Platjosla

Platjoslas projekts

LVRTC vidējās jūdzes optiskā tīkla infrastruktūra izbūvēta Eiropas savienības finansētā projekta “Elektronisko sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” ietvaros, laika posmā no 2012.- 2023. gadam.

Projekta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās (patērētājam, t.i., mājsaimniecībām, uzņēmumiem, iestādēm, utt.), nodrošinot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi teritorijās, kur tā nav pieejama un ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru, kā arī izveidot papildu “vidējās jūdzes” tīkla infrastruktūru to izglītības iestāžu tuvumā, kurām nav pieejams kvalitatīvs platjoslas internets efektīva attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.

Tīkla izbūve tika īstenota divās kārtās. Otras kārtas laikā izbūvētā optiskā tīkla trase bija turpinājums pirmajai kārtai, tādejādi izbūvētie kilometri loģiski papildina iepriekš izbūvēto trasi, veidojot tīklu izdevīgāku un pievilcīgāku komersantiem. Tīkla paplašināšana rezultējās ar būtisku elektronisko sakaru komersantu intereses paplašināšanos.

Tīkls Latvijas reģionos ir izbūvēts vietās, kur elektronisko sakaru komersanti neplānoja veidot savu infrastruktūru zemā iedzīvotāju blīvuma un augsto būvniecības izmaksu dēļ. Kopsummā tās ir 312 “baltās” teritorijas. Pārdomātā tīkla arhitektūra operatoriem, kas izmanto un vēl izmantos tīklu, ļauj sasniegt ap 136 620 mājsaimniecības.

  • ​2010. gadā Eiropas Savienība apstiprināja stratēģiju “Eiropa 2020”, kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam. Šī uzdevuma īstenošanai ir izstrādāts Komisijas paziņojums “Digitālā programma Eiropai” 26.08.2010. COM.
    Tā paredz, ka visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s.
    Tīkls Latvijas reģionos ir izbūvēts vietās, kur elektronisko sakaru komersanti neplānoja veidot savu infrastruktūru zemā iedzīvotāju blīvuma un augsto būvniecības izmaksu dēļ. Kopsummā tās ir 312 “baltās” teritorijas. Pārdomātā tīkla arhitektūra operatoriem, kas izmanto un vēl izmantos tīklu, ļauj sasniegt ap 136 620 mājsaimniecības.
    Projekta otrās kārtas laikā pieslēguma punkti izveidoti 18 izglītības iestādēm, 27 bibliotēkām, 128 pagasta/novada pārvaldēm. Liela daļa no pieslēguma punktiem pieejami pētniecības un biznesa centros, ārstu praksēs un iestādēs, stadionos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju lokācijās, kā arī uzņēmumos, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.
  • Projekta ietvaros LVRTC izbūvē vidējās jūdzes infrastruktūru, kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem tādus pakalpojumus kā, piemēram, internets un kabeļtelevīzija.

    Uzbūvētā tīkla infrastruktūra ir pieejama visiem elektronisko sakaru komersantiem uz vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem, ievērojot atvērta optiskā tīkla principus un tehnoloģiskās neitralitātes principu piekļuves punktos, nodrošinot iespēju izbūvēt savu optisko pievadu jebkurā tīkla piekļuves punktā vismaz 5 (pieciem) elektronisko sakaru komersantiem.

    Operators nomā no LVRTC optisko šķiedru (pāra) savienojumu starp diviem paša izvēlētiem pieslēguma punktiem, turklāt vienam no pieslēguma punktiem ir jāatrodas tā saucamajā “baltajā” teritorijā.
  • No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem platjoslas interneta projekta pirmajai kārtai tika piešķirti 26 miljoni eiro.

    Kopumā paredzēts ieguldīt 49,7 miljonus eiro: Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 42 258 101 eiro un privātais finansējums – 7 457 312 eiro.

Platjoslas projekts tika realizēts divās kārtās

Pirmā kārta

  • Platjoslas projekts tika uzsākts 2012. gadā, un pirmā kārta tika pabeigta trīs gadu laikā.

  • Tīkls Latvijas reģionos ir izbūvēts vietās, kur elektronisko sakaru komersanti neplānoja veidot savu infrastruktūru zemā iedzīvotāju blīvuma un augsto būvniecības izmaksu dēļ. Kopsummā tās ir 312 “baltās” teritorijas.

  • Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015.gada augustā, ir izbūvēti 177 “vidējās jūdzes” piekļuves punkti, galvenokārt tiem atrodoties mazapdzīvotās vietās, lai veicinātu interneta pieejamību.

  • Tīklu visplašāk operatori izmanto Vidzemē, kur tiek iznomāti 2235 km optiskā tīkla. Vidzemei seko Zemgales un Kurzemes novadi.

Otrā kārta

  • Vidējās jūdzes optiskā tīkla izbūves otrā kārta sākās 2016. gada jūlijā, kad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ES finansēta projekta īstenošanu.

    Būvniecības darbi tika uzsākti 2018. gadā, un projekts tika pabeigts 2023. gada beigās, iezīmējot pilnīgu vidējās jūdzes optiskā tīkla izbūves noslēgumu.

  • Otrās kārtas optiskā kabeļa trase tika pieslēgta jau izbūvētajai pirmās kārtas infrastruktūrai, tādējādi paplašinot esošo tīklu Latvijā un sasniedzot kopējo optiskās šķiedras infrastruktūras garumu 3 620 kilometrus.

  • Projekta otrās kārtas laikā pieslēguma punkti izveidoti 18 izglītības iestādēm, 27 bibliotēkām, 128 pagasta/novada pārvaldēm. Liela daļa no pieslēguma punktiem pieejami pētniecības un biznesa centros, ārstu praksēs un iestādēs, stadionos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju lokācijās, kā arī uzņēmumos, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.

  • Optiskā tīkla infrastruktūru nomā 17 operatori – tostarp 3 mobilo sakaru operatori, 12 reģionālie interneta un kabeļtelevīzijas operatori un 2 valsts mēroga operatori.

7180km
Komercializētie kilometri
17
Operatori izmanto Platjoslas tīklu
312
"Baltās teritorijas"
136620
Mājsaimniecības
72
Torņi
71
Atbalstāmās teritorijas