mēs, eParaksts un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, nekad nezvanām un nelūdzam nosaukt Tavus piekļuves datus - lietotāja numuru, PIN kodus vai paroli. Ja ir aizdomas par krāpniecību, ziņo pa tālruni 67108787 vai e-pastā . Atgādinām, ka eParaksta izmantošana visiem iedzīvotājiem ir bezmaksas.
Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
Radio apraides vēsture
1922. gada 1. februāris
Sāk darboties Eiropā pirmais radiofons.
Tam sekoja Berlīnes (1923. gada 29. oktobrī), Leipcigas (1924. gada 1. martā). 1924. gadā raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā.
1925. gada 1. novembris
Sāk darboties Rīgas radiofonijas raidītāji.
Radiofona eksperimentālās pārraides Rīgā jau notika sākot ar 1925. gada marta no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. Raidījumi sākās ar vārdiem: “Hallo, hallo, Rīgas radio mēģina”.
1924. gada 28. marts
Saeimas budžeta komisija apstiprina 140 000 latu piešķiršanu radiofonu būvdarbiem Latvijā.
Inženieris Jānis Linters demonstrēja radiouztvērēju, izskaidrojot tā darbības principus un ekonomiskos ieguvumus, pārliecinot komisijas locekļus par projekta izdevīgumu. Lai gan sākotnēji paredzēja, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies 10-15 gadu laikā, radiofona popularitātes pieaugums nodrošināja ātrāku atmaksāšanos jau pēc četriem gadiem.
1925. gada 1. novembris
Svinīgi ekspluatācijā nodod Rīgas radiofonu.
Pēc satiksmes ministra Jāņa Pavļuka īsas uzrunas sekoja pieslēgums Operas teātrim, no kura translēja Dž. Pučīni operu Madame Butterfly.
1929. gada rudens
Tiek uzsākta radioraidītāja pārbūve.
Tā jaudu palielināja līdz 12 kW antenā. Dzelzs torņiem novāca šķēršļus, torņu augstumu pagarināja līdz 60 m augstumam. Visus šos darbus paveica Latvijas radiofona speciālisti.
Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā
Tā sākas ar pasta, radiofona un telefona centrāļu ieņemšanu. Okupācijas valdība nomaina radiofona vadošos darbiniekus pret varai vēlamām amatpersonām.
Radiofona darbībā būtiskas izmaiņas notika arī radioraidījumu saturā – dievkalpojumu raidījumu vietā – raidījums strādniekiem, kas sākās ar Internacionāli, politisku pārskatu un noslēdzās ar padomju dziesmu koncertu.
Padomju okupācija ilga vienu gadu un 13 dienas, tais sekoja otra – turpat četrus gadus gara vācu okupācija. Latvijas Radiofonu pārņēma Vācijas raidtīkls (Deutche Rundfunk), kas visas Latvijas Radiofona tehniskās iekārtas novērtēja vienas reihsmarkas vērtībā. Nedaudz vēlāk izveidoja Ostlandes raidgrupu. Tās sastāvā iekļāva Latvijas radiofona raidītājus.
Pēckara gadi
Beidzoties Otrajam pasaules karam, vācieši atkāpjoties demontēja tehniku, lai to aizvestu vai arī iznīcināja to. 1944. gada 12. oktobrī tika saspridzināts viens no Rīgas Radiofona torņiem, kā arī aizdedzināta Galvenā pasta ēka, kā rezultātā sadega Radiofona telpas.
Pēc kara visa Latvijas raidošo staciju un arī studiju tehniskā bāze bija izpostīta un tās izveidošana bija jāsāk no jauna. Pēckara posmā raidošie tīkli, bet līdz 1958. gadam arī studiju tehniskā bāze atradās 1944. gadā izveidotas organizācijas, kas ietilpa Latvijas sakaru nozares struktūrā, pārziņā. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs gadu gaitā ir saucies gan Rīgas radiosakaru un radioraidījumu direkcija, Rīgas uztverošais un raidošais radiocentrs, Latvijas Republikāniskais radiocentrs, gan Republikāniskais radioraidījumu, radiosakaru un televīzijas mezgls. Tomēr pamatfunkcijas un uzbūve palikusi nemainīga un pašlaik atbilst tam radiokomunikāciju operatororganizācijas modelim, kāds pēdējā gadu desmitā dominē Eiropā.
Vēsturiski LVRTC ir veidojies kā dominējošais operators radio, televīzijas, kā arī citu radiosakaru pakalpojumu sniegšanas jomā. Pateicoties izveidotajam telekomunikāciju tīklam, LVRTC šobrīd var nodrošināt kvalitatīvu radio uztveršanu 99% Latvijas iedzīvotāju un radio signāla uztveršanas iespējas 96% Latvijas teritorijas.
Izmantotais materiāls:
Latvijas pasts, telegrāfs un telefons. – 1918.-1938.- Rīgā: Pasta un telegrāfa departamenta izdevums, 1938.
Par tehnikas vēsturi Latvijas PSR. III. Daļa. Rīga: Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1962.
Telekomunikāciju vēsture. II. daļa. J.Ločmeļa red. Rīga: 2002.
Ciparu radio testēšana
Ciparu radio apraide ir nākamās paaudzes apraides tehnoloģija, kas sekmīgi darbojas vairākās ES valstīs un nodrošina virkni priekšrocību gan raidorganizācijām, gan radioklausītājiem, gan arī reklāmas devējiem.
Kā notika testēšana?
Ciparu radio apraides testēšana Latvijā notika laikā no 2016. gada 17. novembra līdz 2017. gada 4. decembrim.
LVRTC veicis virkni ciparu apraides testēšanas un popularizēšanas aktivitāšu, šiem nolūkiem izstrādājot un izplatot informatīvos materiālus dažādos pasākumos, kā arī iesaistot vairākus desmitus cilvēku testēšanā un saņemot atgriezenisko saiti par uztveršanas kvalitāti un iekārtām, ar kādām personas uztver programmas.
Citu starp ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no tāluztveršanas entuziastiem Ziemeļvidzemē un Igaunijā, kas pārsvarā uzsvēruši labāku kvalitāti salīdzinot ar esošo analogo apraidi.
Testēšanas laikā paveiktais
- Veikti raidītāja aptveršanas zonas mērījumi izejas jaudām 0,5 un 1,5 kW, kas sakrīt ar teorētiski aprēķinātajām aptveršanas zonas robežām mobilās uztveršanas apstākļiem (Pielikums Nr.1);
- Pārbaudīti uztveršanas apstākļi ar vairāku ražotāju dažādiem uztvērēju veidiem un atšķirīgām cenu kategorijām ( stacionārie, portatīvie, auto uztvērēji, papildus iekārtas esošo analogo auto uztvērēju pārveidei DAB signāla uztveršanai);
- Pārbaudīts izvēlētais raidīšanas parametru kopums (turpvērstās kļūdu labošanas variants, kļūdu labošanas intensitāte, skaņas kodēšanas režīms, datu pārraides ātrums vienai programmai u.c.) ārtelpu mobilās un portatīvās uztveršanas gadījumam;
- Definēti nacionālā izplatīšanas tīkla plānošanas tehniskie pamatnosacījumi;
- Noteikts nepieciešamais raidošo staciju skaits un kapitālieguldījumu apjoms nacionālā izplatīšanas tīkla izbūvei, prognozētie uzturēšanas izdevumi un veikts iespējamā pakalpojuma maksas 1 programmas pārraidei aprēķins;
- Aprēķinātas nacionālā izplatīšanas tīkla teorētiskās aptveršanas zonas;
- Organizēti divi publiski pasākumi sabiedrības informēšanai, kā arī vairākas tikšanās ar apraides procesā tieši un pastarpināti iesaistītajām pusēm.
Vai testēšana bija veiksmīga?
Kopumā LVRTC testēšanu vērtē pozitīvi, jo:
- ir saņemtas pozitīvas klausītāju atsauksmes gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām;
- atsevišķu komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvji ir pauduši interesi piedalīties testos;
- aprēķinātās izmaksas par ciparu apraides nodrošināšanu, salīdzinot ar analogo apraidi, ir vairākkārt zemākas.
Vērtējot turpmāko ciparu radio apraides attīstību valstī, jāņem vērā arī tuvāko kaimiņvalstu un citu ES valstu pieredze un attīstība, piemēram, Igaunijā sabiedriskais medijs ERR 2018.gadā atsāks ciparu skaņas zemes apraidi DAB+ standartā Tallinā[1];
Norvēģija 2018. gada 13.decembrī pabeigs pakāpeniski uzsākto analogās radio apraides izslēgšanu[2], Šveice šo procesu ieplānojusi veikt 2020.-2024.gadā[3]; Dānijā[4] un Lielbritānijā[5] lēmums par analogās apraides izslēgšanu tiks pieņemts, kad digitālās klausīšanās īpatsvars būs >50% (attiecīgi šobrīd Dānija – 36%; Lielbritānija – 48%); Vācijā ir pieņemts rīcības plāns ciparu tehnoloģiju ieviešanai radio apraidē[6] un 2018.gada 2.ceturksnī plānots ieslēgt otro nacionālo T-DAB tīklu.
[1] http://files.err.ee/files/ERR-arengukava-v2-A4.pdf
[2] https://www.medietilsynet.no/en/about-medietilsynet/digital-radio/#anchor_6218
[3]https://www.worlddab.org/system/news/documents/000/004/858/original/DigiMig_01.012.14.pdf?1417440406
[4] https://kum.dk/kulturpolitik/medier/radio/
[5] https://www.worlddab.org/country-information/united-kingdom
[6] http://www.bmvi.de/SharedDocs/DE/Anlage/DG/aktionsplan-tranformation-hoerfunkverbreitung-en.pdf?__blob=publicationFile
