ESI UZMANĪGS! Kritiski izvērtē saņemtās ziņas, zvanus un koplietotās saites. Mēs, eParaksts un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, nekad nezvanām un nelūdzam nosaukt Tavus piekļuves datus - lietotāja numuru, PIN kodus vai paroli. Ja ir aizdomas par krāpniecību, ziņo pa tālruni 67108787 vai e-pastā . Atgādinām, ka eParaksta izmantošana visiem iedzīvotājiem ir bezmaksas.
Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
TV apraidei Latvijā šogad 70
20/06/2024
Ivars Belte
Apraides biznesa virziena vadītājs
“Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu “Mājup ar uzvaru””
– ar šādiem Latvijas televīzijas centra pirmo diktoru Ainas Grīviņas un Jurija Kočetkova vārdiem, 1954. gada 6. novembrī tika uzsākta pirmā televīzijas pārraide Latvijā. Tolaik TV studijas un LVRTC apraides infrastruktūra bija vienotā saimniecībā, tāpat kā iepriekš arī radio satura veidošana un pārraidīšana bija LVRTC pārziņā. Nepilnu pusgadu pēc TV apraides ieviešanas, PSRS Kultūras ministrija izdeva pavēli nodibināt Rīgas Televīzijas studiju (tagad Latvijas Televīzija).
No tā brīža Rīgas televīzijas studija rūpējās par programmu saturu, bet ar pārraidīšanas tehnisko nodrošināšanu turpināja nodarboties Republikāniskais radiocentrs (tagad LVRTC).
Pateicoties LVRTC inženieru un vadības entuziasmam, kā arī vēlmei par katru cenu sasniegt iecerēto, Latvijā pirmajā no Baltijas valstīm tika izveidota televīzija. Līdz tam Padomju Savienības teritorijā televīzija bija vēl tikai Maskavā, Ļeņingradā (tagad Pēterburga) un Kijivā. Šis notikums Latvijai ļāva iet kopsolī ar televīzijas attīstības procesiem pasaulē.
Pēc Rīgas televīzijas stacijas nodošanas ekspluatācijā 1954. gadā, bija jāmeklē ceļi pārējo pilsētu un apdzīvoto vietu nodrošināšanai ar televīzijas raidījumiem, jo ultraīso radioviļņu izplatības īpatnību dēļ, Rīgas televīzijas stacijas raidījumus varēja uztvert tikai apmēram 50-60 km rādiusā. Tā uzsākās LVRTC torņu un raidošo staciju būvniecība visā valstī.
Par televīzijas staciju tolaik sauca ēku, kurā tika uzstādīti televīzijas raidītāji – viens attēlam, otrs – skaņas pavadījumam, dažādas tehniskās palīgiekārtas un, protams, tornis raidītāja antenas uzstādīšanai. Jo augstāk antena pacelta, jo tālāk var uztvert televīzijas raidījumus. Tieši tāpēc būtiska LVRTC torņu saimniecības daļa tapusi tieši piecdesmito gadu otrajā pusē.
Kā otro republikā šādu torni un raidītāju nodeva ekspluatācijā 1958. gadā Kuldīgā, un ar to televīzija ienāca Kurzemē. Raidītājam Kuldīgā no Rīgas televīzijas studijas bija jāpievada televīzijas programma. Šim nolūkam uzbūvēja pirmo radiorelejstaciju. Ar speciālu radiouztverošu iekārtu un antenu palīdzību televīzijas signālu no Rīgas noraidīja uz Tukumu, kur bija uzcelta radiorelejlīnijas starpstacija, no Tukuma uz starpstaciju Sabilē un tālāk uz Kuldīgas televīzijas staciju. Tā sāka veidoties televīzijas raidošais tīkls Latvijā. Latvijas pilsētās tika būvētas televīzijas stacijas, un tām pa radioreleju līnijām pievadīja televīzijas programmu.
Augot raidītāju skaitam, tiem vairs nepietika televīzijas kanālu metru viļņu diapazonā. Lai neradītu televīzijas raidītāju savstarpējos traucējumus Latvijā un arī kaimiņzemēs, sāka izmantot kanālus tā sauktajā decimetru viļņu diapazonā.
Jau sākot no 90. gadu beigām, gatavojoties ciparu TV ieviešanai valstī, LVRTC uzbūvēja vairākus ciparu TV infrastruktūras objektus, kā arī tika veikti citi sagatavošanās darbi. Līdz ar to pāreju no analogās uz ciparu TV Latvijā tīri tehniski bija iespējams veikt salīdzinoši neilgā laikā.
Jau kopš 2009. gada Ziemassvētkiem testa režīmā visā Latvijā varēja skatīties bez maksas pieejamās TV programmas jaunajā ciparu formātā. No 2010. gada 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā LVRTC sāka nodrošināt arī komercrežīmā.
Pāreja no analogās uz zemes ciparu TV apraidi Latvijā notika 2010. gadā naktī no 31. maija uz 1. jūniju.
Ciparu TV infrastruktūras izveidē (kopumā 7 tīkli) LVRTC ieguldīja aptuveni 20 milj.eiro. Šīs investīcijas ietvēra pilnu ciparu TV raidīšanas infrastruktūru – raidošās antenas un to fīderu sistēmas, TV signāla salikšanas sistēmas, raidītājus un signāla apstrādes un monitoringa kompleksus. Skatītājam tas nozīmēja ne tikai augstāku un stabilāku ekrāna kvalitāti, bet arī, atsevišķos gadījumos, televizora nomaiņu.
Jau 14 gadus Latvijā televīzijas apraide tiek nodrošināta ar digitālās DVB-T tehnoloģijas palīdzību.
Pašlaik pasaulē strauji notiek pāreja jau uz otrās paaudzes DVB-T, kas tas ir un ar ko atšķiras? Un, galvenais, kādas šai tehnoloģijai ir priekšrocības, lasi šeit.
Tāpat kaimiņvalstīs zemes TV apraidē tiek izmēģinātas arī hibrīddtelevīzijas iespējas. Bet nākotnē iespējama arī 5G televīzija. Par to, kas tā ir, lasi šeit.
LVRTC Apraides biznesa virziena vadītājs Ivars Belte norāda, ka Eiropas apraides nozare stāv būtisku pārmaiņu priekšā. Tās sagaidāmas gan satura ražošanas jomā, kur lielu lomu spēlēs mākslīgais intelekts, gan satura izplatīšanā, kur uzskatāmi tiek meklēta nākotnes “vienīgā” tehnoloģija.
“Skatāmies arī uz kaimiņiem un viņu pieredzi, jo mediju tirgi visās trīs valstīs ir vienoti, tas nozīmē, ka arī tehnoloģiski nebūtu saprātīgi iet dažādus ceļus,” uzsver Ivars Belte.