Jaudu, drošību un efektivitāti 2025.gadā

Doties uz digiTuvi jaunumiem

Ģirts Ozols
LVRTC Valdes priekšsēdētājs

Līdz ar Adventes sveču mirdzumu un eglītes skuju un piparkūku smaržu mūsu sirdīs ienāk svētki! Līdz ar Ziemassvētku brīnuma sajūtu nāk arī gandarījums par vēl vienu darbīgi un produktīvi aizvadītu gadu.  

LVRTC šo gadu ir pavadījis savas simtgades zīmē! Zinām, ka pirmie simts ir tikai sākums un stabils pamats, tam, lai spētu uzņemties arvien sarežģītākus projektus, izvirzīt lielākus izaicinājumus un arī sapņot – vēl drosmīgāk!  

Ar pateicību par kopīgi paveikto, laižam šo gadu pelnītā atpūta!  

Kas šogad bijis būtiskākais?

Nenoliedzami, arī simtgades gadā LVRTC prioritāte ir bijusi mūsu infrastruktūras stiprināšana.  Šis gads ir iezīmējis arī to, cik ļoti cilvēki paļaujas uz tīkla infrastruktūru  – katru dienu, sākot no pamošanās līdz brīdim, kad dodas gulēt, un bieži vien arī visu nakti. Ūdens, elektrība, gāze, ceļi, dzelzceļš un pēdējos gadus – arī telekomunikācijas, ir mūsdienu sabiedrības pamatā visā pasaulē. Lielākajai daļai cilvēku šī infrastruktūra šķiet tik pašsaprotama, ka ir gandrīz neredzama. Redzamu to padarījuši sakaru jomā reģionā notikušie incidenti. Šie incidenti ir likuši vēl kritiskāk paskatīties uz darbības nepārtrauktības plāniem, uz to, kādus sakaru infrastruktūras risinājumus izvēlamies. 

Ģeopolitiskie apstākļi, kuros dzīvojam nevis pēdējos divu, bet gan pēdējos desmit gadus, pieprasa infrastruktūras noturību visos tās līmeņos. Ar gandarījumu jāatzīst, ka šo desmit gadu laikā ir izdarīts patiesi daudz, lai stiprinātu interneta sakarus reģionos, TV un radio signāla pieejamību  pierobežā un ne tikai, e-vides pieejamību iedzīvotājiem un digitālās transformācijas priekšnoteikumus organizācijām – drošus rīkus un stabilas tehnoloģiskās platformas. Platjoslas optisko tīklu operatori izmanto aizvien plašāk – 7100km jaudīga tīkla piegādā pakalpojumus iedzīvotājiem, projekta 2.kārtā pieslēgti arī 72 mobilo sakaru torņi, un paredzam, ka arī nākamgad platjoslas tīkla izmantošana turpinās paplašināties. 

Latvijas starptautiskās datu pārraides pamatslodze ir zemūdens optiskie kabeļi uz Stokholmu caur Gotlandi (Zviedrija), kā arī optisko kabeļu savienojumi posmos pa sauszemi. Maģistrālo sakaru tīklu turētāju pārziņā ir nodrošināt pietiekamas kapacitātes un kvalitātes tīklu savienojumus to uzturētās infrastruktūras posmā. Tomēr at to vien nepietiks, lai nodrošinātu nepārtrauktību potenciālu bojājumu gadījumā. Tīkla savienojumu rezervēšana (rezervēto savienojumu skaits, rezervētās kapacitātes, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties aizstātu bojāto posmu), ir elektronisko sakaru komersantu atbildība un gala lietotājiem – iestādēm un organizācijām ir jāpārliecinās, kādu pakalpojumu viņi saņem šobrīd, kā arī tīkla bojājumu gadījumā. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka gala lietotāji paļaujas uz to, ko savam pakalpojuma sniedzējam nav pasūtījuši.  

Turpinot par koplietošanu jāuzsver, ka arī Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumi, kas ir lielisks resursu koplietošanas piemērs, kļūst arvien pieprasītāki.  Cīņa vienatnē par drošību, datu integritāti, piegāžu pārbaudi un kiberdrošību ar katru gadu kļūst arvien grūtāka, tāpēc jau vairāk kā 50 organizācijas ir izvēlējušās kļūt par LVRTC VESPC klientiem, uzticot mums vairāk kā pusi no valsts informācijas sistēmām. Interese nemazinās un tas iedvesmo mūs turpināt VESPC pakalpojumu pilnveidi un attīstību.  

Lai gan uzbrukumu jaudas pieaug, to redzam aizsargājot valsts resursus, arī iedzīvotāji un organizācijas stiprina noturību, gan izglītojoties, gan izmantojot noteiktus risinājumus. Šeit vēlamies uzteikt drošību, ko rada drošu rīku izmantošana. 

Pirmkārt, arvien plašāk portālos un informācijas sistēmās tiek integrēta nacionālo elektroniskās identifikācijas rīku izmantošana. eParaksts šobrīd ir kļuvis par visplašāk integrēto identifikācijas rīku, kas pieejams 600 vietnēs un sistēmās.  

Otrkārt, arī iedzīvotāji arvien plašāk izvēlas paaugstinātas drošības rīkus – eParastu šobrīd ikdienā izmanto katrs trešais iedzīvotājs vecumā no 14 gadiem.  

Treškārt, bizness prasa jaunu pakalpojumu izveidi, kas nodrošinātu viņu biznesa prasību digitālo īstenošanu droši un uzticami. Uzticamības pakalpojumi turpina attīstīties un šobrīd organizācijas arvien plašāk pieprasa un izmanto uzticamības pakalpojumu risinājumus, kas nav piesaistīti konkrētai personai, bet gan organizācijai, piemēram, eZīmogs ar kuru organizācijas var digitāli apliecināt dokumentu piederību organizācijai, fiksēt dažādu biznesa procesu laikā veiktās darbības un sistēmu pierakstus, kur nepieciešama visaugstākā drošība. 

Ko sagaidām no nākamā gada?

Rēķināmies ar to, ka nākamajā gadā turpināsies mākslīgā intelekta uzvaras gājiens visās tautsaimniecības nozarēs. Kā dažāda veida  infrastruktūras pakalpojumu sniedzējs redzam, ka arī  šajā jomā pieaugs infrastruktūras nozīme – gan datu pārraidē, gad datu apstrādē un glabāšanā. Organizācijām jāapzinās, kādas jaudas un kapacitātes nepieciešamas, lai mākslīgā intelekta risinājumi spētu nodrošināt ne tikai izklaidējošas funkcijas, bet arī uzlabot un efektivizēt ikdienas darbu. Mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana prasa būtiski lielākas datu apstrādes jaudas. Paredzams, ka nākamos piecus gadus vismaz par 20% gadā pieaugs pieprasījums pēc datu centra jaudām, turklāt  ~70%​ no kopējā pieprasījuma pēc datu centru jaudas būs tādiem datu centriem, kas ir aprīkoti mākslīgā intelekta darba slodzes uzņemšanai​.  

Lai apmierinātu savu klientu augošās vajadzības, LVRTC ir uzsācis jauna, augstas veiktspējas un drošības līmeņa datu centra būvniecību vairāk nekā 100km attālumā no Rīgas.  

Diemžēl paredzam arī to, ka kiberuzbrukumu apjoms nemazināsies.  

LVRTC nodrošina valsts resursu aizsardzību pret DDoS uzbrukumiem. Šogad uzbrukumu apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā 70%. Redzam, ka uzbrucēji veic izpēti, meklē resursu vājās vietas, uzbrukumi aizvien ir politiski motivēti un finansēti.  

Šogad augustā esam piedzīvojuši arī mūsu vēsturē apjomīgāko uzbrukumu, ko izdevās veiksmīgi atvairīt. Ik mēnesi bloķējam vairāk nekā pusmiljonu neleģitīmu pieprasījumu.  Lielākoties iedzīvotāji šos uzbrukumus pat nepamana, tomēr jārēķinās, ka nākamajos gados varam piedzīvot arī uzbrukumu, kurš ir ar ietekmi. Vai tam ir iespējams sagatavoties? Jā, ja jūs spējiet identificēt savas vājās vietas, nepietiekamus drošības risinājumus, nepietiekamus resursus aizsardzībai – tad agri vai vēlu tos pamanīs arī uzbrucējs. Un tam būs sekas. Diemžēl bieži organizācijas paļaujas uz veiksmi, tomēr ir skaidri jāapzinās, ka cīnīties ar sekām ir daudz grūtāk (dārgāk, neefektīvāk utt.), nekā ar to cēloņiem. 

Taču stāsts par 2025.gadu noteikti nav stāsts tikai par cīņu. Riskēšu paredzēt, ka 2025.gads IKT nozarei Latvijā būs arī lielu sasniegumu un lielisku projektu gads. Novēlu laiku izbaudīt labi padarīta darba augļus! Uz tikšanos 2025.gadā!