Vairāk klikšķu – diemžēl, arī vairāk digitālo atkritumu

Doties uz digiTuvi jaunumiem

Vineta Sprugaine
Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja

Saskaņā ar dažādiem avotiem, ik dienu katrs no mums – biroja darbiniekiem, atkarībā no profesijas un darba specifikas, noklikšķina peli vai klaviatūras taustiņus no 5000- 7000 reizes. Apmeklējam interneta vietnes, rakstam testus, ievadam datus, atveram e-pastus, zīmējam bildes un šo uzskaitījumu varētu turpināt…Klikšķu, kas faktiski ir fiziska kustība, skaits ilustrē, cik ļoti digitālā vide ir saplūdusi ar reālo, cik ļoti digituva ir mūsu ikdiena. Salīdzinājumam – cilvēks katru dienu ieelpo aptuveni 20 000 tūkstošus reižu. Tikai trīs reizes vairāk, nekā vidējais klikšķu daudzums dienā. 

Digitālo paradumu pētnieki jau runā par klikšķu ekonomiju, kas varot ilustrēt, cik efektīvs (un arī ergonomisks) ir mūsu darbs. Paturam prātā, ka mākslīgā intelekta rīki mums palīdz klikšķināt pat tad, kad to fiziski nedarām.  

Ar šiem 5000-7000 klikšķu mēs katru dienu radam aptuveni 402 terabaitus datu. Šogad pasaulē radīto datu apjoms sasniegšot 149 zetabaitus. Tas ir milzīgs apjoms.  

99% no pasaulē šobrīd radītajiem datiem ir radīti pēdējo 10 gadu laikā (lai gan daži avoti apgalvo, ka pēdējo divu gadu laikā). Ik dienu organizācijas savos digitālajos birojos rada gan vajadzīgu saturu, gan arī tādu, kas ir dublējošs, nevajadzīgs un nākotnē netiks izmantots. Būtisku datu daudzumu rada arī automatizācijas rīki, sistēmu pierakstu dati un cita acīm neredzamā saimniecība, kas uzstājīgi piepilda gan mūsu privātās ierīces, gan datorus, gan mākoņus.

Šobrīd pētnieki lēš, ka  90% no digitālā satura kļūst par digitālajiem atkritumiem jau 3 mēnešus pēc to radīšanas. Ņemot vērā digitālās transformācijas tempus, šobrīd būtu svarīgi apzināt, kā mazināt nevajadzīgo digitālo datu un klikšķu apjomu. Lai gan klikšķi ir digitāli, CO2 izmeši, ko rada lieka datu apstrāde, ir reāli.  

LVRTC 2024.gadā noslēdza sadarbības līgumu ar biedrību “Pēdas.lv”, kas ir Lielās Talkas organizators Latvijā. Esam apņēmušies “izgaismot” digitālo atkritumu reālo ietekmi, palīdzēt sev un saviem klientiem atrast vietas, kur tie uzkrājas un turpināt piedāvāt koplietojamus risinājumus to mazināšanai. Esam apņēmušies savu datu centru klientiem skaidrot, kāpēc ir svarīgi dzēst nevajadzīgos datus, bet jaunus biznesa procesus, pakalpojumus un sistēmas izvērtēt arī caur digitālo atkritumu prizmu.  

Foto: vieslekcija “Digitālie atkritumi – kā tos atpazīt un mazināt”

Nākamajā gadā paredzam, ka arvien vairāk organizācijas pievērsīsies savam ikdienā radītajam datu apjomam. Tas nenoliedzami ir iespaidīgs un ir pienācis laiks atbildēt uz jautājumu – vai nav par daudz? Arī mākslīgā intelekta risinājumi, ja izmantojam tos nepārdomāti, var radīt nevajadzīgu datu apjoma pieaugumu.  

Šis gads arī ir nostiprinājis nozares uzņēmumu pārliecību par to, ka ilgstpēja un tās dažādo aspektu stiprināšana, ir IKT nozares dienas kārtībā. Aicinām šo fokusu noturēt arī 2025.gadā, bet ilgtspējas mērķus  pieņemt kā iespēju darīt mūsu visu kopīgās mājas – planētu Zeme – par labāku un drošāku vietu! 

Uzzini vairāk par digitālajiem atkritumiem: www.digituvi.lv