Latvijas zemūdens kabelis – Baltijas reģiona digitālās drošības un savienojamības mugurkauls

Doties uz digiTuvi jaunumiem

Dita Krecere
LVRTC Fiziskās šķiedras nomas biznesa virziena vadītāja

Pasaules uzmanība aizvien vairāk pievērsta zemūdens kabeļiem kā stratēģiski svarīgiem infrastruktūras objektiem, kas nodrošina globālo sakaru plūsmu un interneta savienojamību starp valstīm. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārvaldītais zemūdens optiskais kabelis Ventspils–Gotlande ir būtisks ne tikai Latvijas, bet arī visa Baltijas jūras reģiona ekonomikai un drošībai. 

Latvijas zemūdens kabelis nav tikai tehnoloģiska infrastruktūra – tas ir valsts digitālās drošības un ekonomiskās attīstības simbols.  

Kabeļa nozīme reģionālajai savienojamībai

Kabelis nodrošina datu pārraidi starp Latviju un Ziemeļeiropu, nodrošinot ātrāko un uzticamāko savienojumu ar Skandināviju – reģionu,  kur koncentrēta daudzu globālu tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēju darbība. Šāda infrastruktūra ir nozīmīga ne tikai uzņēmējdarbībai un valsts pārvaldei, bet arī iedzīvotājiem, kuri ikdienā paļaujas uz stabilu interneta savienojumu. 

Drošība un potenciālie riski

Lai arī zemūdens kabeļi ir ļoti uzticami, tomēr pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir izgaismojuši to ievainojamību. Divu gadu laikā Baltijas jūrā ir reģistrēti četri kabeļu bojājumi, kas, iespējams, saistīti ar ļaunprātīgu iejaukšanos. Šie gadījumi aktualizē nepieciešamību pēc pastiprinātas uzraudzības un alternatīviem datu pārraides ceļiem, lai nodrošinātu stabilu datu pārraides kvalitāti kritiskās situācijās. 

LVRTC pasākumi drošības garantēšanai

Lai arī šobrīd LVRTC zemūdens kabeļu infrastruktūrā nav konstatēti sakaru kvalitātes zudumi vai traucējumi, kas liecinātu par mehānisku/fizisku iejaukšanos, tomēr LVRTC eksperti atbildīgi rūpējas par infrastruktūras drošību un tās darbības nepārtrauktības nodrošināšanu. 

LVRTC eksperti veic zemūdens kabeļa darbības monitoringu 24/7 režīmā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas ļauj reāllaikā fiksēt jebkādas izmaiņas, lai savlaicīgi identificētu potenciālos riskus. 

Pērnā gada sākumā valdība lēma, ka  nepieciešama jūras sakaru kabeļa pastiprinātā aizsardzībā Latvijas teritoriālajos ūdeņos un uzdeva to Nacionālajiem  bruņotajiem spēkiem. 

Rodoties bojājumiem ir būtiski, lai ir skaidra procedūra un rīcība bojājumu novēršanai, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku pakalpojumu darbības atjaunošanu. LVRTC ir izstrādājis procedūras ātrai bojājumu identificēšanai un novēršanai, kas samazina iespējamās pakalpojumu pārtraukuma sekas. Šī pieeja apliecina uzņēmuma apņēmību nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un maksimāli ātru bojājumu novēršanu. 

Drošības nodrošināšana LVRTC kabeļa gadījumā neaprobežojas tikai ar tā uzraudzību un aizsardzību pret fiziskiem bojājumiem. LVRTC ir izveidojis rezerves datu pārraides maršrutus, kas ļauj uzturēt stabilu savienojumu pat ārkārtas situācijās. Šī pieeja nodrošina, ka jebkuri bojājumi vai traucējumi tiek novērsti ar minimālu ietekmi uz klientiem un pakalpojumiem. Tomēr jāatcerās, ka elektronisko sakaru operatori, kas izmanto LVRTC kabeli, veido savus tīklus atbilstoši saviem biznesa plāniem un klientu prasībām.  

Vērtējot interneta pieejamību iedzīvotājiem, ir būtiski divi faktori:  1) Optisko šķiedru tīklu kapacitāte un savienojošo līniju skaits, kas Latvijā un Baltijā vērtējama kā pietiekama;  2) Interneta pakalpojumu sniedzēju, kas izmanto maģistrālo tīklu īpašnieku infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem, dublēšanas iespējas. To, vai nepieciešama tīkla dublēšana (papildus pieslēgums, ja pamata pieslēguma trase ir bojāta) nosaka gan interneta pakalpojumu sniedzējs, gan nereti arī viņa klients – galalietotājs, kuram ir īpašas prasības pret interneta nodrošināšanu pa diviem vai vairāk neatkarīgiem sakaru ceļiem. Jāuzsver, ka tā ir katra interneta pakalpojuma sniedzēja biznesa politika un atbildība, kādā veidā nodrošināt pakalpojumu galalietotājiem un vai nodrošināt tīkla rezervācijas iespējas.   

Starptautiskā pieredze, piemēram, 17. novembra gadījums, kad tika bojāts Somijas uzņēmuma Cinia sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju, ir vēlreiz apstiprinājusi rezerves infrastruktūras nozīmi. Lai arī bojājuma novēršana kopumā aizņēma aptuveni 10 dienas, kabeļa bojājums izraisīja minimālus traucējumus Somijas iedzīvotājiem un Cinia klientiem, pateicoties rezervētam tīklam, t.i., alternatīviem datu pārraides maršrutiem.   

LVRTC infrastruktūra ir veidota ar dublēšanas pieeju, kas nodrošina, ka bojājuma gadījumā datu pārraide tiek veikta pa alternatīviem ceļiem. Būtiski ir, lai arī operatori nodrošinātos ar alternatīviem ceļiem.