Korporatīvā ētika

1.1. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Korporatīvās ētikas noteikumu mērķis ir noteikt:
1.1.1. komercdarbības labās prakses un darbinieku profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus;
1.1.2. amatu savienošanas vai nodarbinātības pie cita darba devēja nosacījumus;
1.1.3. dāvināšanas un ziedošanas noteikumus;
1.1.4. rīcību interešu konflikta novēršanai;
1.1.5. kā tiek nodrošināta iespēja ziņot par iespējamu pārkāpumu atbilstoši Trauksmes celšanas likumam;
1.1.6. kārtību, kādā izskata trauksmes cēlēju ziņojumus un Darbinieku iesniegumus saistībā ar iespējamiem ētikas principu un normu pārkāpumiem.
1.2. Noteikumi ir saistoši visiem valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbiniekiem.

Blakus darbs

Darbs, ko darbinieks ir tiesīgs veikt pie cita darba devēja. Tas nozīmē, ka darbinieks var būt vienlaicīgi nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, ja vien viņa darba līgums neparedz aizliegumu blakus darbu veikt.

Darbinieks

LVRTC darbinieks vai cita persona, kuru LVRTC nodarbina saskaņā ar darba līgumu, vai kas darbojas LVRTC interesēs saskaņā ar uzņēmuma, pilnvarojuma, pakalpojumu vai citu līgumu. LVRTC padome, valde, arodbiedrības priekšsēdētājs un darbinieki.

Dāvana

Jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tajā skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir darbinieks

Dāvinājums (Ziedojums)

LVRTC finanšu līdzekļu vai mantas, tajā skaitā preces un/ vai pakalpojumu bezatlīdzības nodošana noteiktiem mērķiem citai personai.

DVS

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dokumentu vadības sistēma

Horizon HoP

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbinieku pašapkalpošanās portāls

Iesniegums

Iesniegums, kuru izskata Pastāvīgā ētikas komisija par iespējamiem Darbinieka ētikas principu un noteikumu pārkāpumiem, ja tas nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu vai iesniegumu Iesnieguma likuma izpratnē.

Interešu konflikts

Situācija, kurā Darbiniekam, veicot tam amata pienākumus, jāpieņem lēmums, jāierosina vai kā citādi jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar viņa amata pienākumu izpildi saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt paša Darbinieka, vai tā radinieku, vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses

Interešu konflikta likums

Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

INTRA

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” informācijas vadības sistēma

JD

Juridiskā daļa

Klients

Fiziska vai juridiska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu vai kura iniciē procesu šāda līguma slēgšanai

LVRTC

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003011203, Zemitāna iela 9 k-3, Rīga, Latvija, LV-1012.

Naida runa

Publiski izteikumi, ar kuriem runātājs izplata, kurina, attaisno vai kūda uz naidu vai vardarbību pret personu vai personu grupu, kas atpazīstama pēc noteiktām pazīmēm, tādām kā, piemēram, rase, etniskā piederība, dzimums, vecums, seksuālā orientācija, uzskati vai veselības stāvoklis, un kuru mērķis ir graut cilvēka godu un cieņu

Noteikumi

LVRTC Korporatīvās ētikas noteikumi

PAD

Personāla attīstības daļa

Padome

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” padome

Pārkāpums

Noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums (darbība vai bezdarbība), tostarp rīcība, kas ir pretēja tiesību aktu mērķiem, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo uzvedības normu pārkāpums

Partneris

Komercsabiedrība, iestāde vai organizācija, kura saskaņā ar valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” noslēgto līgumu veic noteiktus darbus vai sniedz pakalpojumus.

Pastāvīgā ētikas komisija

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izveidota pastāvīgā komisija, kura: 1) izskata Trauksmes cēlēju ziņojumus saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu, Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Korporatīvās ētikas noteikumiem un citiem ārējiem normatīvajiem aktiem; 2) izskata Darbinieku iesniegumus par citu Darbinieku rīcību saistībā ar iespējamiem ētikas principu un normu pārkāpumiem; 3) veic citus Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Radinieks

Darbinieka laulātais, radinieks vai svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, vai dzīvesbiedrs, ar kuru Darbiniekam vismaz vienu gadu ir kopīga saimniecība, personiskas vai mantiskas intereses

Reģistrs

Amatu savienošanas un blakus darbu veikšanas atļauju reģistrs.

Saistītā persona (Trauksmes celšanas likuma izpratnē)

Fiziskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā vai ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiska persona, kas pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.

Tiešais vadītājs

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” struktūrvienības vadītājs, kuram darbinieks ir tieši pakļauts darba attiecībās.

Trauksmes cēlājs

Fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kuram šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Trauksmes cēlēja ziņojums

Trauksmes cēlēja ziņojums Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

Valde

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valde.

Valsts amatpersona

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbinieks, kas atbilst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām.

Ziņojums

Trauksmes celšanas likuma izpratnē iesniegums, kurš nav noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums un vēl nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

3.1. Gadījumos, kas nav regulēti Noteikumos, Darbinieks rīkojas saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto, vispārējiem ētikas pamatprincipiem un uzvedības normām.

3.2. Noteikumos noteiktos ētikas principus un uzvedības pamatprasības Darbinieks ievēro arī ārpus amata pienākumu izpildes vietas un laika.

3.3. LVRTC Darbinieks ētikas jautājumus primāri risina ar savu tiešo vadītāju. Uzticības persona ētikas jautājumos ir PAD vadītājs, kurš nodrošina konsultāciju sniegšanu Darbiniekiem ar ētiku saistītajos jautājumos, veicinot kopēju izpratni un neskaidro situāciju risināšanu.

3.4. Par šajos Noteikumos noteiktajiem pārkāpumiem Darbinieku var saukt pie disciplināratbildības, noteikt zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu vai arī lietu nodot izskatīšanai citai kompetentai iestādei, t.sk. tiesībsargājošai iestādei.

4.1. Sniedzot savus pakalpojumus, LVRTC darbojas godprātīgi, ētiski un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šo principu ievērošanu LVRTC sagaida arī no saviem Partneriem.

4.2. Ievērojot korporatīvās ētikas normas, LVRTC rada labvēlīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu vidi saviem Partneriem un Klientiem.

4.3. LVRTC ievēro cilvēktiesības, atbalsta drošus darba apstākļus un nepieļauj korupciju.

4.4. Savā darbībā LVRTC ievēro kapitāla daļu turētāja un Padomes lēmumus.

4.5. ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

4.5.1. LVRTC veido lietišķas un abpusēji konstruktīvas attiecības ar saviem Partneriem, lai nodrošinātu, ka klientiem sniegtie pakalpojumi ir noteiktajā kvalitātē un atbilstoši normatīvo aktu prasībām un noslēgtajam līgumam.

4.5.2. LVRTC augstu vērtē ilgtermiņa sadarbību ar esošajiem Partneriem un ir atvērts arī jauniem Partneriem.

4.5.3. LVRTC veido sadarbību ar saviem Partneriem, balstoties uz uzticēšanās un abpusējas vienošanās pamata.

4.5.4. LVRTC sagaida, ka Partneri ievēros godprātīgas konkurences principus savā darbības jomā.

4.6. ATTIECĪBAS AR KLIENTIEM

4.6.1. LVRTC ir uz Klientu orientēts uzņēmums, kas nodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu pakalpojumu pieejamību.

4.6.2. LVRTC mērķis ir būt par savu Klientu pirmo izvēli pakalpojumu sniegšanā. LVRTC pret Klientiem izturas godprātīgi.

4.6.3. LVRTC ir atvērts ierosinājumiem un sava darbība un sniedzamo pakalpojumu efektivitātes uzlabošanas priekšlikumiem.

4.7. ATTIECĪBAS AR DARBINIEKIEM

4.7.1. Godprātīgas darba attiecības. LVRTC darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba attiecības. LVRTC veic pasākumus, lai radītu pievilcīgu darba devēja tēlu arī potenciālajiem Darbiniekiem. LVRTC izvēlas Darbiniekus atbilstoši viņu kompetencei, profesionalitātei un vērtībām. LVRTC veic atlīdzību par kvalitatīvi un atbilstoši normatīvajiem aktiem veikto darbu.

4.7.2. Līdztiesība un dažādības pieņemšana. LVRTC piemēro principu: cieņa ir personīgo un darba attiecību pamats. LVRTC mērķis ir izveidot komandu, radīt tādu darba vidi, kurā Darbinieki tiktu cienīti un netiktu diskriminēti. Darbinieku darbs tiek vērtēts atkarībā no Darbinieka darba rezultātiem un rīcības darba pieejā un izpildē. LVRTC nepieļauj Darbinieku un citu personu, ar kurām tiek veidota sadarbība, diskrimināciju, pazemošanu, pret tām vērstu uzmākšanos, vardarbību un apvainošanu. Darbinieki viens pret otru izturas ar cieņu un laipnību.

4.7.3. Veselība un drošība. LVRTC rūpējas par drošiem un veselībai nekaitīgiem apstākļiem darba vietās, kā arī pastāvīgi tos uzlabo, nodrošina darba procesu drošību, ņem vērā veselībai kaitīgus un bīstamus darba vides faktorus un ievieš profilaktiskos pasākumus. LVRTC darba vidē tiek ievēroti drošības noteikumi, kas ir noteikti ar ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem.

4.7.4. Privātums. LVRTC ciena Darbinieku privātumu. LVRTC ievēro principu, ka Darbinieka privātā dzīve nedrīkst būt pretrunā LVRTC centieniem nodrošināt darbības likumību un integritāti.

5.1. Saskarsmē ar kolēģiem un klientiem Darbinieks izturas ar cieņu, ievērojot ikvienas personas tiesības un likumiskās intereses. Darbinieks ir laipns un pieklājīgs, nelieto aizvainojošus izteicienus, neaizskar personas godu, ir iecietīgs pret citu personu uzskatiem un pārliecību.

5.2. Darbinieks nav augstprātīgs un autoritārs attiecībās ar kolēģiem, uzklausa citu viedokli un to profesionāli izvērtē.

5.3. Darbinieks ir atsaucīgs un sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo atbalstu profesionālo pienākumu izpildē, ievērojot Darbinieka kompetenci konkrētajā jautājumā un amatā aprakstā noteikto un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.

5.4. Pieņemot lēmumus vai piedaloties lēmumu pieņemšanā, izsakot un argumentēti aizstāvot pausto viedokli savas kompetences ietvaros, Darbinieks ņem vērā Noteikumos definētos principus un nostādnēs.

5.5. Darbinieks apņemas:

5.5.1. ārpus amata pienākumu pildīšanas rīkoties tā, lai nediskreditētu LVRTC un savu darbību (amatu), kā arī izvairās no aizvainojošu, kompromitējošu, naidīgi noskaņotu ierakstu un /vai materiālu (fotogrāfiju, video) publicēšanas tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos;

5.5.2. ievērot lietišķo etiķeti un darba kultūru, ar korektu uzvedību, ārējo izskatu un rīcību, kas veicinātu pamatotu sabiedrības uzticēšanos LVRTC;

5.5.3. konstruktīvi risināt domstarpības savstarpējas cieņas, atklātības, sapratnes un koleģialitātes gaisotnē;

5.5.4. neizmantot kolēģu vai citu personu konkrēto darba jautājumu nepārzināšanu vai kļūdas ļaunprātīgos nolūkos, bet korekti norādīt uz tām, to uzlabošanu atbilstoši kolēģa amata aprakstā noteiktām prasībām;

5.5.5. prast atzīt un labot savas kļūdas un nepareizu rīcību darba izpildē un attiecībās ar citiem kolēģiem vai klientiem; informēt kolēģus par profesionāli aktuālām tēmām un pieredzi, kas varētu būt noderīga arī citiem Darbiniekiem.

5.6. Darbinieki, kas LVRTC pilda vadītāja pienākumus, papildus šajā nodaļā noteiktajiem Darbinieka pienākumiem:

5.6.1. vienmēr rīkojas saskaņā ar tām prasībām, kuras paši izvirza padotajiem;

5.6.2. veicina Darbinieku izpratni par LVRTC misiju, mobilizē tos kopīgo interešu labā un veicina savstarpēju uzticību;

5.6.3. veido darba vidi, kas balstīta atklātībā, līdzdalībā, profesionalitātē un cieņpilnā un vienlīdzīgā attieksmē;

5.6.4. veicina Darbinieku iesaistīšanos LVRTC attīstībā, sekmē viņu profesionālo izaugsmi un iniciatīvu, ieinteresētību pienākumu veikšanā un snieguma pilnveidošanā;

5.6.5. veicina profesionālo zināšanu pēctecību, jaunu Darbinieku ievadīšanu darbā un viņu attīstību;

5.6.6. kritiku par Darbinieka darbu izsaka individuāli, to pamatojot. Izsakot pozitīvu novērtējumu komandas darbam, uzsver sadarbības nozīmi kopīgu mērķu sasniegšanā;

5.6.7. regulāri izvērtē savu un Darbinieku darbību, Darbinieku iesaisti un klientu apmierinātību, lai pastāvīgi uzlabotu LVRTC darbu.

6.1. Darbinieks nedrīkst pildīt amata pienākumus, ja tā darbs pie cita darba devēja rada aizdomas par potenciāliem, šķietamiem vai reāliem interešu konfliktiem, kas traucē LVRTC noteikto uzdevumu veikšanai un funkciju īstenošanai.

6.2. Darbinieka pienākums ir nekavējoties informēt Tiešo vadītāju par šķietamiem vai reālu interešu konfliktu rašanos vai aizdomu gadījumos, ka šāda situācija varētu rasties. Pirms amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas jebkurš amata savienošanas vai blakus darba gadījums ir jāsaskaņo:

6.2.1. Darbiniekiem, kas strādā daļās, kas pakļautas departamentiem – ar tiešo vadītāju un departamenta direktoru;

6.2.2. Darbiniekiem, kas strādā daļās, kas pakļautas valdei – ar tiešo vadītāju un atbildīgo valdes locekli;

6.2.3. Daļu, kas pakļautas departamentiem, vadītājiem – ar departamenta direktoru un atbildīgo valdes locekli;

6.2.4. Departamentu direktoriem un valdei pakļauto daļu vadītājiem ar atbildīgo valdes locekli.

6.3. Darbiniekam, kas ir valsts amatpersona, amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus nosaka Interešu konflikta likums, Darba kārtības noteikumi un Korporatīvās ētikas noteikumi, kas regulē šo jomu.

6.4. Darbinieks atbild par Interešu konflikta likuma un Noteikumos ietverto amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas un ienākumu gūšanas prasību ievērošanu.

6.5. Darbiniekam pienākums ir nodrošināt, ka amatu savienošana vai blakus darbs nerada interešu konfliktu, ētikas normu pārkāpumu vai netraucē tiešo amata pienākumu izpildei.

6.6. Amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas saskaņošana notiek saskaņā ar procesa Personāla vadība” apakšprocesa “Amatu savienošanas un blakus darba saskaņošana” aprakstu.

6.7. Darbinieks izveido pieteikumu par amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu Horizon HoP un nosūta tiešajam vadītājam saskaņošanai.

6.8. Ja Darbinieka tiešais vadītājs konstatē, ka amatu savienošana vai blakus darba veikšana nerada interešu konfliktu, ētikas normu pārkāpumu un netraucē tiešo amata pienākumu izpildei, viņš saskaņo Darbinieka pieteikumu Horizon HoP.

6.9. Ja Darbinieka tiešais vadītājs konstatē, ka amatu savienošana vai blakus darba veikšana rada vai var radīt interešu konfliktu, ētikas normu pārkāpumu vai traucē tiešo amata pienākumu izpildei, viņš nesaskaņo Darbinieka pieteikumu Horizon HoP, norādot noraidīšanas pamatojumu.

6.10. Darbinieks Noteikumu 6.7.punktā minēto pieteikumu Horizon HoP iesniedz ne vēlāk kā:

6.10.1. divas nedēļas pirms iecelšanas valsts amatpersonas amatā LVRTC, ja vienlaicīgi ieņem citu amatu (pilda pilnvarojumu, uzņēmuma līgumu vai veic saimniecisko darbību);

6.10.2. septiņu dienu laikā kopš valsts amatpersonas statusa noteikšanas, ja Darbinieks jau ieņem amatu LVRTC, kuram nosaka valsts amatpersonas statusu un vienlaicīgi ieņem citu amatu (pilda pilnvarojumu, uzņēmuma līgumu vai veic saimniecisko darbību);

6.10.3. divas nedēļas pirms blakus darba uzsākšanas, amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas, pilnvarojuma uzņemšanās, saimnieciskās darbības uzsākšanas) uzsākšanas;

6.10.4. septiņu dienu laikā no darba pienākumu izpildes uzsākšanas LVRTC, ja Darbinieks, jau veic kādu citu blakus darbu vai ieņem citu amatu.

6.11. Amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju Darbinieks saņem katram amatam vai veicamajam blakus darbam atsevišķi.
6.12. Amatu savienošanas vai blakus darba saskaņojumu izsniedz uz Darbinieka pieteikumā norādīto amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas laiku, vai uz laiku līdz vienam gadam, ja pieteikumā nav norādīts konkrēts termiņš. Ja pēc saskaņojumā minētā termiņa izbeigšanās Darbinieks vēlas turpināt amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu, viņš iesniedz jaunu pieteikumu par amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu.

6.13. Darbinieka pienākums ir sekot līdzi 6.12. punktā noteiktajam termiņam.

6.14. Ja Darbiniekam, veicot amatu savienošanu vai blakus darbu iestājas jauni apstākļi, kas var ietekmēt iepriekš veikto saskaņojumu, Darbinieks nekavējoties par to informē tiešo vadītāju.

6.15. Ja tiešais vadītājs konstatē, ka saskaņotā amatu savienošana vai blakus darbs tomēr traucē Darbiniekam veikt pienācīgi un atbilstoši Noteikumos noteiktajam tiešo amata pienākuma izpildi vai ir radies acīmredzams interešu konflikts vai ētikas normu pārkāpums, tiešais vadītājs veic pārrunas ar konkrēto Darbinieku un nepieciešamības gadījumā sagatavo iesniegumu atbildīgajam valdes loceklim par saskaņojuma atsaukšanu.

6.16. Pēc amata savienošanas un blakus darba saskaņojuma atsaukšanas Darbiniekam viena mēneša laikā ir jāizvērtē iespēja pārtraukt amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu un jāpaziņo tiešajam vadītājam par amatu savietošanu vai blakus darba pārtraukšanu. Ja Darbinieks atsakās pārtraukt amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu, tad turpmāku Darbinieka darba pienākumu izpildi LVRTC risina Noteikumos, citos iekšējos normatīvajos aktos un Darba likuma noteiktajā kārtībā.

6.17. Darbinieka amatu savienošanas vai blakus darba saskaņošanas pieteikumu izvertējumā veikšanas nolūkos tiešais vadītājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju no citām LVRTC struktūrvienībām, datu bāzēm.

6.18. Darbinieka pieteikumu un to saskaņojumu vai noraidījumu Reģistrs tiek uzturēts Horizon HoP un to uztur PAD.

6.19. PAD sniedz informāciju no Reģistra citām struktūrvienībām par konkrēta darbinieka blakus darbiem vai amatu savienošanu, ievērojot personas datu aizsardzības nosacījumus, un sniedzot informāciju tikai tādā saturā un apjomā, cik šāda informācija ir nepieciešama interešu konfliktu, ētikas normu pārkāpumu vai tiešo amata pienākumu traucējumu konstatēšanai un/ vai novēršanai.

6.20. Risku vadītājs ne retāk kā reizi divos gados veic kontroli par amatpersonu un darbinieku deklarēto blakusdarbu un amatu savienošanas saskaņošanas atbilstību LVRTC rīcībā esošai informācijai darbinieka pieteikumu un to saskaņojumu vai noraidījumu Reģistrā ar publiski pieejamo informāciju. Kontrolē konstatētos faktus Risku vadītājs iesniedz PAD vadītājam, kurš neatbilstību (nesakritību) gadījumā sazinās ar konkrēto darbinieku un viņa tiešo vadītāju situācijas risināšanai.

7.1. Darbinieks, t.sk. valsts amatpersona, pildot amata pienākumus LVRTC, izvairās vai/un atturas no jebkuru darbību veikšanas un uzdevumu izpildes, kuros viņš pats vai viņa radinieki, darījuma partneri, ir personīgi vai mantiski ieinteresēti, ja nav sasniegts divu gadu termiņš pēc šo darījuma attiecību izbeigšanās.

7.2. Ja Darbiniekam, t.sk. valsts amatpersonai, ir jāpieņem lēmums vai jāveic citas ar amata pienākumu saistītas darbības, kas skar vai var skart paša Darbinieka, viņa radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās intereses, vai ētisku apsvērumu dēļ var tikt apšaubīta Darbinieka darbības objektivitāte un neitralitāte, tad Darbinieks atsakās no šāda lēmuma pieņemšanas vai amata darbības veikšanas, ziņo (brīvā formā mutiski vai rakstiski e-pastā) tiešajam vadītājam, norādot pamatojumu. Tiešais vadītājs nozīmē citu Darbinieku lēmuma pieņemšanai, vai informē valdi, ja rīcības veikšanai nepieciešams valdes lēmums.

7.3. Ja Darbinieks, viņa radinieks pēdējo divu gadu laikā ir saņēmis dāvanu, kuras vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, no fiziskas vai juridiskas personas, kuras intereses tiek skartas ar Darbinieka pieņemto lēmumu, Darbinieks atsakās no šāda lēmuma pieņemšanas vai amata darbības veikšanas, ziņo tiešajam vadītājam, norādot pamatojumu.

8.1. Saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu, LVRTC ir izveidojis iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.

8.2. Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par iespējamiem, notikušiem vai notiekošiem pārkāpumiem, kas konstatēti, veicot darba pienākumus, kuriem nav individuāls raksturs un, kuri tiek celti sabiedrības vai kādas tās daļas labā, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

8.2.1. amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;

8.2.2. korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;

8.2.3. publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;

8.2.4. izvairīšanās no nodokļu samaksas;

8.2.5. sabiedrības veselības apdraudējums;

8.2.6. pārtikas drošības apdraudējums;

8.2.7. būvniecības drošības apdraudējums;

8.2.8. vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;

8.2.9. pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;

8.2.10. darba drošības apdraudējums;

8.2.11. sabiedriskās kārtības apdraudējums;

8.2.12. cilvēktiesību pārkāpumi;


8.2.13. pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;
8.2.14. pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;

8.2.15. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;

8.2.16. konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;

8.2.17. pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;

8.2.18. pārkāpumi transporta drošībā;

8.2.19. pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu;

8.2.20. patērētāju tiesību aizsardzība;

8.2.21. privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība;

8.2.22. naida runu;

8.2.23. citiem Trauksmes celšanas likumā minētajiem pārkāpumiem.

8.3. Ja Darbinieka rīcībā nonāk informācija vai viņš ir bijis liecinieks kādam no 8.2.punktā minētajiem pārkāpumiem vai tam, ka cits Darbinieks rīkojas pretrunā ārējiem normatīvajiem vai LVRTC iekšējiem normatīvajiem aktiem, Darbiniekam ir pienākums par to ziņot Pastāvīgajai ētikas komisijai.

8.4. Ziņojumu Pastāvīgajai ētikas komisijai var iesniegt brīvā formā, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums un adresējot to Pastāvīgajai ētikas komisijai, vai izmantojot Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu (pielikums Nr.1, kas pieejama arī LVRTC informācijas vadības sistēmā INTRA sadaļā “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma”).

8.5. Trauksmes cēlējs ziņojumu par 8.2. punktā minētajiem pārkāpumiem iesniedz, ievērojot Iesniegumu likuma 3. pantā noteikto (norāda ziņas par iesniedzēju - vārds un uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju).

8.6. Trauksmes celšanas kontaktpersona LVRTC ir Risku vadītājs, kurš nodrošina arī konsultācijas darbiniekiem, un par kuru ir informēta Valsts kanceleja.

8.7. Iespējamie ziņošanas kanāli (norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums un adresējot to Pastāvīgajai ētikas komisijai):

8.7.1. elektroniski - e-pasts , pieejamība – 24/7 (nepieciešamības gadījumā var izmantot arī LVRTC kopējo korespondences e-pastu );

8.7.2. papīra veidā – biroja un personāla administratorei vai PAD vadītājam, pieejamība - 8/5;

8.8. Darbinieks trauksmes cēlēja ziņojumā par 8.2. punktā minēto pārkāpumu identificē iespējamo pārkāpēju, norādot sev zināmos faktus un apsvērumus. Darbinieks var izmantot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu (1.pielikums) vai Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja šādu trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē.

8.9. Ja trauksmes cēlējam ir pamats uzskatīt, ka, ziņojot iekšēji LVRTC, viņš var sevi apdraudēt vai cita iemesla dēļ iekšēji ziņot nav efektīvi, tad trauksmes cēlēja ziņojumu par 8.2. punktā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt arī ārpus LVRTC:

8.9.1. vēršoties kompetentajā institūcijā (saraksts pieejams www.trauksmescelejs.lv);

8.9.2. vēršoties trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā (kontakti pieejami www.trauksmescelejs.lv);

8.9.3. vēršoties pie kādas biedrības vai nodibinājuma (tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības).

8.10. Trauksmi var celt, arī sniedzot informāciju publiski, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

8.10.1. 2 mēnešu laikā no iesnieguma atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu, trauksmes cēlēju neinformē par viņa trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu;

8.10.2. trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts;

8.10.3. personai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums;

8.10.4. personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā iestādē, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts.

8.11. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana, informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūto ziņu izpaušana, informācijas izpaušana par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

8.12. Anonīmus ziņojumus par 8.2. punktā minētajiem pārkāpumiem izskata Iesnieguma likuma noteiktajā kārtībā.

8.13. Trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un saistītām personām ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, LVRTC nodrošina šādas aizsardzības garantijas:

8.13.1. identitātes aizsardzību;

8.13.2. aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām, t.sk. pret sekojošām darbībām no LVRTC puses:

8.13.2.1. disciplināri vai citādi sodīt;

8.13.2.2. atbrīvot no darba vai amata, tostarp nepagarinot darba līgumu vai neieceļot amatā uz nenoteiktu laiku, ja bija pamats domāt, ka tas tiks darīts;

8.13.2.3. pārcelt citā darbā vai amatā;

8.13.2.4. liegt paaugstinājumu, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;

8.13.2.5. mainīt darba vai amata pienākumus, darba laiku un vietu vai darba samaksu;

8.13.2.6. sniegt negatīvu darba, amata pienākumu novērtējumu;

8.13.2.7. aizskart godu, cieņu un reputāciju;

8.13.2.8. anulēt licences un atļaujas;

8.13.2.9. vienpusēji atkāpties no līguma par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu vai izbeigt to;

8.13.2.10. pieprasīt ārsta atzinumu;

8.13.2.11. citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas, tostarp pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu;

8.14. Trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un saistītām personām ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, ir tiesības arī uz citām valsts mēroga aizsardzības garantijām (konsultācijas pieejamas www.trauksmescelejs.lv).

9.1. Pastāvīgās ētikas komisijas darbību, struktūru, funkcijas un uzdevumus nosaka LVRTC Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumi.

9.2. Pastāvīgās ētikas komisijas darbības principi:

9.2.1. godprātība – savā darbībā Pastāvīgās ētikas komisija ir precīza, godīga, plāno un paredz savas darbības rezultātus;

9.2.2. neitralitāte – Pastāvīgās ētikas komisija darbības gaitā un lēmuma pieņemšanas brīdī saglabā neitrālu pozīciju;

9.2.3. labvēlība – Pastāvīgās ētikas komisija uzklausa lietā vai jautājuma izskatīšanā iesaistītās personas labvēlīgā un iedrošinošā atmosfērā;

9.2.4. objektivitāte – Pastāvīgās ētikas komisija iesniegumus vai trauksmes cēlēja ziņojumus izskata objektīvi un taisnīgi, ievērojot visu personu vienlīdzību likuma priekšā un neizrādot īpašu labvēlību vai privilēģijas kādai konkrētai izskatīšanas lietā iesaistītai personai;

9.2.5. atbildība un argumentācija – Pastāvīgā ētikas komisija veic tikai argumentētu darbību, atbild par savas darbības procesu un tā rezultātiem;

9.2.6. neatkarība – Pastāvīgā ētikas komisija savā darbībā un lēmumu pieņemšanā, atzinumus sniegšanā ir neatkarīga;

9.2.7. konfidencialitāte – iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitā tiek saglabāta konfidencialitāte un ievērotas personas datu aizsardzības prasības. Pastāvīgā ētikas komisija locekļiem ir aizliegts izpaust informāciju, kas iegūta darbojoties Komisijā, izņemot tiesību aktos noteiktos gadījumus.

10.1. Pastāvīgajai ētikas komisijai ir šādas tiesības:

10.1.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no Darbiniekiem, ievērojot LVRTC noteikto dokumentu aprites kārtību;

10.1.2. uzaicināt uz Pastāvīgās ētikas komisijas sēdēm iesniegumā vai trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos un citus Pastāvīgās ētikas komisijas ieskatā iesaistītos Darbiniekus paskaidrojumu sniegšanai;

10.1.3. pieņemt lēmumu vai sniegt atzinumu saskaņā ar Noteikumos un citos iekšējos un ārējos normatīvajos aktos noteikto kārtību. 10.2. Pastāvīgā ētikas komisija ir atbildīga par:

10.2.1. Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumos, šajos Noteikumos un citos iekšējos un ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi;

10.2.2. savu lēmumu atbilstību Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumiem, šiem Noteikumiem, citu ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām.

10.3. Jebkurš no Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem var tikt atsaukts no Pastāvīgās ētikas komisijas sastāva ar Valdes rīkojumu vai arī var pats atteikties no Pastāvīgās ētikas Komisijas priekšsēdētāja vai locekļa pienākumu pildīšanas, iesniedzot Valdei iesniegumu.

11.1. Biroja un personāla administrators reģistrē iesniegumus vai trauksmes cēlēja ziņojumu, kuru izskatīšana ir Pastāvīgās ētikas komisijas kompetencē un reģistrē tos DVS kā ierobežotas pieejamības informāciju, nodrošinot piekļuvi tikai Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem. Trauksmes cēlēja ziņojumus nošķir no citas dokumentācijas un tiem piešķir atsevišķu identifikatoru.

11.2. Iesniegumu vai trauksmes cēlēja ziņojumu biroja un personāla administrators DVS virza Pastāvīgas ētikas komisijas priekšsēdētājam izskatīšanai.

11.3. Ja Darbinieka iesniegumā vai trauksmes cēlēja ziņojumā, iekļautā informācija saistīta ar Pastāvīgās ētikas komisijas locekli vai priekšsēdētāju, tad biroja un personāla administrators nodrošina, ka iesniegums netiek novirzīts minētajam Pastāvīgās ētikas komisijas loceklim vai priekšsēdētājam. Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētājs vai tā aizvietotājs informē Valdi un Valde lemj par cita Pastāvīgās ētikas komisijas locekļa nozīmēšanu darbam šajā komisijā, līdz izbeidzas apstākļi, kas to liedz. Interešu konflikta situāciju risina atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem par interešu konflikta situācijas novēršanu.

11.4. Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem, biroja un personāla administratoram vai Darbiniekam, kuram darba pienākumu izpildei (piemēram, sistēmas administratoram) ir pieeja DVS vai citā LVRTC sistēmā visa veida dokumentācijai, kas saistīta ar iesniegumu vai trauksmes cēlēja ziņojumu, izskatīšanu ir aizliegts izpaust informāciju, kas atklāj tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, par kuru ziņojis iesniedzējs vai trauksmes cēlējs, kā arī informāciju par pašu iesniedzēju vai trauksmes cēlēju. Minēto informāciju var sniegt tikai personai vai institūcijai, kurai tā nepieciešama trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja, viņa radinieka vai saistītās personas aizsardzībai, kā arī, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā.

11.5. Pirms iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas, Pastāvīgā ētikas komisijas locekļi atbilstoši normatīvajiem aktiem apliecina, ka nav ieinteresēti iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanā (personīgi, amatu pakļautības kārtībā) vai arī nekavējoties ziņo Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētājam vai tā aizvietotājam par apstākļiem, kas liedz apliecināt neieinteresētību.

11.6. Visas personas (ne tikai Pastāvīgās ētikas komisijas locekļi), kas ir iesaistītas iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanā un pārbaudē, ievēro prasības gan attiecībā uz neitralitāti un konfidencialitāti, gan trauksmes cēlēja un tā radinieku aizsardzību vai saistīto personu, personas datu aizsardzību un citas prasības atbilstoši šiem Noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

11.7. Trauksmes cēlēja ziņojumu Pastāvīgā ētikas komisija izskata Noteikumu 2.pielikumā “Trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas speciālā kārtība” noteiktajā kārtībā.

11.8. Iesniegumus, kas saistīti ar ētikas principu un uzvedības normu pārkāpumiem Pastāvīgā ētikas komisija izskata Noteikumu 3. pielikumā “Iesniegumu par iespējamiem ētikas principu un uzvedības normu pārkāpumiem izskatīšanas speciālā kārtība” noteiktajā kārtībā.
11.9. Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētājs trīs darba dienu laikā pēc iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas nosaka Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes laiku, paziņojot par to Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem.

11.10. Pastāvīgā ētikas komisijas sēdes norit klātienē, attālināti vai hibrīdrežīmā. Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs.

11.11. Pastāvīgā ētikas komisijas sēdes protokolē Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētāja nozīmētais šīs komisijas loceklis. Protokolā norāda:

11.11.1. Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes norises vietu un laiku;

11.11.2. Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes dalībniekus;

11.11.3. jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

11.11.4. pieņemtos lēmumus.

11.12. Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes protokolu sagatavo trīs darba dienu laikā pēc Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes norises dienas.

11.13. Pastāvīgā ētikas komisija procesuālo lēmumu un balsojumu par to fiksē Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes protokolā. Balsojumu par pieņemto atzinumu fiksē atzinumā.

11.14. Pastāvīgās ētikas komisijas atzinumam ir ieteikuma raksturs Darbiniekam, Darbinieka tiešajam vadītājam, struktūrvienības vadītājam vai Valdei.

11.15. Atzinums var ietvert ieteikumu par:

11.15.1. Darbinieka saukšanu pie disciplināratbildības, ja Pastāvīgā ētikas komisija saskata Darbinieka rīcībā disciplīna pārkāpuma pazīmes;

11.15.2. koriģējošo darbību un/vai papildus kontrolējošo mehānismu ieviešanu LVRTC darbībā;

11.15.3. jebkādus citus ieteikumus LVRTC un tā Darbiniekiem.

11.16. Atzinumu par trauksmes cēlēja ziņojuma vai iesnieguma par iespējamu ētikas principu vai uzvedības normu pārkāpumu izskatīšanas rezultātu Pastāvīgā ētikas komisija iesniedz izskatīšanai Valdē trīs darba dienu laikā no atzinuma pieņemšanas.

11.17. Pastāvīgās ētikas komisijas atzinumu paraksta visi Pastāvīgās ētikas komisijas locekļi, kuri piedalās atzinuma sagatavošanā.

12.1. Grāmatvedības daļas vadītājs Interešu konflikta likumā noteiktajā termiņā aktualizē un nosūta Valsts ieņēmumu dienestam LVRTC valsts amatpersonu sarakstu.

12.2. KPD Risku vadītājs ne retāk kā reizi trijos gados kopā ar struktūrvienību vadītājiem pārvērtē, LVRTC korupcijas riskiem pakļautās funkcijas un amatus.

12.3. LVRTC korupcijas risku identificēšanu, novērtēšanu, mazinošo pasākumu noteikšanu un kontroli veic Risku pārvaldības noteikumos noteiktajā kārtībā.

12.4. KPD Risku vadītājs katru gadu publicē LVRTC mājas lapā informāciju par iepriekšējā gada pretkorupcijas pasākuma plāna izpildi, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc gada pārskata apstiprināšanas.

12.5. Pretkorupcijas pasākumu plāns tiek pārskatīts un nepieciešamības gadījumā grozīts reizi gadā

12.6. Pretkorupcijas pasākumu plāns var tikt pārskatīts un grozīts, arī iestājoties ārkārtas apstākļiem, piemēram, interešu konflikta un korupcijas gadījumiem.

12.7. Par valsts amatpersonu veiktiem interešu konflikta un koruptīviem pārkāpumiem LVRTC nekavējoties informē kompetento iestādi (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts ieņēmuma dienestu vai Satversmes aizsardzības biroju, citu kompetentu iestādi).

13.1. LVRTC nepieņem ziedojumus (dāvinājumus).

13.2. LVRTC neplāno ziedojumu (dāvinājumu) veikšanu.

13.3. Ziedojumu (dāvinājumu) veikšana izņēmuma gadījumos var tikt veikta ar valdes atsevišķu lēmumu tikai gadījumā, ja izpildās visi ziedošanas (dāvināšanas) veikšanas norādītie nosacījumi, kas noteikti Noteikumu 4.pielikumā.

13.4. LVRTC valde var pieņemt atsevišķu lēmumu veikt ziedojumus arī gadījumos, ja neizpildās visi ziedošanas (dāvināšanas) veikšanas norādītie nosacījumi, kas noteikti Noteikumu 4.pielikumā, ciktāl tas ir saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un tajā brīdī spēkā esošo speciālo tiesisko regulējumu.

14.1. Par Noteikumu pārvaldību ir atbildīga KPD.

14.2. Noteikumos tiek veikti grozījumi, mainoties Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vai pilnveidojot LVRTC kvalitātes pārvaldības sistēmu.

14.3. Noteikumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas LVRTC valdes sēdē valdes lēmumā noteiktajā kārtībā.

14.4. Noteikumu spēkā esošā versija tiek uzturēta elektroniski DVS.