Ārpus tīmekļa vēl vairāk nekā trešdaļa pasaules iedzīvotāju

Doties uz #digiTuvi Jaunumi

Dzintars Pentjušs
LVRTC Datu pārraides daļas vadītājs

Internets jau teju 20 gadus ir kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Katra darbība, ko mēs veicam tiešsaistē, ģenerē datus. Ik sekundi internetam pieslēdzas miljoniem iedzīvotāju, turklāt no 2018. gada līdz 2022. gadam interneta lietotāju skaits pasaulē ir vienmērīgi audzis katru gadu. Taču cik daudz datu tiek ģenerētas katru dienu?

Pēc statista.com datiem, 2021. gadā interneta lietotāju skaits pasaulē bija 4,9 miljardi cilvēku. 2022. gadā interneta lietotāju skaits pasaulē bija palielinājies par 8%, sasniedzot 5,3 miljardus jeb 66% no pasaules iedzīvotājiem.  Pēc ANO Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aģentūras (U.N. Agency for Information and Communication Technologies) datiem, aptuveni 37% pasaules iedzīvotāju jeb 2,9 miljardi cilvēku joprojām nekad nav lietojuši internetu. Lielākā daļa no viņiem dzīvo jaunattīstības valstīs, kurās iedzīvotāji ir pakļauti augstam nabadzības, bezdarba un zemam izglītības līmenim.

Tāpat kā interneta lietotāju skaits un internetam pievienoto ierīču skaits pasaulē ar katru gadu pieaug, pieaug arī pārraidīto datu apjoms internetā. Pērn tas sasniedzis 94 zettabaitus[1] jeb 94 miljardus terabaitu. Tiek prognozēts, ka jau 2024.gadā datu apjoms būs dubultojies, ja salīdzinām ar 2021.gadu. Lielā mērā tas noticis un notiks pateicoties dažādiem interneta straumēšanas servisiem, tiešsaistes sociāliem medijiem un sociāliem tīkliem.

[1] 1 zettabaits ir 10²¹ – jeb 1 miljards terabaitu

Skaitliski un % daudz

Spriežot pēc statista.com datiem, 2022. gadā Ķīnā bija vairāk nekā 1 miljards interneta lietotāju, kas ir vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī. Indija ierindojās otrajā vietā ar gandrīz 933 miljoniem iedzīvotāju, kuri izmantoja internetu. Trešo vietu pēc interneta lietotāju skaita ieņem ASV ar aptuveni 307 miljoniem interneta lietotāju. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu šajās valstīs, domājams, ka 2023. gadā šī proporcija varētu nemainīties.

Te interesanti apskatīt interneta lietotājus per capita jeb % atkarībā no konkrētās valsts iedzīvotājiem. Ja skatāmies starp valsts interneta lietotājiem vispār, tad Latvija ir 64. vietā. Taču, ja skatāmies uz interneta lietotājiem uz vienu iedzīvotāju, tad Latvija ir 29. vietā ar saviem 92%. Tas pats arī valsts līderos, proti, pilnībā izmainās līderi:

1. Islande: 99%

2. Norvēģija: 98%

3. Dānija: 97%

4. Zviedrija: 96%

5. Bahreina: 96%

6. Kuveita: 95%

7.  Luksemburga: 94%

8. Katara: 93%

9. Dānija: 97%

10. Bahreina: 96%

Un šajā sacensībā ASV ir 15. vietā, Ķīna -86. vietā un Indija – 145. vietā. Tas uzskatāmi parāda to, ka, lai arī kādā valstī pēc cilvēku skaita interneta lietotāju pasaules līmenī ir daudz – piemēram, Ķīnā 70% un Indijā 60%, tomēr interneta attīstības/lietošanas ziņā šīs valstis nav līderi. Tā piemēram, Indijā internetu lieto 6/10, kamēr Latvijā 9/10 iedzīvotāji.
Tas liecina arī par valsts iedzīvotāju, valsts iestāžu un uzņēmumu kopējo “līmeni”. Vai varam pieļaut, ka – pieredzējušāki lietotāji = vairāk lietotāju?

Ātrumam ir nozīme

Statista.com dati apliecina, ka 2022. gadā Āzijas valstīs bija visātrākais internets pasaulē. Āzijas valstīs ir ļoti augsti attīstītas tehnoloģijas un kvalitatīvs, ātrs internets, kas nodrošina šo tehnoloģiju izstrādi, pilnveidošanu un eksportu. Savukārt, no Eiropas valstīm ātrākais internets ir Francijā, Spānijā, Nīderlandē un Rumānijā. Amerikas kontinentā ātrākais internets ir ASV un Kanādā.

Ko darām internetā

Spriežot pēc CSO (Central Statistics Office) datiem, e-pasts joprojām ir populārākais rīks interneta vidē, proti, 2022. gadā 91% no aptaujātajiem interneta lietotājiem izmantoja e-pastu (sadalījumā pa dzimumiem: 93% vīriešu un 89% sieviešu). Ticamākais pamatojums ir tas, ka  Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki darbu veica attālinātā režīmā un pastiprināti saziņai darba vajadzībām izmantoja e-pastu.

Iespējams, ka 2023. gadā e-pasta izmantošana, kā populārākā darbība internetā, saglabās savu līdera pozīciju. To varētu sekmēt ekonomiskā situācija, liekot uzsvaru uz dažādu resursu taupību, kā arī paradumu maiņu jeb pieradumu veikt darbu attālināti.

Otra populārākā darbība internetā ir internetbanku un  mobilo banku pakalpojumu izmantošana (t.sk. PayPal, Revolut, Apple Pay u.c.). 2022. gadā interneta vai mobilo banku pakalpojumus sadalījumā pa dzimumiem no visiem aptaujātajiem interneta lietotajiem izmantoja 92% vīriešu un 88% sieviešu.

Trešajā vietā – ziņapmaiņas veikšana internetā, piemēram, SMS, Skype, Messenger, WhatsApp, Instagram, Viber u.tml., ko 2022. gadā izmantoja 88% vīriešu un 90% sieviešu.