Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas:
Windows
Apple
Jaunas zināšanas un inovācijas ir vitāli nepieciešamas visās sfērās, lai attīstītos, augtu un veidotu valsti, kur iedzīvotāji saņem mūsdienīgus pakalpojumus. Lai iniciatīvas izdotos un no regulatoriem tiešām kļūstam par inovatoriem, ir jāsakārto paši pamati – likumdošana.
Par 2024. gada vadošo tēmu esam noteikuši regulējuma sakārtošanas iniciatīvas, lai, gadu noslēdzot, varam iesniegt jaunu, pilnveidotu likumprojektu, kas kalpotu kā kvalitatīvs pamats izmaiņu veikšanai likumdošanā.
Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas foruma 2024 ieraksts
1. daļa
2. daļa
Iesaisties darba grupās!
2024. gadā iniciatīvā darbojas trīs pārmaiņu vadības apakšgrupas:
Normatīvo aktu izmaiņu darba grupa – risina normatīvo aktu izmaiņas un interpretācijas jautājumus, sadarbojas ar uzraugošajām iestādēm (koordinators – Kārlis Siliņš, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs);
Pieredzes apmaiņas darba grupa – izzina un pārņem kapitālsabiedrību pieredzi efektīvā aktīvu apsaimniekošanā, inovāciju radīšanā, normatīvo aktu piemērošanā un personāla piesaistes un attīstības izaicinājumu risināšanā (koordinators – Oļesja Dzenīte, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)
Iepirkumu darba grupa – identificē normatīvo regulējumu ierobežojumus publiskajos iepirkumos, nodrošina labās prakses apmaiņu publiskajos iepirkumos un meklē risinājumus ilgtspējīga publiskā iepirkuma ieviešanai (koordinators – Oļesja Dzenīte, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)
Stratēģiskā grupa – reizi kvartālā norisināsies Stratēģiskās grupas tikšanās, kur atskatīsimies uz Normatīvo aktu un Efektivitātes un inovāciju grupu paveikto, un iedvesmosimies no pieredzes stāstiem. (koordinators – Ilze Žukova, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)
Sadarbība ar akadēmisko sektoru darba grupa – reizi kvartālā tiek plānotas akadēmiskā sektora un kapitālsabiedrību darba sesijas ar mērķi veicināt zināšanu apmaiņu, veidot inovatīvus produktus un pakalpojumus, kā arī veidot pieeju talantiem un pētniekiem. Katrā darba sesijā ir plānots aktualizēt kādu kapitālsabiedrībām aktuālu pētniecības tēmu, kur Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki sniegs savu redzējumu risinājumam. Sadarbības modelis tiek veidots ar mērķi aizsākt jaunus pētniecības projektus un veicināt informācijas apmaiņu.
-
2018. gadā izcilu Latvijas uzņēmumu grupa, kurā patlaban pārstāvētas 18 kapitālsabiedrības ar valsts un pašvaldību kapitālu, apvienojās Inovāciju iniciatīvā, par savu mērķi nosakot inovāciju kultūras stiprināšanu valsts un privātajos uzņēmumos, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības transformāciju, produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas un ieņēmumus no eksporta.
Inovāciju iniciatīva palīdzēs veidot Latvijas kā inovatīvas valsts tēlu starptautiskajos tirgos, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu eksportu un piesaistītu Latvijai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju talantus.
Katru gadu Inovāciju iniciatīvas koordinēšana tiek nodota kādam no uzņēmumiem – iniciatīvas dalībniekiem. 2024. gadā VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir uzņēmies Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas darba organizēšanu.
Inovāciju iniciatīvas dalībnieki:
- VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”;
- VAS “Elektroniskie sakari”;
- VAS “Valsts nekustamie īpašumi”;
- AS “Latvijas Valsts meži”;
- VAS “Latvijas Pasts”;
- AS “Latvenergo”;
- SIA “Latvijas Mobilais Telefons”;
- SIA “TET”;
- SIA “Rīgas meži”;
- VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”;
- SIA Latvijas nacionālais metroloģijas centrs;
- SIA “LVR Flote”;
- AS “Rīgas siltums”;
- AS “Augstsprieguma tīkls”;
- SIA “Rīgas satiksme”;
- SIA “Getliņi EKO”;
- AS “Sadales tīkls”’
- SIA “Rīgas nami”
- SIA “Rīgas ūdens”
- VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””;
- SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”;
- SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”;
- SIA “Valsts aizsardzības korporācija”;
- SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”;
- Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments;
- Ekonomikas ministrija;
- Rīgas dome.
Aktualitātes
LVRTC stiprina kapitālsabiedrību sadarbību ar akadēmisko sektoru
11. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā (ZIC) norisinājās Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību un RTU sadarbības pasākums “Zaļie enerģijas avoti”. Šis ir pirmais pasākums, kas aizsāk akadēmiskā sektora un kapitālsabiedrību sadarbību ciklu. Sadarbības mērķis ir tuvināt pētniecību kapitālsabiedrību pētniecības izaicinājumiem, un pirmā pasākuma mērķis bija apspriest iespējas izmantot universitātē pieejamās akadēmiskās zināšanas, resursus un novatoriskās pieejas, lai risinātu konkrētas kapitālsabiedrību vajadzības un izaicinājumus enerģētikas sektorā.
Pasākuma laikā uzņēmumi dalījās ar saviem aktuālajiem izaicinājumiem, pēc kā RTU pētniekiem un citu uzņēmumu pārstāvjiem bija iespēja sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti, piedāvājot sadarbības iespējas to risināšanai. Tāpat pētnieki iepazīstināja ar savu institūtu darbību, izklāstot īstenotos pētījumus un inovācijas, kas varētu palīdzēt efektīvi pārvarēt nozares problēmas.
Šī bija pirmā reize, kad RTU, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), organizēja šāda veida tikšanos. Pasākums bija vērsts uz to, lai stiprinātu partnerību starp kapitālsabiedrībām un akadēmisko sektoru, veicinot zināšanu apmaiņu, inovāciju un jaunu produktu, pakalpojumu vai projektu attīstību. Tas arī nodrošināja piekļuvi RTU pētnieku zināšanām un talantiem. Šoreiz galvenā tēma bija alternatīvie enerģijas avoti, taču turpmāk ir plānots rīkot sadarbības seminārus arī par citām tēmām, kas raisa interesi un potenciālu kopīgu projektu īstenošanai.
Šāda veida pasākumi ir nozīmīgi ne tikai jaunu ideju veicināšanā, bet arī palielina sinerģiju starp akadēmisko sektoru un kapitālsabiedrībām, kas būtiski veicina valsts tautsaimniecības attīstību.
Cāļus skaita rudenī…, jeb atskats uz VIKI Stratēģiskās grupas semināru 27.septembrī
Līdz ar pirmajām rudenīgajām lietavām, Jūrmalā Latvenergo Energoefektivitātes centrā pulcējās Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas (VIKI) Stratēģiskās grupa, lai atskatītos uz darba grupās paveikto, diskutētu par tālāko virzību un smeltos iedvesmu MI stāstos.
LVRTC Komercdirektors Kārlis Siliņš šogad godpilni vada Normatīvo aktu grupu, kur izklāstīja statusu par darba grupās paveikto. Diskusija izvērsās par CSP tikšanās laikā aktualizēto jautājumu – P&A atskaitēm. Šajā sakarā CSP direktors Raimonds Lapiņš organizēs darba grupu, kur kapitālsabiedrību pārstāvji varēs iesaistīties, lai to vienkāršotu.
Savukārt par Iepirkumu un Pieredzes apmaiņas grupās paveikto stāstīja Oļesja Dzenīte, LVRTC Efektivitātes daļas vadītāja. Sarunās izskanēja, ka uzņēmumos nav vienotas izpratnes par to, kas ir inovāciju iepirkums un daži uzņēmumi izmanto Ekonomikas ministrijas atsūtīto materiālu, kā špikeri – laba doma! Tā kā šogad iniciatīva tuvojas izskaņai, pacēlās jautājums, kāds būs Iepirkuma grupas tālākais liktenis, jo kā zinām, tikai ilgtermiņā mērķtiecīgi virzītas aktivitātes rezultējas ieguvumos.
Pārsteigumu visiem sagādāja Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland Bitāns partneris, kurš bija sagatavojis plašāku skatījumu uz Valsts pārvaldības iekārtas likuma 88. pantu. Interesanti bija redzēt, kā likums gadu gaitā ir ticis koriģēts – dažu neveiksmīgu iniciatīvu dēļ, tam ir tikusi atņemta inovāciju elpa. Piemēram, 2002. gadā, likums sevī ietvēra daudz plašāku valsts kapitālsabiedrību rīcības ietvaru, kā darbošanos jaunās nozarēs vai tādās, kur nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. 2015, gadā, pēc neveiksmīgas prakses, šie punkti no likuma tika dzēsti, sašaurinot kapitālsabiedrību darbības ietvaru.
Vainovska kungs bija arī izstrādājis priekšlikumu tālākai likuma attīstībai, bet vislielākās klātesošo emocijas izpelnījās atziņa par kapitālsabiedrību viedokļa vienotu pārstāvniecību, juridiskas vienības izveidi. Šis, protams, būtu spēks, bet lai līdz spēkam tiktu, būtu jāpadara dibināšanas darbs.
Bet neviens seminārs jau nevar iztikt bez mākslīgā intelekta (MI) pieminēšanas. Arī šajā reizē bija divi stāsti par MI, kur Ģirts Vikmanis, Latvenergo IT izstrādes un mākslīgā intelekta direktors, pastāstīja par MI izmantošanas gadījumiem organizācijā. Tie primāri visi ir radīti, lai definētu patēriņa prognozi, identificētu zudumus, plānotu uzturēšanas darbus, apkalpotu maksājumus un optimizētu klientu apkalpošanu. Uzņēmumā MI tiek pielietots vairāk nekā 20 projektos. Stāstu pārņēma Arvils Kupris, MI entuziasts un MILA dibinātājs, kas stāstīja par MI attīstību un bija apkopojis piemērus no ražošanas sfēras, tādējādi iedodot jumta skatījumu uz dažādiem MI risinājumu veidiem Latvijā.
VIKI darba gads lēnām tuvojas izskaņai, priekšā vēl oktobra mēnesis, ar daudz ieplānotām aktivitātēm, bet pats galvenais Inovāciju Forums norisināsies 13. novembrī Zaķusalas tornī!
