Korporatīvā ētika

1.1. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Korporatīvās ētikas noteikumu mērķis ir noteikt:
1.1.2. amatu savienošanas vai nodarbinātības pie cita darba devēja nosacījumus;
1.1.3. dāvināšanas un ziedošanas noteikumus;
1.1.4. rīcību interešu konflikta novēršanai;
1.1.5. kā tiek nodrošināta iespēja ziņot par iespējamu pārkāpumu atbilstoši Trauksmes celšanas likumam;
1.1.6. kārtību, kādā izskata trauksmes cēlēju ziņojumus un iesniegumus saistībā ar iespējamiem ētikas principu un uzvedības normu pārkāpumiem.
1.2. Noteikumi ir saistoši visiem valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbiniekiem.

Amatu savienošana

Valsts amatpersonas amata pienākumu izpilde valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” vienlaicīgi ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

Blakus darbs

Darbs, ko darbinieks ir tiesīgs veikt pie cita darba devēja. Tas nozīmē, ka darbinieks var būt vienlaicīgi nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, ja vien viņa darba līgums neparedz aizliegumu blakus darbu veikt.Arī valsts amatpersonas darbs, kas neietilpst amatu kategorijā, kuru savienošanai nepieciešama atļauja.

Darbinieks

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbinieks vai cita persona, kuru valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nodarbina saskaņā ar darba līgumu, vai kas darbojas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” interesēs saskaņā ar uzņēmuma, pilnvarojuma, pakalpojumu vai citu līgumu.

Dāvana

Jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tajā skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir darbinieks.

Dāvinājums (Ziedojums)

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" finanšu līdzekļu vai mantas, tajā skaitā preces un/ vai pakalpojumu bezatlīdzības nodošana noteiktiem mērķiem citai personai.

Horizon HoP

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbinieku pašapkalpošanās portāls.

Iesniegums

Šo noteikumu izpratnē - iesniegums, kuru izskata Pastāvīgā ētikas komisija par iespējamiem darbinieka ētikas principu un uzvedības noteikumu pārkāpumiem, ja tas nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu vai iesniegumu Iesnieguma likuma izpratnē.

Interešu konflikts

1) Situācija, kurā amatpersonai, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar tā amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt valdes locekļa, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses 2) Situācija, kurā darbiniekam, veicot tam amata pienākumus, jāpieņem lēmums, jāierosina vai kā citādi jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar viņa amata pienākumu izpildi saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt paša darbinieka, vai tā radinieku, vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Interešu konflikta likums

Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

INTRA

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” informācijas vadības sistēma.

JD

Juridiskā daļa.

Klients

Fiziska vai juridiska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu vai kura iniciē procesu šāda līguma slēgšanai.

Kompetentā institūcija

Ikviena publiskas personas institūcija, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnībā vai daļēji atbildīga par tā jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, tostarp hierarhiski augstāka iestāde, amatpersona vai lēmējinstitūcija, nozares vadošā iestāde (institūcija) vai institūcija, kas īsteno uzraudzību vai kontroli jautājumā, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra — atbilstoši to kompetencei, ja iespējamais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums.

LVRTC

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003011203, Zemitāna iela 9, k-3, Rīga, Latvija, LV-1012.

Naida runa

Publiski izteikumi, ar kuriem runātājs izplata, kurina, attaisno vai kūda uz naidu vai vardarbību pret personu vai personu grupu, kas atpazīstama pēc noteiktām pazīmēm, tādām kā, piemēram, rase, etniskā piederība, dzimums, vecums, seksuālā orientācija, uzskati vai veselības stāvoklis, un kuru mērķis ir graut cilvēka godu un cieņu.

Namejs

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” dokumentu vadības sistēma.

Noteikumi

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Korporatīvās ētikas noteikumi.

PAD

Personāla attīstības daļa.

Padome

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” padome.

Pārkāpums

Noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums (darbība vai bezdarbība), tostarp rīcība, kas ir pretēja tiesību aktu mērķiem, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo uzvedības normu pārkāpums.

Partneris

Komercsabiedrība, iestāde vai organizācija, kura saskaņā ar valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” noslēgto līgumu veic noteiktus darbus vai sniedz pakalpojumus.

Pastāvīgā ētikas komisija

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pastāvīgā komisija, kura izskata trauksmes cēlēju ziņojumus un iesniegumus par darbinieku rīcību saistībā ar iespējamiem valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” normatīvajos aktos noteikto ētikas principu un uzvedības normu pārkāpumiem, kā arī par darbinieku rīcību, kas skar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbību vai korporatīvo tēlu.

Politika

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Korporatīvās ētikas politika.

Potenciālais darbinieks

Persona, kurai izteikts piedāvājums kļūt par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbinieku.

Potenciāls interešu konflikts

Situācija, kurā personas privātās intereses (piemēram, finansiālas, personiskas vai profesionālas saistības) varētu nākotnē ietekmēt vai radīt risku ietekmēt viņas objektivitāti, neatkarību vai spēju pieņemt lēmumus sabiedrības vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” interesēs

Radinieks

Tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns (arī adoptētais), mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais. Par tēvu un māti uzskatāms arī adoptētājs. Par radinieku uzskatāms arī partneris, kurš attiecīgi reģistrēts Fizisko personu reģistrā.

Reģistrs

Šo noteikumu izpratnē - amatu savienošanas un blakus darbu veikšanas atļauju reģistrs.

Saistītā persona (Trauksmes celšanas likuma izpratnē)

Fiziskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un kuras palīdzībai vajadzētu būt konfidenciālai vai kura ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām, kā arī juridiskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam vai kurā tas ir nodarbināts, vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.

Struktūrvienības vadītājs

Vadītājs, kuram darbinieks ir tieši padots darba attiecībās (tiešais vadītājs).

Šķietams interešu konflikts

Situācija, kurā rodas šaubas par darbinieka objektivitāti un neitralitāti, pildot amata pienākumus

Trauksmes cēlējs

Fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kuram šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Trauksmes cēlēja ziņojums

Trauksmes cēlēja ziņojums Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

Valde

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valde.

Valsts amatpersona

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” padomes locekļi, valdes locekļi, uz laiku izveidotu iepirkumu komisiju locekļi, kā arī citi valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbinieki, kuriem, pildot amata pienākumus, ir tiesības izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.

VEDUS

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" vienotā elektroniskā darba uzdevumu sistēma

Ziņojums

Šo noteikumu izpratnē - Trauksmes celšanas likuma izpratnē iesniegums, kurš nav noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums un vēl nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

3.1. Gadījumos, kas nav regulēti Noteikumos, darbinieks rīkojas saskaņā ar Korporatīvās ētikas politikā, ārējos normatīvajos aktos noteikto un vispārējās ētikas un uzvedības normām.

3.2. Darbinieks ētikas jautājumus primāri risina ar savas struktūrvienības vadītāju. Uzticības persona ētikas jautājumos ir PAD vadītājs, kurš nodrošina konsultāciju sniegšanu darbiniekiem ar ētiku saistītajos jautājumos, veicinot kopēju izpratni un neskaidro situāciju risināšanu.

3.3. Par šajos Noteikumos noteiktajiem pārkāpumiem darbinieku var saukt pie disciplināratbildības, noteikt zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu vai arī lietu nodot izskatīšanai citai kompetentai iestādei, t.sk. tiesībsargājošai iestādei.

4.1. Saskarsmē ar kolēģiem un klientiem darbinieks izturas ar cieņu, ievērojot ikvienas personas tiesības un likumiskās intereses. Darbinieks ir laipns un pieklājīgs, nelieto aizvainojošus izteicienus, neaizskar personas godu, ir iecietīgs pret citu personu uzskatiem un pārliecību.

4.2. Darbinieks nav augstprātīgs un autoritārs attiecībās ar kolēģiem, uzklausa citu viedokli un to profesionāli izvērtē.

4.3. Darbinieks ir atsaucīgs un sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo atbalstu profesionālo pienākumu izpildē, ievērojot darbinieka kompetenci konkrētajā jautājumā un amata aprakstā noteikto un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.

4.4. Pieņemot lēmumus vai piedaloties lēmumu pieņemšanā, izsakot un argumentēti aizstāvot pausto viedokli savas kompetences ietvaros, darbinieks ņem vērā Noteikumos definētos principus un nostādnes.

4.5. Darbinieks apņemas:
4.5.1. ārpus amata pienākumu pildīšanas rīkoties tā, lai nediskreditētu LVRTC un savu darbību (amatu), kā arī izvairās no aizvainojošu, kompromitējošu, naidīgi noskaņotu ierakstu vai materiālu (fotogrāfiju, video) publicēšanas tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos;

4.5.2. ievērot lietišķo etiķeti un darba kultūru, ar korektu uzvedību, ārējo izskatu un rīcību, kas veicinātu pamatotu sabiedrības uzticēšanos LVRTC;

4.5.3. konstruktīvi risināt domstarpības savstarpējas cieņas, atklātības, sapratnes un koleģialitātes gaisotnē;

4.5.4. neizmantot kolēģu vai citu personu konkrēto darba jautājumu nepārzināšanu vai kļūdas ļaunprātīgos nolūkos, bet korekti norādīt uz tām, to uzlabošanu atbilstoši kolēģa amata aprakstā noteiktām prasībām;

4.5.5. prast atzīt un labot savas kļūdas un nepareizu rīcību darba izpildē un attiecībās ar citiem kolēģiem vai klientiem;

4.5.6. informēt kolēģus par profesionāli aktuālām tēmām un pieredzi, kas varētu būt noderīga arī citiem darbiniekiem. Darbiniekiem savās savstarpējās attiecībās aizliegts izmantot tādas psiholoģiskās manipulatīvās metodes, kā mobingu (kad viens vai vairāki darbabiedri sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret kādu savu kolēģi) vai bosingu (kad darba devēja vadības pārstāvis īsteno psiholoģisko teroru).

4.6. Darbinieki, kas LVRTC pilda vadītāja pienākumus, papildus šajā nodaļā noteiktajiem darbinieka pienākumiem:

4.6.1. vienmēr rīkojas saskaņā ar tām prasībām, kuras paši izvirza padotajiem;

4.6.2. veicina darbinieku izpratni par LVRTC misiju, mobilizē tos kopīgo interešu labā un veicina savstarpēju uzticību;

4.6.3. veido darba vidi, kas balstīta atklātībā, līdzdalībā, profesionalitātē un cieņpilnā un vienlīdzīgā attieksmē;

4.6.4. veicina darbinieku iesaistīšanos LVRTC attīstībā, sekmē viņu profesionālo izaugsmi un iniciatīvu, ieinteresētību pienākumu veikšanā un snieguma pilnveidošanā;

4.6.5. veicina profesionālo zināšanu pēctecību, jaunu darbinieku ievadīšanu darbā un viņu attīstību;

4.6.6. kritiku par darbinieka darbu izsaka individuāli, to pamatojot. Izsakot pozitīvu novērtējumu komandas darbam, uzsver sadarbības nozīmi kopīgu mērķu sasniegšanā;

4.6.7. regulāri izvērtē savu un darbinieku darbību, darbinieku iesaisti un klientu apmierinātību, lai pastāvīgi uzlabotu LVRTC darbu.

5.1. Apzināta informācijas slēpšana vai sagrozīšana – jebkurā formā.

5.2. Korupcija, kukuļdošana vai dāvanas ar slēptu nolūku, tostarp attiecībā uz ārvalstu amatpersonām – nav pieļaujama jebkāda veida ietekmēšana.

5.3. Diskriminācija, vardarbība (fiziska vai emocionāla) – pret ikvienu personu.

5.4. Uzņēmuma datu noplūde vai apzināta drošības pārkāpšana – arī gadījumos, kad nav tiešas ļaunprātības.

5.5. Interešu konflikta slēpšana – neatkarīgi no tā, vai lēmums ietekmēts vai nav.

6.1. Darbiniekam, kas pilda valsts amatpersonas pienākumus, ir pienākums nodrošināt, ka amatu savienošana nerada interešu konfliktu, ētikas normu pārkāpumu vai netraucē LVRTC tiešo amata pienākumu izpildei. Darbinieks nedrīkst pildīt amata pienākumus, ja tā darbs pie cita darba devēja rada aizdomas par interešu konfliktu, tostarp par potenciālo interešu konfliktu vai šķietamu interešu konfliktu, kas traucē LVRTC noteikto uzdevumu veikšanai un funkciju īstenošanai.

6.2. Darbiniekam ir pienākums nodrošināt, ka blakus darba veikšana nerada nevēlamu konkurenci, ētikas normu pārkāpumu, šaubas par darbinieka lojalitāti, netraucē tiešo darba pienākumu izpildei atbilstoši darba līgumā un normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī attiecīgais blakus darbs nekaitē LVRTC reputācijai.

6.3. Darbinieks atbild par Noteikumos noteikto blakus darbu veikšanas prasību ievērošanu. Darbinieks, kas ir valsts amatpersona, atbild par Noteikumos un Interešu konflikta likumā noteikto amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas un ienākumu gūšanas prasību ievērošanu.

6.4. Darbiniekam ir pienākums saskaņot blakus darba veikšanu Noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā. Darbiniekam, kas ir valsts amatpersona, ir pienākums saskaņot amatu savienošanu Interešu konflikta likumā un Noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā. Ja darbinieka, kas ir valsts amatpersona, ārpus LVRTC veicamais darbs neietilpst Interešu konflikta likumā noteiktajā amatu kategorijā, kura savienošanu ir jāskaņo, tad šī ārpus LVRTC veicamā darba veikšana ir jāskaņo kā blakus darba veikšana Noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā.

6.5. Par šajā nodaļā noteikto pienākumu neievērošanu darbinieku, kas nav valsts amatpersona, var saukt pie disciplināratbildības, bet darbinieku, kas ir valsts amatpersona, pie administratīvās vai disciplināratbildības.

6.6. Amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas saskaņošana notiek saskaņā ar procesa "Personāla vadība” apakšprocesa “Amatu savienošanas un blakus darba saskaņošana” aprakstu.

6.7. Darbinieks izveido pieteikumu par amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu Horizon HoP. Pieteikumā norāda Horizon HoP pieteikuma formā norādīto informāciju, kā arī termiņu uz kuru lūdz izsniegt amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju. Šis termiņš nevar pārsniegt divu gadu periodu no pieteikuma iesniegšanas dienas.

6.8. Darbinieks, kas padots padomei, blakus darba veikšanas vai amata savienošanas saskaņojuma saņemšanai 6.10. vai 6.11.punktā noteiktajos termiņos iesniedz iesniegumu padomei, nosūtot to pa e-pastu. Padome izskata attiecīgu iesniegumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai kā padome pieņem lēmumus. Darbinieks, kas padots padomei, padomes pieņemto lēmumu par amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas saskaņošanu vai atteikumu saskaņot iesniedz PAD, kas informāciju par pieņemto lēmumu ievada Reģistrā.

6.9. PAD nodrošina, ka potenciālais darbinieks iesniedz LVRTC pieteikumu amatu savienošanas saskaņošanai un organizē šī pieteikuma novirzīšanu saskaņošanai ar 6.13.punktā norādītajiem vadītājiem. PAD informē potenciālo darbinieku par pieņemto lēmumu un, ja darbinieks noslēdz darba līgumu, tad ievada informāciju par pieņemto lēmumu Reģistrā.

6.10. Darbinieks pieteikumu blakus darbu saskaņošanai Horizon HoP iesniedz ne vēlāk kā:

6.10.1. divas nedēļas pirms blakus darba uzsākšanas, kā arī šādā termiņā iesniedz pieteikumu atkārtotai blakus darba saskaņošanai, ja beigsies blakus darba saskaņošanas termiņš un plānots turpināt blakus darbu;

6.10.2. septiņu dienu laikā no darba pienākumu izpildes uzsākšanas LVRTC, ja darbinieks jau veic blakus darbu.

6.11. Ja valsts amatpersonas amatu savienošana atbilstoši Interešu konflikta likumam ir pieļaujama, pieteikumu amatpersonas amatu savienošanas saskaņošanai darbinieks iesniedz Horizon HoP ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pirms valsts amatpersonas statusa noteikšanas vai pirms cita ārpus LVRTC amata izpildes uzsākšanas, ja jau pilda valsts amatpersonas amata pienākumus. Ja izsniegtā atļauja amata savienošanai beigsies un plānots turpināt amatu savienošanu, darbinieks, kas pilda valsts amatpersonas pienākumus, iesniedz jaunu pieteikumu amatu savienošanai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms iepriekšējās atļaujas termiņa beigām.

6.12. Amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju darbinieks saņem katram amatam vai veicamajam blakus darbam atsevišķi.

6.13. Katra amata savienošana vai katra blakus darba veikšana jāsaskaņo:

6.13.1. darbiniekiem, kas strādā struktūrvienības , kas padotas departamenta direktoram – ar savas struktūrvienības vadītāju un departamenta direktoru;

6.13.2. darbiniekiem, kas strādā struktūrvienībās, kas padotas valdes loceklim – ar savas struktūrvienības vadītāju un atbildīgo valdes locekli;

6.13.3. struktūrvienības, kas padotas departamenta direktoram, vadītājiem – ar departamenta direktoru un atbildīgo valdes locekli;

6.13.4. valdes loceklim padoto struktūrvienību vadītājiem un departamentu direktoriem ar atbildīgo valdes locekli;

6.13.5. darbiniekiem, kas padoti padomei – ar padomi.

6.14. Ja darbinieka 6.13.1. - 6.13.4. apakšpunktā minētais vadītājs konstatē, ka amatu savienošana nerada interešu konfliktu, ētikas normu pārkāpumu un netraucē tiešo amata pienākumu izpildei, viņš saskaņo darbinieka amatu savienošanas pieteikumu Horizon HoP. Ja darbinieka 6.13.1. - 6.13.4. apakšpunktā minētais vadītājs konstatē, ka blakus darba veikšana nerada nevēlamu konkurenci, ētikas normu pārkāpumu, šaubas par darbinieka lojalitāti, netraucē tiešo darba pienākumu izpildei LVRTC atbilstoši darba līgumā un normatīvajos aktos noteiktajam vai attiecīgais blakus darbs nekaitē LVRTC reputācijai, viņš saskaņo darbinieka blakus darba veikšanas pieteikumu Horizon HoP. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu pieņem 6.13.1.-6.13.4. apakšpunktā minētais augstākais vadītājs vai padome 6.13.5. apakšpunktā minētajā gadījumā.

6.15. Ja darbinieka 6.13.1.-6.13.4. apakšpunktā minētais vadītājs konstatē vismaz vienu 6.14.punktā minēto apstākli, kas liedz saskaņot amatu savienošanu vai blakus darbu, viņš steidzami informē par to citu konkrētā pieteikuma izskatīšanā iesaistīto vadītāju un iekšējās kontroles un atbilstības ekspertu, detalizēti rakstveidā norādot pamatojumu, kāpēc nevar izsniegt amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju. Lēmuma projektu par atteikumu izsniegt amata savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju sagatavo darbinieka 6.13.1.-6.13.4.apakšpunktā minētais vadītājs, kurš nesaskaņo darbinieka amata savienošanu vai blakus darba veikšanu, sadarbībā ar iekšējās kontroles un atbilstības ekspertu un citu attiecīgā pieteikumā izskatīšanā iesaistīto vadītāju..

6.16. Lēmumu par atteikumu izsniegt amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju pieņem 6.13.1.-6.13.4. apakšpunktā minētais augstākais vadītājs vai padome 6.13.5. apakšpunktā minētajā gadījumā. Lēmumu par atteikumu izsniegt amata savienošanas atļauju pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Sagatavoto lēmumu par atteikumu izsniegt amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju saskaņo, paraksta un nosūta darbiniekam vai potenciālajam darbiniekam Namejā, izņemot 6.13.5.apakšpunktā minētajā gadījumā. Horizon HoP pieteikuma amatu savienošanas atļaujas saņemšanai vai blakus darba veikšanai saskaņojuma komentārā ieraksta, ka amata savienošana vai blakus darba veikšana nav saskaņota atbilstoši Namejā reģistrētajā lēmumā noteiktajam, norādot šī lēmuma reģistrācijas datumu un numuru.

6.17. Ja noraida darbinieka pieteikumu amatu savienošanai vai blakus darba veikšanai, jo nav iesniegta atļaujas izsniegšanai nepieciešamā informācija, tas noraidījums nav uzskatāms par 6.16.punktā minēto lēmumu par atteikumu izsniegt amata savienošanas vai blakus darba veikšanas atļauju.

6.18. Ja darbiniekam ir spēkā esošā amatu savienošanas vai blakus darbu veikšanas atļauja, bet 6.13.1.-6.13.4. apakšpunktā minētais vadītājs konstatē vismaz vienu 6.14.punktā minēto kritēriju, kas liegtu izsniegt attiecīgo atļauju, tad, piesaistot iekšējās kontroles un atbilstības ekspertu, šis vadītājs NAMEJĀ sagatavo lēmumu par attiecīgas atļaujas atcelšanu 6.16.punktā noteiktajā kārtībā un papildus par to informē PAD. PAD veic nepieciešamās izmaiņas Reģistrā.

6.19. Ja konstatē, ka darbinieks savieno amatus vai veic blakus darbu bez saskaņojuma, informē par to PAD vadītāju, kas sazinās ar konkrēto darbinieku un viņa struktūrvienības vadītāju situācijas risināšanai.

6.20. Amatu savienošanas vai blakus darbu veikšanas atļauju izsniedz uz diviem gadiem no pieteikuma iesniegšanas datuma, ja pieteikumā nav norādīts īsāks termiņš. Ja pieteikumā nav norādīts amatu savienošanas vai blakus darbu veikšanas termiņš, tad uzskatāms, ka atļauja izsniegta uz diviem gadiem no pieteikuma iesniegšanas datuma. Līdz šo Noteikumu versijas stāšanās spēkā izsniegtās amatu savienošanas vai blakus darbu veikšanas atļaujas neatkarīgi no norādītā termiņa derīgas divus gadus no pieteikuma iesniegšanas datuma. Ja atļauja ir izsniegta pieteikumam, kurā nav norādīts atļaujas termiņš vai pieteikums ir pieteikts kā beztermiņa, tad līdz šo Noteikumu versijas stāšanās spēkā izsniegtā atļauja derīga vienu gadu no pieteikuma iesniegšanas dienas, bet, ja viena gada periods jau ir pagājis, tad derīga vienu mēnesi no šo Noteikumu versijas spēkā stāšanās dienas.

6.21. Ja pēc amatu savienošanas vai blakus darba veikšanas termiņa izbeigšanās darbinieks vēlās turpināt amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu, viņš Noteikumu 6.10. un 6.11.punktā minētajā termiņā iesniedz jaunu pieteikumu par amatu savienošanu vai blakus darba veikšanu.

6.22. Darbinieka pienākums ir sekot līdzi atļaujas derīguma termiņam.

6.23. Ja darbiniekam, veicot amatu savienošanu vai blakus darbu rodas jauni apstākļi, kas var ietekmēt iepriekš veikto saskaņojumu, tostarp mainās darbinieka amats vai struktūrvienība, darbinieks nekavējoties Horizon HoP izveido jaunu amatu savienošanas vai blakus darba saskaņošanas pieteikumu, papildus norādāmajai informācijai norādot, ka ir spēkā esošā atļauja, bet ir iestājušies iepriekš minētie apstākļi un norāda tos. Noteikumu 6.13.5.apakšpunktā minētais darbinieks šādā situācijā iesniedz jaunu iesniegumu padomei, norādot ka ir spēkā esošā atļauja, bet ir iestājušies apstākļi, kas var ietekmēt iepriekš veikto saskaņojumu un norāda tos. Šādu pieteikumu un iesniegumu izskatīšana notiek atbilstoši Noteikumos noteiktajai kārtībai.

6.24. Darbinieks, kas jau strādā LVRTC un vēlās veikt blakus darbu, drīkst uzsākt blakus darba veikšanu tikai pēc atļaujas blakus darba veikšanai saņemšanas. Ja darbiniekam netiek izsniegta atļauja blakus darba veikšanai, kuru tas jau veic, vai tiek atcelts lēmums ar kuru izsniegta atļauja blakus darba veikšanai, darbiniekam viena mēneša laikā ir jāizvērtē iespēja pārtraukt blakus darba veikšanu un jāpaziņo struktūrvienības vadītājam par blakus darba pārtraukšanu. Ja darbinieks atsakās pārtraukt blakus darba veikšanu, tad tiešais vadītājs par to informē PAD un turpmāku darbinieka darba pienākumu izpildi LVRTC risina Noteikumos, citos iekšējos normatīvajos aktos un Darba likumā noteiktajā kārtībā.

6.25. Ja darbiniekam netiek saskaņota amata savienošana vai tiek atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai, darbiniekam un LVRTC jārīkojas atbilstoši Interešu konflikta likumā noteiktajam.

6.26. Ja darbinieks, kas pilda valsts amatpersonas pienākumus, vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, darbinieks rīkojas Interešu konflikta likumā noteiktajā kārtībā.

6.27. Darbinieka amatu savienošanas vai blakus darba saskaņošanas pieteikuma izvērtējuma veikšanas nolūkos Noteikumu 6.14. punktā minētie amata savienošanas saskaņotāji, bet 6.15.punktā minētā lēmuma sagatavošanas nolūkos arī iekšējās kontroles un atbilstības eksperts, ir tiesīgi pieprasīt un saņemt informāciju no citām LVRTC struktūrvienībām un datu bāzēm.

6.28. Reģistru uztur PAD Horizon.

6.29. PAD sniedz informāciju no Reģistra citām struktūrvienībām par konkrēta darbinieka blakus darbiem vai amatu savienošanu, ievērojot personas datu aizsardzības nosacījumus, un sniedzot informāciju tikai tādā saturā un apjomā, cik šāda informācija ir nepieciešama Noteikumu 6.14.punktā minēto apstākļu konstatēšanai un/ vai novēršanai. Iekšējās kontroles un atbilstības ekspertam amata pienākumu izpildei tiek piešķirta piekļuve Reģistram.

6.30. Iekšējās kontroles un atbilstības eksperts ne retāk kā reizi divos gados veic kontroli par amatpersonu un darbinieku deklarēto blakusdarbu un amatu savienošanas saskaņošanas atbilstību LVRTC rīcībā esošai informācijai Reģistrā ar publiski pieejamo informāciju. Kontrolē konstatētos faktus iekšējās kontroles un atbilstības eksperts iesniedz PAD vadītājam, kurš neatbilstību (nesakritību) gadījumā sazinās ar konkrēto darbinieku un viņa struktūrvienības vadītāju situācijas risināšanai.

7.1.Ja darbiniekam, t.sk. valsts amatpersonai, ir jāpieņem lēmums vai jāveic citas ar amata pienākumu saistītas darbības, kas skar vai var skart paša darbinieka, viņa radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās intereses, vai ētisku apsvērumu dēļ var tikt apšaubīta darbinieka darbības objektivitāte un neitralitāte, tad darbinieks atsakās no šāda lēmuma pieņemšanas vai amata darbības veikšanas, un rīkojas 7.2.punktā noteiktajā kārtībā.

7.2.Darbinieka pienākums ir nekavējoties informēt valdi, savas struktūrvienības vadītāju un iepirkumu komisijas priekšsēdētāju (ja interešu konflikta situācija veidojas iepirkumā), kā arī iekšējās kontroles un atbilstības ekspertu par interešu konfliktu, tostarp šķietamu interešu konfliktu vai potenciālu interešu konfliktu, kā arī 7.1.punktā minētajā gadījumā, nosūtot e-pastu ar situācijas izklāstu.

7.3. Struktūrvienības vadītājs nekavējoties, bet ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā no 7.2.punktā minētā e-pasta saņemšanas izvērtē šajā e-pastā minēto informāciju un, ja atzīst interešu konfliktu, pieņem atbilstošu lēmumu situācijas risināšanai:

7.3.1. nozīmē citu darbinieku lēmuma pieņemšanai vai attiecīgo darbību veikšanai;

7.3.2. informē valdi, ja rīcības veikšanai nepieciešams valdes lēmums;

7.3.4. pieņem citu situācijas risināšanai atbilstošu lēmumu.

7.4. Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no 7.2.punktā minētā e-pasta saņemšanas, sasauc iepirkuma komisijas sēdi šajā e-pastā minētās informācijas izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāku rīcību situācijas risināšanai. Ja iepirkuma komisija konstatē interešu konfliktu, iepirkumu komisijas priekšsēdētājs:

7.4.1. vēršas pie struktūrvienības vadītāja, lai tas deleģē darbam komisijā citu darbinieku, ja tas nepieciešams;

7.4.2. informē atbildīgo darbinieku par nepieciešamību veikt izmaiņas rīkojumā ar kuru noteikts attiecīgās iepirkuma komisijas sastāvs;

7.4.3. vēršas pie iepirkuma komisijas lēmuma pieņemšanai (ja attiecināms).

7.5.Struktūrvienības vadītājs un iepirkumu komisijas priekšsēdētājs vispārīgi informē e-pastā iekšējās kontroles un atbilstības ekspertu par veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem interešu konflikta situācijas novēršanai.

8.1. Saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu, LVRTC ir izveidojis iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.

8.2. Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par iespējamiem, notikušiem vai notiekošiem pārkāpumiem, kas konstatēti, veicot darba pienākumus, kuriem nav individuāls raksturs un, kuri tiek celti sabiedrības vai kādas tās daļas labā, kā arī par mēģinājumiem slēpt šādus pārkāpumus, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

8.2.1. amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;

8.2.2. korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;

8.2.3. publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;

8.2.4. izvairīšanās no nodokļu samaksas;

8.2.5. sabiedrības veselības apdraudējums;

8.2.6. pārtikas drošības apdraudējums;

8.2.7. būvniecības drošības apdraudējums;

8.2.8. vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;

8.2.9. pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;

8.2.10. darba drošības apdraudējums;

8.2.11. sabiedriskās kārtības apdraudējums;

8.2.12. cilvēktiesību pārkāpumi;

8.2.13. pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;

8.2.14. pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā;

8.2.15. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;

8.2.16. konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;

8.2.17. pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;

8.2.18. pārkāpumi transporta drošībā;

8.2.19. pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumu pārkāpumi, kā arī pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu attiecībā uz darbībām, kas ir pretrunā ar noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, vai mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu priekšrocības, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta mērķi;

8.2.20. pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;

8.2.21. patērētāju tiesību aizsardzība;

8.2.22. privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība;

8.2.23. naida runu;

8.2.24. krāpšana, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finansiālās intereses, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantā un papildus precizēts Eiropas Savienības attiecīgajos pasākumos.

8.3. Ja personas rīcībā nonāk informācija vai viņš ir bijis liecinieks kādam no 8.2.punktā minētajiem pārkāpumiem vai tam, ka cits darbinieks rīkojas pretrunā ārējiem normatīvajiem vai LVRTC iekšējiem normatīvajiem aktiem, kā arī, ja uz pārkāpumu var efektīvi reaģēt iekšēji LVRTC un persona uzskata, ka tam netiks radītas nelabvēlīgas sekas, personai ir pienākums prioritāri par to ziņot Pastāvīgajai ētikas komisijai.

8.4. Ja trauksmes cēlējam ir pamats uzskatīt, ka, ziņojot iekšēji LVRTC, viņš var sevi apdraudēt vai cita iemesla dēļ iekšēji ziņot nav efektīvi, tad trauksmes cēlēja ziņojumu par 8.2. punktā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt:

8.4.1. vēršoties kompetentajā institūcijā (saraksts pieejams www.trauksmescelejs.lv);

8.4.2. izmantojot trauksmes cēlēju kontaktpunktā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (kontakti pieejami www.trauksmescelejs.lv) vai kādas biedrības vai nodibinājuma (tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības) starpniecību.

8.5. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt rakstveidā – papīra veidā, elektroniski vai izteikt mutvārdos.

8.6. 8.6. Rakstveidā Trauksmes cēlēja ziņojumu:

8.6.1. var sagatavot brīvā formā, norādot Trauksmes celšanas likuma 6.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto informāciju, tostarp skaidri norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums;

8.6.2. var sagatavot izmantojot Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu (šo Noteikumu 1.pielikums, kas pieejama arī LVRTC informācijas vadības sistēmā INTRA sadaļā “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma”);

8.6.3. aizpildot interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv tiešsaistes trauksmes cēlēja ziņojuma formu.

8.7. Trauksmes cēlēja ziņojumam jābūt pašrocīgi parakstītam, iesniedzot elektroniski - jābūt parakstītam ar drošu elektronisku parakstu. Trauksmes cēlēja ziņojumu elektroniski var iesniegt arī bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kas pieejamas portālā un tīmekļvietnē.

8.8. Trauksmes cēlēja ziņojumu papīra veidā var nosūtīt pa pastu uz LVRTC juridisko adresi (Zemitāna iela 9 – k 3, Rīga), ievietojot to slēgtā aploksnē un ziņojumā skaidri norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai arī iesniedzot biroja un personāla administratoram vai PAD vadītājam, pieejamība - 8/5.
8.9. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt elektroniski, nosūtot LVRTC uz e-pasta adresi , nosūtot uz LVRTC vai citas kompetentas iestādes e-adresi portālā www.latvija.gov.lv, caur portālu www.trauksmescelejs.lv LVRTC (tiks saņemt e-pastā ) vai citai kompetentajai iestādei, pieejamība – 24/7.

8.10. Mutvārdos trauksmes cēlēja ziņojumu var izteikt biroja un personāla administratoram vai PAD vadītājam, sazinoties pa LVRTC oficiālo tālruni 67108787 vai zvanot tieši biroja un personāla administratoram vai PAD vadītājam vai, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē (pieejamība - 8/5) saprātīgā termiņā pēc darbinieka lūguma. Mutvārdu trauksmes cēlēja ziņojumu noformē, ņemot vērā Trauksmes celšanas likuma 6.panta 1.1 daļā noteikto.

8.11. Trauksmes celšanas kontaktpersona LVRTC ir iekšējās kontroles un atbilstības eksperts, kurš nodrošina arī konsultācijas darbiniekiem, un par kuru ir informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

8.12. Trauksmi var celt, arī sniedzot informāciju publiski, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

8.12.1. 2 mēnešu laikā no iesnieguma atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu, trauksmes cēlēju neinformē par viņa trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu;

8.12.2. trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts;

8.12.3. personai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums, tostarp gadījumā, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks;

8.12.4. personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas vai pārkāpums netiks novērsts, tostarp pati institūcija ir iesaistīta pārkāpuma veikšanā vai tiks slēpti vai iznīcināti pierādījumi, vai tiks slēgtas aizliegtas vienošanās.

8.13. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana, ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

8.14. Anonīmus ziņojumus par 8.2. punktā minētajiem pārkāpumiem izskata Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

8.15. Trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un saistītajai personai ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, LVRTC nodrošina šādas aizsardzības garantijas:

8.15.1. identitātes aizsardzību;

8.15.2. aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām, t.sk. pret sekojošām darbībām no LVRTC puses:

8.15.2.1. disciplināri vai citādi sodīt;

8.15.2.2. atbrīvot no darba vai amata, tostarp nepagarinot darba līgumu vai neieceļot amatā uz nenoteiktu laiku, ja bija pamats domāt, ka tas tiks darīts;

8.15.2.3. pārcelt citā darbā vai amatā;

8.15.2.4. liegt paaugstinājumu, apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;

8.15.2.5. mainīt darba vai amata pienākumus, darba laiku un vietu vai darba samaksu;

8.15.2.6. sniegt negatīvu darba, amata pienākumu novērtējumu;

8.15.2.7. aizskart godu, cieņu un reputāciju;

8.15.2.8. anulēt licences un atļaujas;

8.15.2.9. vienpusēji atkāpties no līguma par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu vai izbeigt to;

8.15.2.10. pieprasīt ārsta atzinumu;

8.15.2.11. citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas, tostarp pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu;

8.15.2.12. iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt;

8.15.2.13. radīt zaudējumus;

8.15.2.14. iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā;

8.15.2.15. iesniegt nepatiesu pieteikumu tiesā.

8.16. Trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un saistītām personām ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, ir tiesības arī uz citām valsts mēroga aizsardzības garantijām (konsultācijas pieejamas www.trauksmescelejs.lv).

8.9.2. vēršoties trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā (kontakti pieejami www.trauksmescelejs.lv);

8.9.3. vēršoties pie kādas biedrības vai nodibinājuma (tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības).

8.10. Trauksmi var celt, arī sniedzot informāciju publiski, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

8.10.1. 2 mēnešu laikā no iesnieguma atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu, trauksmes cēlēju neinformē par viņa trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu;

8.10.2. trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts;

8.10.3. personai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums;

8.10.4. personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā iestādē, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts.

8.11. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana, informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūto ziņu izpaušana, informācijas izpaušana par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

8.12. Anonīmus ziņojumus par 8.2. punktā minētajiem pārkāpumiem izskata Iesnieguma likuma noteiktajā kārtībā.

8.13. Trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un saistītām personām ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, LVRTC nodrošina šādas aizsardzības garantijas:

8.13.1. identitātes aizsardzību;

8.13.2. aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām, t.sk. pret sekojošām darbībām no LVRTC puses:

8.13.2.1. disciplināri vai citādi sodīt;

8.13.2.2. atbrīvot no darba vai amata, tostarp nepagarinot darba līgumu vai neieceļot amatā uz nenoteiktu laiku, ja bija pamats domāt, ka tas tiks darīts;

8.13.2.3. pārcelt citā darbā vai amatā;

8.13.2.4. liegt paaugstinājumu, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;

8.13.2.5. mainīt darba vai amata pienākumus, darba laiku un vietu vai darba samaksu;

8.13.2.6. sniegt negatīvu darba, amata pienākumu novērtējumu;

8.13.2.7. aizskart godu, cieņu un reputāciju;

8.13.2.8. anulēt licences un atļaujas;

8.13.2.9. vienpusēji atkāpties no līguma par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu vai izbeigt to;

8.13.2.10. pieprasīt ārsta atzinumu;

8.13.2.11. citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas, tostarp pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.

8.14. Trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un saistītām personām ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, ir tiesības arī uz citām valsts mēroga aizsardzības garantijām (konsultācijas pieejamas www.trauksmescelejs.lv )

9.1. Pastāvīgās ētikas komisijas darbību, struktūru, funkcijas un uzdevumus nosaka LVRTC Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumi.

9.2. Pastāvīgās ētikas komisijas darbības principi:

9.2.1. godprātība – savā darbībā Pastāvīgās ētikas komisija ir precīza, godīga, plāno un paredz savas darbības rezultātus;

9.2.2. neitralitāte – Pastāvīgās ētikas komisija darbības gaitā un lēmuma pieņemšanas brīdī saglabā neitrālu pozīciju;

9.2.3. labvēlība – Pastāvīgās ētikas komisija uzklausa lietā vai jautājuma izskatīšanā iesaistītās personas labvēlīgā un iedrošinošā atmosfērā;

9.2.4. objektivitāte – Pastāvīgās ētikas komisija iesniegumus vai trauksmes cēlēja ziņojumus izskata objektīvi un taisnīgi, ievērojot visu personu vienlīdzību likuma priekšā un neizrādot īpašu labvēlību vai privilēģijas kādai konkrētai izskatīšanas lietā iesaistītai personai;

9.2.5. atbildība un argumentācija – Pastāvīgā ētikas komisija veic tikai argumentētu darbību, atbild par savas darbības procesu un tā rezultātiem;

9.2.6. neatkarība – Pastāvīgā ētikas komisija savā darbībā un lēmumu pieņemšanā, atzinumus sniegšanā ir neatkarīga;

9.2.7. konfidencialitāte – iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitā tiek saglabāta konfidencialitāte un ievērotas personas datu aizsardzības prasības. Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem ir aizliegts izpaust informāciju, kas iegūta darbojoties Komisijā, izņemot tiesību aktos noteiktos gadījumus.

10.1. Pastāvīgajai ētikas komisijai ir šādas tiesības:

10.1.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no darbiniekiem, ievērojot LVRTC noteikto dokumentu aprites kārtību;

10.1.2. uzaicināt uz Pastāvīgās ētikas komisijas sēdēm iesniegumā vai trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos un citus Pastāvīgās ētikas komisijas ieskatā iesaistītos darbiniekus paskaidrojumu sniegšanai;

10.1.3. pieņemt lēmumu vai sniegt atzinumu saskaņā ar Noteikumos un citos iekšējos un ārējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

10.2. Pastāvīgā ētikas komisija ir atbildīga par:

10.2.1. Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumos, šajos Noteikumos un citos iekšējos un ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi;

10.2.2. savu lēmumu atbilstību Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumiem, šiem Noteikumiem, citu ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām.

10.3. Jebkurš no Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem var tikt atsaukts no Pastāvīgās ētikas komisijas sastāva ar valdes rīkojumu vai arī var pats atteikties no Pastāvīgās ētikas Komisijas priekšsēdētāja vai locekļa pienākumu pildīšanas, iesniedzot valdei iesniegumu.

11.1. Biroja un personāla administrators reģistrē Namejā iesniegumus vai trauksmes cēlēja ziņojumu, kuru izskatīšana ir Pastāvīgās ētikas komisijas kompetencē, kā ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar procesu “Sarakstes vadība”, nodrošinot piekļuvi tikai Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem. Trauksmes cēlēja ziņojumus nošķir no citas dokumentācijas un tiem piešķir atsevišķu identifikatoru.

11.2. Iesniegumu vai pseidonimizētu trauksmes cēlēja ziņojumu biroja un personāla administrators Namejā virza Pastāvīgas ētikas komisijas priekšsēdētājam izskatīšanai.

11.3. Ja darbinieka iesniegumā vai trauksmes cēlēja ziņojumā iekļautā informācija saistīta ar Pastāvīgās ētikas komisijas locekli vai priekšsēdētāju, tad biroja un personāla administrators nodrošina, ka iesniegums vai trauksmes cēlēja ziņojums netiek novirzīts minētajam Pastāvīgās ētikas komisijas loceklim vai priekšsēdētājam. Biroja un personāla administrators informē par šādu trauksmes cēlēja ziņojumu vai iesniegumu Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētāju (ja iesniegums vai trauksmes cēlēja ziņojums nav iesniegts par viņu) un valdes priekšsēdētāju vai valdes locekli, kas pilnvarots valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā parakstīt rīkojuma dokumentus. Valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja p.i. lemj par cita Pastāvīgās ētikas komisijas locekļa vai priekšsēdētāja nozīmēšanu darbam šajā komisijā, līdz izbeidzas apstākļi, kas to liedz. Interešu konflikta situāciju risina atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem par interešu konflikta situācijas novēršanu.

11.4. Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem, biroja un personāla administratoram, tā aizvietotājam vai darbiniekam, kuram darba pienākumu izpildei (piemēram, sistēmas administratoram) ir pieeja informācijai, kas saistīta ar iesniegumu vai trauksmes cēlēja ziņojumu izskatīšanu, ir aizliegts izpaust informāciju, kas atklāj tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, par kuru ziņojis iesniedzējs vai trauksmes cēlējs, kā arī informāciju par pašu iesniedzēju, trauksmes cēlēju un saistīto personu. Minēto informāciju var sniegt tikai personai vai institūcijai, kurai tā nepieciešama trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja, viņa radinieka vai saistītās personas aizsardzībai, kā arī, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā.

11.5. Pirms iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas, Pastāvīgā ētikas komisijas locekļi atbilstoši normatīvajiem aktiem apliecina, ka nav ieinteresēti iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanā (personīgi, amatu pakļautības kārtībā) vai arī nekavējoties ziņo Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētājam vai tā aizvietotājam par apstākļiem, kas liedz apliecināt neieinteresētību.

11.6. Visas personas (ne tikai Pastāvīgās ētikas komisijas locekļi), kas ir iesaistītas iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanā un pārbaudē, ievēro prasības gan attiecībā uz neitralitāti un konfidencialitāti, gan trauksmes cēlēja un tā radinieku vai saistīto personu aizsardzību, personas datu aizsardzību un citas prasības atbilstoši šiem Noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

11.7. Trauksmes cēlēja ziņojumu Pastāvīgā ētikas komisija izskata Noteikumu 2.pielikumā “Trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas speciālā kārtība” noteiktajā kārtībā.

11.8. Iesniegumus, kas saistīti ar ētikas principu un uzvedības normu pārkāpumiem Pastāvīgā ētikas komisija izskata Noteikumu 3. pielikumā “Iesniegumu par iespējamiem ētikas principu un uzvedības normu pārkāpumiem izskatīšanas speciālā kārtība” noteiktajā kārtībā.

11.9. Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētājs trīs darba dienu laikā pēc iesnieguma vai trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas nosaka Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes laiku, paziņojot par to Pastāvīgās ētikas komisijas locekļiem.

11.10. Pastāvīgā ētikas komisijas sēdes norit klātienē, attālināti vai hibrīdrežīmā. Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs.

11.11. Pastāvīgā ētikas komisijas sēdes protokolē Pastāvīgās ētikas komisijas priekšsēdētāja nozīmētais šīs komisijas loceklis. Protokolā norāda:

11.11.1. Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes norises vietu un laiku;

11.11.2. Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes dalībniekus;

11.11.3. jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

11.11.4. pieņemtos procesuālos lēmumus un balsojumu.

11.12. Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes protokolu sagatavo trīs darba dienu laikā pēc Pastāvīgās ētikas komisijas sēdes norises dienas.

11.13. Pastāvīgā ētikas komisija iesnieguma vai trauksmes cēlējā ziņojuma izskatīšanas rezultātu, balsojumu fiksē atzinumā.

11.14. Pastāvīgās ētikas komisijas atzinumam, izskatot iesniegumu par ētikas vai uzvedības normu iespējamu pārkāpumu, ir ieteikuma raksturs darbiniekam, par kura rīcību ir iesniegts iesniegums, vai darbiniekam, kurš iesniedzis iesniegumu, darbinieka struktūrvienības vadītājam vai valdei. Pastāvīgās ētikas komisijas atzinumam, izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu, ir ieteikuma raksturs valdei.

11.15. Atzinums var ietvert ieteikumu par:

11.15.1. Darbinieka saukšanu pie disciplināratbildības, ja Pastāvīgā ētikas komisija saskata darbinieka rīcībā disciplīnas pārkāpuma pazīmes;

11.15.2. koriģējošo darbību un/vai papildus kontrolējošo mehānismu ieviešanu LVRTC darbībā;

11.15.3. jebkādus citus ieteikumus LVRTC, tā darbiniekiem vai valdei.

11.16. Atzinumu par trauksmes cēlēja ziņojuma vai iesnieguma par iespējamu ētikas principu vai uzvedības normu pārkāpumu izskatīšanas rezultātu Pastāvīgā ētikas komisija iesniedz izskatīšanai valdes sēdē trīs darba dienu laikā no atzinuma pieņemšanas. Lēmumu par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanu vai iesnieguma par iespējamu ētikas principu vai uzvedības normu pārkāpumu izskatīšanu pieņem valde. Valde, izskatot atzinumu, lemj par Pastāvīgās ētikas komisijas izteikto priekšlikumu īstenošanu un to ieviešanai atbildīgo personu un darbību izpildes termiņu noteikšanu, ja attiecīgais priekšlikums ir atbalstīts. Valde var pieņemt citu, no Pastāvīgās ētikas komisijas priekšlikumiem atšķirīgu lēmumu, kas vērsts uz attiecīgās atzinumā norādītās situācijas noregulēšanu. Ja pastāv interešu konflikts tādā mērā, ka tikai viens valdes loceklis var izskatīt attiecīgo jautājumu, tad Pastāvīgā ētikas komisija atzinumu iesniedz izskatīšanai padomei.

11.17. Pastāvīgās ētikas komisijas atzinumu paraksta visi Pastāvīgās ētikas komisijas locekļi, kuri piedalās atzinuma sagatavošanā.

12.1. PAD piecu darba dienu laikā no dienas, kad darbinieks kļūst par pastāvīgu valsts amatpersonu vai beidz pildīt pastāvīgās valsts amatpersonas pienākumus, tostarp, ja darbinieks nav valsts amatpersona, bet sāk aizvietot un beidz aizvietot valsts amatpersonu, informē par to Grāmatvedības daļas atbildīgo darbinieku Horizon Hop.

12.2. Rīkojumā par iepirkuma veikšanu sagatavotājs norāda darbiniekus, kuri veiks pienākumus attiecīgajā iepirkumu komisijā. Attiecīgā rīkojuma sagatavotājs nodrošina Grāmatvedības daļas atbildīgā darbinieka iepazīšanos ar šo rīkojumu.

12.3. Iepirkuma komisijas loceklis piecu darba dienu laikā pēc iepirkuma līguma noslēgšanas vai arī iepirkuma pārtraukšanas vai izbeigšanas, informē Grāmatvedības daļas atbildīgo darbinieku par sevis izslēgšanu no valsts amatpersonas saraksta, nosūtot informāciju uz e-pastu , izņemot, ja konkrētā persona LVRTC turpina pildīt valsts amatpersonas pienākumus kā pastāvīgā valsts amatpersona vai kādā citā iepirkumu komisijā, tai skaitā, ja tiek atkārtoti organizēts iepirkums par attiecīgo iepirkuma priekšmetu un iepirkuma komisijas loceklis turpina pildīt iepirkuma komisijas locekļa pienākumus.

12.4. Grāmatvedības daļas vadītājs nodrošina, ka Interešu konflikta likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteiktumos noteiktajā kārtībā un termiņā Valsts ieņēmumu dienestam tiek nosūtīts LVRTC valsts amatpersonu saraksts un tā grozījumi, sniedzot informāciju gan par pastāvīgajām valsts amatpersonām, gan valsts amatpersonām uz laiku, kamēr tās pilda pienākumus iepirkumu komisijā.

12.5. Iekšējās kontroles un atbilstības eksperts ne retāk kā reizi trijos gados kopā ar struktūrvienību vadītājiem pārvērtē LVRTC korupcijas riskiem pakļautās funkcijas un amatus. Starplaikos iekšējās kontroles un atbilstības eksperts veic jaunu amatu novērtējumu attiecībā pret korupcijas, interešu konflikta un krāpšanas riskiem Organizatoriskās struktūras pārvaldības noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā.

12.6. LVRTC korupcijas risku identificēšanu, novērtēšanu, mazinošo pasākumu noteikšanu un kontroli veic Risku pārvaldības noteikumos noteiktajā kārtībā.

12.7. Iekšējās kontroles un atbilstības eksperts katru gadu publicē LVRTC mājas lapā informāciju par iepriekšējā gada pretkorupcijas pasākuma plāna izpildi, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc gada pārskata apstiprināšanas.

12.8. Pretkorupcijas pasākumu plāns tiek pārskatīts un nepieciešamības gadījumā grozīts reizi gadā.

12.9. Pretkorupcijas pasākumu plāns var tikt pārskatīts un grozīts, arī iestājoties ārkārtas apstākļiem, piemēram, interešu konflikta un korupcijas gadījumiem.

12.10. Par valsts amatpersonu veiktiem interešu konflikta un koruptīviem pārkāpumiem LVRTC nekavējoties informē kompetento iestādi (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts ieņēmuma dienestu vai Satversmes aizsardzības biroju, citu kompetentu iestādi).

13.1. LVRTC nepieņem ziedojumus (dāvinājumus).

13.2. LVRTC ziedojumus veic iekšējos un ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un atbilstoši noteiktajai kārtībai. LVRTC drīkst ziedot (dāvināt), ja tiek nodrošināta Korupcijas un interešu konfliktu risku novēršanā noteiktie nosacījumi un izpildās visi ziedošanas (dāvināšanas) veikšanas norādītie nosacījumi, kas noteikti Korupcijas un interešu konflikta risku novēršanas politikā un Noteikumu 4.pielikumā.

13.3. LVRTC valde var pieņemt atsevišķu lēmumu veikt ziedojumus arī gadījumos, ja neizpildās visi ziedošanas (dāvināšanas) veikšanas norādītie nosacījumi, kas noteikti Noteikumu 4.pielikumā, ciktāl tas ir saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un tajā brīdī spēkā esošo speciālo tiesisko regulējumu.

14.1. Par Noteikumu pārvaldību ir atbildīga JD.

14.2. Noteikumos tiek veikti grozījumi, mainoties Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī, pilnveidojot LVRTC kvalitātes pārvaldības vai iekšējās kontroles sistēmu. Noteikumos noteikto trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību pārskata ne retāk kā reizi trijos gados.

14.3. Noteikumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas LVRTC valdes sēdē valdes lēmumā noteiktajā kārtībā.

14.4. Noteikumu spēkā esošā versija tiek uzturēta elektroniski Namejā.