Informatīvā telpa ir spēcīgas demokrātijas komunikatīvais pamats

Biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Latvijas Universitāti, Kultūras ministriju, Latvijas Kultūras akadēmiju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Pārresoru koordinācijas centru, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” 14. maijā attālināti rīkoja konferenci “Informatīvā telpa spēcīgai demokrātijai”.
Konferences nolūks bija veidot un starpdisciplināri stiprināt vienotu, sabiedrības vērtības un intereses atbalstošu informatīvo telpu, paredzot un novēršot mūsdienu tehnoloģiskās daudzveidības radītos riskus un jēgpilni iespējojot daudzkanālu pieeju informācijas izplatīšanā un mijiedarbībā ar sabiedrību.
Runājot par izvirzītā mērķa īstenošanas galvenajiem ceļiem, eksperti īpašu uzmanība tika pievērsta tam, kā šajā mainīgajā laikā mediju politikas attīstība ietekmē sabiedrību, tās izpratni par demokrātiskām vērtībām un tiek aizsargāta no dezinformācijas, radikālizācijas un atraušanas no Latvijas valsts piederības, kā arī par digitālo platformu turētāju ietekmi uz saturu – kā mediju patērētājam izkļūt no “burbuļa”, kurā to “ierauj” sociālo tīklu inženierija un tehnoloģiju algoritmi.
​Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ainārs Dimants norādīja: “Informatīvo telpu saprotot kā publisko sfēru, tā ir spēcīgas demokrātijas komunikatīvais pamats, tāpat kā Satversme ir tās tiesiskais pamats. Tā kā publiskā sfēra tematiski strukturē komunikācijas procesu sabiedrībā, ir medijpratīgi jānodala profesionālā žurnālistika un plašsaziņas mediju darbība ar savām tiesiskajām privilēģijām no sabiedrisko attiecību (PR) u.c. organizāciju komunikācijas darbībām, kam pretstatā medijiem nav centrālās lomas demokrātijā.”
Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis vērsa ekspertu uzmanību uz tehnoloģiju un infrastruktūras pieejamības nozīmi brīvas satur izvēles nodrošināšanā. “Tehnoloģijas ir ļāvušas indivīdam pašam noteikt, kāds saturs iekļūst sabiedrības dienas kārtībā. Šobrīd katrs iedzīvotājs, kam pieejamas tehnoloģijas, ir kļuvis par satura veidotāju, turklāt lēmumu par to, kādu saturu saņems iedzīvotāji vairs nepieņem tā veidotājs, bet gan saņēmējs, izvēloties vai gluži otrādāk, neizvēloties noteiktas tehnoloģiskās platformas. Simboliski runājot – vai mani tehniski sasniegs torņa pārraidītā informācija, vai arī es būšu tas, kurš izvēlēsies uztvert vai neuztvert signālu. Šādos apstākļos tehnoloģisko platformu radītais  informācijas burbulis var kļūt par vēl lielāku draudu nekā cenzūra, jo dzīvojot cenzūras apstākļos satura patērētājs saprot un apzinās, ka informācija var tikt izmainīta vai koriģēta, kamēr informācijas burbulī esošais visbiežāk tiek uztvers par ticamu un patiesu savu līdzcilvēku radīto vai izplatīto viedokli.”
Pasākuma ievadā dažus būtiskākos tematiskos uzsvarus iezīmēja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Kultūras ministrs Nauris Puntulis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.
Konferences divās sesijās “Kā Latvijas informatīvajai telpai piepildīt Satversmes ietvaru?” un “Kā digitālās platformas iespējo Latvijā veidotu multimediālo saturu?” ar prezentācijām uzstājās Valsts prezidents Egils Levits, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ainārs Dimants un portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, LTV Stratēģiskās attīstības daļas direktore Rita Ruduša, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Ekspertu diskusijā domās dalījās Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Kultūras akadēmijas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, 13. Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja, Vita Tērauda, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.
Konferences norises ieraksts interesentiem ir pieejams Straume LMT arhīvā.

Konferences norises ieraksts interesentiem ir pieejams Straume LMT arhīvā.