Mākoņpakalpojums vai statnes noma? Priekšrocības, trūkumi un pielietojumi.

Doties uz digiTuvi jaunumiem

Jānis Delviņš
LVRTC Datu centru
biznesa virziena vadītājs

Mūsdienu pasaule kļūst arvien vairāk uz datiem orientēta. Tādēļ jebkurā uzņēmējdarbības jomā mūsdienās nepieciešama datu analīze, infrastruktūra vai datu glabāšanas risinājumi. Ēriks Šmits, bijušais Google izpilddirektors, reiz minējis, ka no mūsu civilizācijas sākuma līdz 2003. gadam tika radīti 5 eksabaiti  datu. Šobrīd šāds apjoms tiek ģenerēts katras divas dienas.

Lai tavs bizness spētu konkurēt šajā ekonomikā, ir svarīgi stratēģiski plānot uzņēmuma datu izmantošanu. Liela nozīme šajā aspektā ir datu glabāšanas risinājumiem. Ne visi uzņēmumi var nodrošināt un uzturēt datu centrus savā lokācijā, un ne vienmēr tas ir labākais variants. 

Tādēļ arvien populārāki kļūst publiskie mākoņpakalpojumi, piemēram Amazon Web Services (AWS) vai Microsoft Azure. Šādi pakalpojumi izceļas ar savu piekļūstamību un piedāvā  cenas, kas ir proporcionālas tavam datu lietojumam. Ņemot vērā, ka mākoņpakalpojumu ikgadējā saliktā likme ir 14.1%, varētu šķist, ka tie ir kļuvuši par standarta risinājumu datu glabāšanas vajadzībām. “Mākoņpakalpojumu inovācija nevar apstāties vai pat palēnināties,” to ekonomisko nozīmi komentē Sids Nags, Gartner Research analītikas vicaprezidents, “tie ir kļuvušas burtiski neaizstājami.” 

Konkurētspējīga alternatīva mākoņpakalpojumiem ir kolokācija – vietas īre specializētos datu centros, citreiz saukta par statnes nomu. Kolokācijai ir redzami līdzīgi izaugsmes rādītāji kā mākoņpakalpojumiem un tā izceļas ar zemu datu pārraides laiku, augstu drošību, autonomiju pār aparatūru un neatkarību no ārējiem faktoriem. Kolokācija var tikt uzskatīta par ilgtermiņā drošāku datu sistēmas izveidošanai un atbilstošāku strauji augošiem uzņēmumiem. 

Tātad, kā izvēlēties starp diviem variantiem, kam abiem ir savi plus un mīnusi? Uzzinot vairāk par tiem šajā rakstā kļūs skaidrāks, kurš variants ir noderīgāks Jūsu biznesam.

Mākoņpakalpojumu stiprās un vājās puses

Ja esat iPhone vai Google klienti, tad gan jau esiet pazīstami ar publiskajiem mākoņpakalpojumiem – iCloud un Google Drive ir vienas no populārākajām mākoņpakalpojumu iespējām privātajiem klientiem. Mākoņpakalpojumi uzņēmumiem darbojas pēc tāda paša principa – dati netiek glabāti lokāli, bet tiek nodoti trešajai personai, kā piemēram, AWS vai Azure. Pēc IBM definīcijas, publiskais mākonis var ietvert sevī “jebko no gatavām lietojumprogrammām līdz virtuālajām mašīnām, uzņēmuma līmeņa infrastruktūrām vai attīstības platformām”. 

Viens no publisko mākoņpakalpojumu pieaugošās popularitātes iemesliem ir to plašā pieejamība. Jau minētie pakalpojumu sniedzēji ir sevi pierādījuši kā uzticami industrijas līderi. Tie piedāvā dažādus pakalpojumu modeļus atkarībā no uzņēmuma vajadzībām. Piemēram, Infrastruktūras kā pakalpojuma (IaaS) modelis sniedz aizmugursistēmas līmeņa piekļuvi, savukārt Platformas kā pakalpojuma (PaaS) modelis piedāvā platformu, uz kuras var veidot savu datu pārvaldības risinājumu. Programmatūras kā pakalpojuma (SaaS) modelī, kas ir, iespējams, populārākais, jo ietver sevī daudz lietojumprogrammas, jūs tikai iegūstiet piekļuvi gatavai lietojumprogrammai un nav jāuztraucas par neko citu.   

Definējoša publisko mākoņpakalpojumu īpašība ir tā, ka pakalpojuma sniedzēji piedāvā šo pakalpojumu daudziem lietotājiem vienlaikus, dalot kopējo CPU lietojumu (nevis faktiskos datus) starp visiem. Lai gan šī arhitektūra izmaksu ziņā var būt efektīvāka (un tādēļ lētāka lietotājiem), tā arī piedāvā mazāku pielāgojamību lietotājiem ar dažādām vajadzībām un ir vairāk pakļauta potenciālām drošības problēmām. 

Publiskajiem mākoņpakalpojumiem ir vairākas priekšrocības. Piemēram, daudzu lietotāju arhitektūra var palīdzēt uzturēt konkurētspējīgas cenas. Vairumam mākoņpakalpojumu ir salīdzinoši zemas sākotnējās izmaksas un tie piedāvā cenojumu, kas ir proporcionāls patērētajiem datiem. Šāds cenojums var būt īpaši noderīgs, ja datu sistēmai ir jābūt jutīgai uz mainīgām slodzēm, piemēram, sezonālām tīmekļa lietotāju plūsmas izmaiņām. Šāda elestība var būt noderīga arī specifiskām datu infrastruktūras vajadzībām – lietotāji var brīvi mainīt un pielāgot savu infrastruktūru (pēc atbilstošā modeļa) neuztraucoties par ilgtermiņa saistībām. 

Šo pakalpojumu piekļūstamība ir diezgan visaptveroša. Būtībā vienīgā nepieciešamība, lai kļūtu par mākoņpakalpojumu lietotāju, ir interneta savienojums. Šie pakalpojumi ir balstīti uz standartizētiem tehnoloģiju protokoliem un ir dizainēti, lai viegli integrētos jebkurā lietotāja vajadzībā. Bieži vien mākoņpakalpojumu sniedzēji piedāvā arī rīkus, kas padara integrāciju vieglāku, pat ja jums nav plašas zināšanas par datu infrastruktūru. 

Tomēr, jāņem vērā arī trūkumi, kas var padarīt publiskos mākoņpakalpojumus neērtus. Piemēram, proporcionālais cenojuma modelis var padarīt trešās personas datu pakalpojumus pieejamākus iesācējiem, bet tas kļūst dārgāks jūsu uzņēmumam augot, jo vienā brīdī maksāt par datu patēriņu kļūst neefektīvāk nekā investēt savā datu sistēmā. 

Piekļūstamība dažkārt var būt arī koks ar diviem galiem. Piemēram, interneta savienojums kā vienīgā vajadzība, lai piekļūtu pakalpojumam var būt ērta, bet līdz ar to jūsu piekļuve pakalpojumam ir atkarīga tikai no interneta savienojuma, kas var būt svārstīgs. Pilnīga atkarība no interneta var arī ietekmēt datu sistēmas latentumu. Šādi ierobežojumi var negatīvi ietekmēt mākoņpakalpojumā balstītas datu sistēmas ilgtspējību. 

Turklāt, tā kā jums attiecīgā infrastruktūra nepieder, tad iespējamā kontrole pār to ir ierobežota. Mākoņpakalpojumos jūs kā klients esat ierobežots ar tādām aparatūras iespējām, ko piedāvā pakalpojumu sniedzējs. Tas var padarīt jūsu uzņēmumu atkarīgu no pakalpojumu sniedzēja politikas. Turklāt šāda infrastruktūra var būt vairāk pakļauta drošības problēmām, gan tādēļ, ka tā var būt hakeru mērķis, gan tādēļ, ka vairāku lietotāju arhitektūra pati par sevi ir riskanta datu pārplūdei no citiem lietotājiem. 

Kopumā publiskie mākoņpakalpojumi var būt noderīgi to piekļūstamības un zemu ieviešanas kritēriju dēļ, bet, apsverot tos kā ilgtermiņa risinājumus, redzami trūkumi, piemēram, drošības riski un pārmaksa par proporcionālu cenojuma modeli. 

Kolokācija? Kas tas ir?

Ja mākoņpakalpojumi varētu tikt vienkāršoti aprakstīti kā kāda cita datora īre jūsu vajadzībām, tad kolokācija būtu kā perfektas vietas īre, kur novietot savu datoru. Starp šiem variantiem ir būtiskas atšķirības. Kolokācijas nodrošinātājs garantē, ka attiecīgā vieta būs aprīkota ar atbilstošu dzesēšanu, fizisko drošību, elektroapgādi, interneta savienojumu un joslas platumu – visu vajadzīgo, izņemot pašu datoriku. Lielākā daļa infrastruktūras nodrošinātāju piedāvā arī tehnisko atbalstu, ja jūsu datorikā kaut kas ir nogājis greizi. 

Datu glabāšana datu centrā, pelnīti, ir industrijas standarts. Pirmkārt, datu centri nodrošina, ka jūsu datora vide būs funkcionāla, tādēļ jūs varat koncentrēties uz ideālas glabāšanas vai apstrādes risinājumu izstrādi. Ja mākoņpakalpojumu sniedzēji piedāvā pakalpojumu, kas ir funkcionāls pēc viņu standartiem, datu centri nodrošina vidi, kurā varat izveidot savus kvalitātes standartus paši. Datu centrs nodrošina īsto vietu trīs veidos – caur savienojamību, ilgtspēju un drošību.  

Parasti atbilstošs ātrums un joslas platums tiek garantēts ar jaunākās paaudzes datu pārraides tehnoloģijām, jo atbilstoši ātrumi un zems latentums ir viens no galvenajiem datu centru lietošanas argumentiem. Turklāt, tā kā datu centri ir veidoti ilgtermiņa sistēmu uzturēšanai, jūsu tehnoloģijas statnēs ir nodrošinātas ar atbilstošiem apstākļiem tik ilgi, cik  jums nepieciešams, ar iespējām izplesties un attīstīties.

Statņu nomu bieži izmanto organizācijas ar sensitīviem datiem, jo datu centri aktīvi rūpējas arī par fizisko datu drošību – ar attīstītām aizsardzības sistēmām un elektroapgādes rezervēm. Datu centru iedalās četros drošības līmeņos, kas atkarīgi no jūsu vajadzībām un finanšu iespējām.

Datu centri specializējas šajās priekšrocībās. Tie piedāvā augstu darbspējas garantiju (saskaņā ar attiecīgo kategoriju) un ir krietni noturīgāki pret ārējiem faktoriem, vai tās būtu dabas katastrofas, politiski regulējumi vai tehniskas problēmas. Ja datu pārvaldības sistēma ir izstrādāta ilgtermiņā, datu centru pakalpojumi var būt mērogojamāki nekā noma, jo iespējamie izdevumi neietekmē datu pārraides ātrumu. Tādā veidā, palielinoties datu plūsmai, satņu noma var būt lētāks variants par proporcionālu cenojumu. 

Īrējot vietu datu sistēmai, uzņēmums saglabā lielāku autonomiju pār savu infrastruktūru. Tā kā īpašumtiesības pār savu aparatūru tiek paturētas, visas tehnikas pielāgošana tiek veikta atbilstoši uzņēmuma vajadzībām. Šī autonomija nodrošina, ka jebkādas nepieciešamās korekcijas vai uzlabojumi var tikt īstenoti nekavējoties, bez nepieciešamības gaidīt apstiprinājumu no pakalpojumu sniedzēja. Šāds risinājums ir ideāli piemērots organizācijām, kas vēlas aktīvi pārvaldīt savas datu sistēmas, bet nevēlas veidot un uzturēt infrastruktūru un tai nepieciešamos apstākļus savā uzņēmumā. 

Protams, arī statņu nomai ir savi trūkumi. Pirmkārt, sākotnējā cena datu sistēmas izveidei datu centrā ir ievērojami augstāka nekā mākoņpakalpojumam, jo papildus “nomas” maksājumiem jums jāiegādājas arī sava datorika. Var paiet kāds laiks, līdz šīs izmaksas sasniedz ekonomisko efektivitāti. 

Turklāt, neatkarīgi no tā, cik labs ir datu centrs, kurā īrējat statni, savas datu apstrādes risinājuma izveide prasa attiecīgas zināšanas. Ja jūsu organizācijā nav specializētu darbinieku, tad tamlīdzīgi ārpakalpojumi var radīt papildu izmaksas. 

Turklāt faktam, ka tas ir jāiekārto arī fiziski, ir savi trūkumi. Ja datu centrs atrodas tālu no jūsu atrašanās vietas, tas prasītu zināmu laiku un pūles, lai to apmeklētu. 

Kopumā kolokācija kā risinājums datu glabāšanai un pārvaldīšanai var būt sākotnēji dārgāks un sarežģītāks, jo ir nepieciešams vairāk kā klēpjdators un internets, lai to izveidotu. Tomēr, ja plānojat attīstīt savu darbību, tāda investīcija var ilgtermiņā atmaksāties un piedāvāt lielāku tehnoloģisko brīvību. 

Kopsavilkums

Kopumā, gan publiskajiem mākoņpakalpojumiem, gan kolokācijai ir sava specifika. Mākoņpakalpojumi izceļas ar to pieejamību un proporcionālām izmaksām, padarot tos par atbilstošu variantu uzņēmumiem, kuriem elastīgums datu sistēmā ir viena no prioritātēm. Tas var būt īpaši noderīgs datu sistēmas variants mazākiem uzņēmumiem, kuriem var pietrūkt kapacitātes ieguldīt fiziskajā infrastruktūrā vai specialziētā tehniskajā personālā. 

Savukārt, kolokācija piedāvā lielāku kontroli un drošību, kas var būt noderīgāka organizācijām, kas prioritizē autonomiju pār savām datorsistēmām. Statņu noma ļauj veidot specializētas un ilglaicīgas datu sistēmas un noturīgu infrastruktūru. Tā var būt īpaši piemērota sensitīviem datiem, kur fiziskās un tīkla drošības garantijas, kombinācijā ar sistēmas izaugsmes iespējām, ir būtiska. 

Lai gan abiem variantiem ir savi plusi un mīnusi, kolokācija piedāvā stabilāku pamatu uzņēmumiem, kuri plāno izaugsmi stabilā un kontrolētā vidē, ar prognozējumu cenu pieaugumu. Kolokācija sniedz drošību un pielāgojamību, kas var būt kritiska ilgtermiņa stratēģiskajai izaugsmei, un, ņemot vērā, ka datu vajadzības turpina pieaugt un nebeigs attīstīties tuvākajā laikā, risinājuma ilgtspēja ir prioritāte. 

Izvēloties kolokācijas datu centru, jāizvērtē to definējošie kritēriji – uzticamība, izaugsmes iespējas un drošības līmenis. LVRTC izceļas kā spēcīgs kandidāts šajā jomā. LVRTC piedāvājums apvieno modernus drošības pasākumus, augstus savienojamības standartus un tehnoloģiju infrastruktūru, kas ir pielāgota gan mazām, gan lielām operācijām. LVRTC stratēģiskais izvietojums nodrošina unikālu savienojamību ar galvenajiem Eiropas datu koridoriem. Uzņēmumiem, kuri vēlas izveidot vai uzlabot savas datu sistēmas, LVRTC pārstāv spēcīgu izvēli datu centru tirgū, nodrošinot drošību un operacionālo noturību, 

Kā jau minēts, gan statņu nomai, gan mākoņpakalpojumiem ir savi pielietojumi. Bet lai atmiņā paliktu kas grafisks, šīs atšķirības ir arī parādītas vizuāli.