LVRTC atgūst kopš 2019.gada marta ieturēto ERAF finansējumu platjoslas tīkla izbūvei

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC), kas īsteno ERAF finansēto platjoslas optiskā tīkla izbūves projektu Latvijas reģionos, tuvākajā laikā pilnībā atgūs kopš 2019.gada ieturēto projekta finansējuma daļu. Šobrīd LVRTC jau ir saņēmis nepilnus 8 miljonus no kopumā 10 miljoniem eur ieturētā finansējuma.
Kā ziņots iepriekš, CFLA kopš 2019.gada marta veica ieturējumu 25% apmērā no visiem veiktajiem un deklarētajiem projekta īstenošanas izdevumiem. Ieturējums tika veikts, pamatojoties uz to, ka CFLA bija nepieciešams pārliecināties par projekta īstenošanas gaitas atbilstību ES fonda finansējuma un Regulas Nr.2018/1046 nosacījumiem un gūt apstiprinājumu, ka Finanšu ministrijas, kā Revīzijas iestādes, ziņojumā 2021.gada Nr. DR/ESIF/2020/15-5 noteiktie riski nav attiecināmi uz LVRTC kā Platjoslas projekta 2.kārtas īstenotāju.
Atbildīgās institūcija – Eiropas Komisija – ir sniegusi skaidrojumu par LVRTC projekta pārvaldības atbilstību, kurā norādīts, ka visi Finanšu ministrijas, kā Revīzijas iestādes izteiktie un uzturētie riski nav attiecināmi uz Platjoslas projekta 2.kārtu, līdz ar to šādu risku nav un ieturētais finansējums ir jāatjauno.
Kopš 2019.gada, lai nodrošinātu projektā sasniedzamo mērķu īstenošanu, ievērojot gan uzņemtās saistības ar būvniekiem, gan ESF 2014-2020 plānošanas perioda pēdējo termiņu – šī gada 31.decembri, līdz kuram jānoslēdz visi konkrētā Plānošanas perioda (2014-2020) Darbības programmas projekti, LVRTC finansēja gan ieturētos līdzekļus, gan nodrošināja savu projekta līdzfinansējuma daļu – 15% no projekta īstenošanas kopējās summas.

“Ieguldot savus līdzekļus uz periodu, kas nepieciešams, lai argumentētu un skaidrotu revīzijas institūcijai projekta īstenošanas atbilstību, LVRTC ir rīkojies kā atbildīgs saimnieks, nodrošinot, ka projekts tiek īstenots paredzētajā apjomā un laikā. Optiskais tīkls, kas  ir būtisks nacionālo un reģionālo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, būs pieejams atbilstoši plānam,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Šobrīd Platjoslas projekta 2.kārtā ir izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā 1948 km gara optiskā kabeļu tīkla trase. Ir izveidots un pieņemts ekspluatācijā 261 “vidējās jūdzes” piekļuves punkts. Šāds optiskā tīkla pārklājums ļāvis sasniegt 176 “baltās teritorijas”, kurās elektronisko sakaru komersanti varēs sniegt pakalpojumu aptuveni 69 300 mājsaimniecības, kas ir 82.7% no noteiktā projekta rezultatīvā rādītāja.
Līdz šī gada beigām plānots izbūvēt un pieņemt ekspluatācijā vēl aptuveni 15 km optiskā kabeļu tīkla trases un 21 “vidējās jūdzes” piekļuves punktu.
18 piekļuves punkti tiks izveidoti pie izglītības iestādēm, bet trīs piekļuves punkti būs izveidoti mobilo sakaru operatoru bāzes stacijās. Atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem, pirmie pieslēgumi izglītības iestādēs būs izveidoti jau jūlijā, bet pārējie – līdz novembra beigām.
Kopumā projekta pirmās un otrās kārtas laikā būs izbūvēti aptuveni 3620 km optiskā tīkla un 459 “vidējās jūdzes” piekļuves punkti.
Šobrīd LVRTC platjoslas optisko tīklu izmanto 15 reģionālie un nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, tostarp trīs mobilo sakaru operatori. Lielākā daļa no tīkla lietotājiem ir reģionālie operatori. Operatori šobrīd ir iznomājuši un izmanto 6278 km tīkla trases.
Pēc iznomāto km skaita visvairāk pieslēgumu optiskajam tīklam izmanto Madonas novadā (672 km), tam seko Bauskas novads (543 km), Talsu novads (514 km), Rēzeknes (513 km), Valmieras (476 km) un Dobeles (459 km) novadi.
Lai padarītu tīkla izmantošanas nosacījumus iespējami pievilcīgus operatoriem, pērn tika būtiski samazināts tīkla nomas tarifs un šobrīd viena km nomas maksa ir 10eur/mēnesī, bet atbalstāmajās teritorijās – 7 eur/mēnesī.

Konteksts:
Kāpēc nepieciešams platjoslas optiskais tīkls, ko izbūvē un uztur LVRTC?
Platjoslas optiskais tīkls saskaņā ar 2010. gadā Eiropas Savienības apstiprināto stratēģiju “Eiropa 2020”, tiek izbūvēts, lai attālajos novados, vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir neliels un elektronisko sakaru komersantiem ir finansiāli neizdevīgi un neiespējami būvēt savu optisko tīklu, nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam. Īpaši nozīmīgs tīkls ir reģionālajiem elektronisko sakaru komersantiem, kuru rocība nereti neļauj veikt ilgtermiņa investīcijas savas sakaru infrastruktūras izveidē.
2012.gadā LVRTC ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu uzsāka projektu “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” (platjoslas projekts).
Projekta īstenošana ir sadalīta divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015.gada augustā, ir izbūvēti 177 “vidējās jūdzes” piekļuves punkti un izbūvēta optiskā tīkla trase 1657 km garumā.
Projekta otrā kārta tika uzsākta 2016.gada otrajā pusē, bet būvniecības darbi – 2018.gadā.
Tīkla noma pieejama visiem Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru operatoriem., kuri nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem, iestādēm vai organizācijām, uz vienādiem, nediskriminējošies nosacījumiem.
Operators nomā no LVRTC optisko šķiedru (pāra) savienojumu starp diviem paša izvēlētiem pieslēguma punktiem, turklāt vienam no pieslēguma punktiem ir jāatrodas tā saucamajā “baltajā” teritorijā.

LVRTC ir viens no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un tā darbības veids ir radio un televīzijas programmu pārraidīšana, uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumi, datu pārraides, kiberdrošības risinājumu, datu centru, mākoņdatošanas un infrastruktūras nomas pakalpojumu sniegšana.

LVRTC stratēģiskais mērķis ir nodrošināt un attīstīt augstas pieejamības, integritātes un drošības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru un pakalpojumus, stiprinot valsts efektīvu pārvaldi, drošību un sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. LVRTC klientu bāze ir diversificēta un ietver raidorganizācijas, vietējos un starptautiskos elektronisko sakaru operatorus, dažādu nozaru ministrijas un citas valsts iestādes, kā arī eParaksta lietotājus – Latvijas uzņēmumus un iedzīvotājus.