Telekomunikāciju uzņēmumi aicina likumdevējus nekavēt Latvijas līderību sakaru nozarē

Reaģējot  uz  nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai. Kā norāda nozares uzņēmumi, šībrīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

“Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā,” pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē. “Tāpēc vēršamies ar lūgumu pie Ministru prezidenta un Ministru kabineta locekļiem uzdot Satiksmes ministrijai sadarbībā ar nozari un Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu un citām iesaistītajām ministrijām izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai, nosakot pienākumu iesniegt priekšlikumus izskatīšanai Ministru kabinetā līdz š. g. 1. novembrim.”

Pie Ministru prezidenta vērsušies visi lielākie Latvijā strādājošie telekomunikāciju infrastruktūras uzņēmumi: “Latvijas Mobilais Telefons”, “Tet”, “Tele2”, “BITE Latvija” un VAS “Latvijas Valsts radio  un televīzijas centrs”. Kā norādījuši uzņēmumi, elektronisko sakaru nozare ir dinamiska un tehnoloģiski prasīga nozare, kas ir izšķiroši svarīga Latvijas sabiedrības attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei, kā arī tādu krīžu kā Covid-19 vadībai. Viens  no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.  gadam  virsmērķiem – zināšanās un inovācijās balstīta viedvalsts, kā arī Digitālās transformācijas  pamatnostādņu 2021.–2027. gadam mērķi nav sasniedzami bez tālredzīgas elektronisko sakaru nozares politikas un atbilstoša tiesiskā regulējuma.

“Lai nodrošinātu konkurētspējīgu digitālā vienotā tirgus savienojamību, kas ir būtisks priekšnoteikums pārmaiņām  tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā, ir nepieciešama atbilstoša normatīvā vide fiksētās un mobilās platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvei – torņu, mastu, bāzes staciju, optisko līniju ierīkošanai. Šī brīža Likumprojekta regulējums elektronisko sakaru tīklu izbūvi padara nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, kā arī neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj sasniegt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā (Nr. 2018/1972/ES) un Elektronisko sakaru likumā paredzētos mērķus – elektronisko sakaru tīklu, it īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklu, nodrošināšanu,” norāda telekomunikāciju nozares uzņēmumi.

Latvijas elektronisko sakaru nozares vadošos uzņēmumus vieno kopīgs mērķis – mūsdienīgu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Tā kā šis mērķis vienlaikus ir arī valstisks, sabiedriski nozīmīgs un izšķirošs Latvijas attīstībai, tā īstenošanai nepieciešama sadarbība un visu ieinteresēto pušu aktīva iesaiste. Diemžēl, izstrādājot likumprojektu, nozares uzņēmumu priekšlikumi par infrastruktūras izbūves vietu saskaņošanas, apmaksas un apkopes procesu uzlabošanu un ātrgaitas sakaru infrastruktūras pieejamību sabiedriskās ēkās nav tikuši uzklausīti.