Jaudīgs internets Latvijā

Doties uz #digiTuvi Jaunumi

Rita Gražuļa
LVRTC Datu pārraides projekta vadītāja

Lai uzlabotu ātrdarbīga interneta un elektronisko pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, LVRTC  jau kopš 2012. gada Latvijā īsteno platjoslas projektu – tiek izbūvēts jaudīgs elektronisko sakaru tīkls, turklāt tas tiek darīts nevis pilsētās, bet lauku novados, kur komersantiem šāda tīkla izbūve ir komerciāli neizdevīga.

Operators nomā no LVRTC  optisko šķiedru (pāra) savienojumu starp diviem paša  izvēlētiem pieslēguma punktiem, turklāt vienam no pieslēguma punktiem ir  jāatrodas tā saucamajā “baltajā” teritorijā. Tīkla noma pieejama visiem elektronisko sakaru operatoriem uz vienādiem, nediskriminējošies nosacījumiem. Tīkla noma ir pieejama tikai  Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem, iestādēm vai organizācijām.

Tīklu kopumā iznomājuši 15 elektronisko sakaru komersanti, tostarp trīs lielākie mobilo sakaru operatori. Deviņi no komersantiem, kas jau izmanto tīklu, ir reģionālie elektronisko sakaru operatori, kas par saviem līdzekļiem infrastruktūras izbūvi konkrētajās teritorijās nevarētu veikt augsto izmaksu dēļ. Aizvien vairāk optisko tīklu izmanto visi mobilo sakaru komersanti, būtiski pieaug mobilo sakaru pieslēgumu skaits.

Kopējais operatoru iznomātā tīkla kilometru skaits šomēnes pārsniedzis 6278 km. Pēdējo divu gadu laikā šis apjoms ir dubultojies.  Pēc iznomāto kilometru skaita visvairāk optisko tīklu izmanto Madonas novadā, kur iznomāti 672 km platjoslas tīkla.

Pērn Optiskā tīkla uzraudzības komisija apstiprināja LVRTC priekšlikumu samazināt tīkla nomas tarifu. Šobrīd tas ir tikai 10eur/km mēnesī, bet teritorijās, kas noteiktas kā atbalstāmās, operators var saņemt vēl 30% atlaidi, ja apņemas sniegt klientiem pakalpojumus vismaz 3 gadus.

Pērnā gada dati liecina, ka Latvijā 92% iedzīvotāju izmanto internetu. Salīdzinot interneta ātrumu ar kaimiņvalstīm, jāsecina, ka Igaunijā ir vairāk mobilo abonementu uz 100 iedzīvotājiem nekā Latvijā un Lietuvā. Latvijā ir lielāks vidējais fiksētā interneta ātrums nekā Igaunijā un Lietuvā, savukārt Lietuvā ir lielāks e-komercijas lietotāju īpatsvars nekā Igaunijā un Latvijā.