Svētku nedēļā valsts augstākajos sakaru torņos tradicionāli plīvo valsts karogi
Šonedēļ valsts augstākajos sakaru torņos ir pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 21.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC). Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tradicionāli tiks pacelts tikai 18.novembra rītā un plīvos vienu dienu.
Karogi plīvo Valmieras, Daugavpils, Liepājas, Cesvaines, Ventspils, Rēzeknes un Tukuma torņos, kā arī torņos un mastos Siguldā, Viļānos, Preiļos, Līvānos, Viesītē un Jelgavā, kā arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā. Valmieras, Cesvaines, Rēzeknes un Daugavpils torņu augstums pārsniedz 200m un šajos torņos tiek pacelts tikpat liels karogs kā Zaķusalas TV tornī – 3x6m.
Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī – 368m augstumā – tika pacelts 3×6 metrus plašs valsts karogs. Godinot valsts simtgadi 2018.gadā, LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.
Latvijas karogs Daugavpils apraides tornī
Karogi Latvijas sakaru torņos ir gan svētku rota, kas redzama iedzīvotājiem arī lielā attālumā, gan atgādinājums par LVRTC sakaru infrastruktūras nozīmi brīvas informācijas pieejamībā, informācijas sabiedrības veidošanā un stiprināšanā, kas ir neatņemama demokrātiskas un suverēnas valsts pamatvērtība.
Karoga pacelšanu nereti ietekmē laikapstākļi, jo darbs augstumā nav iespējams, ja vēja ātrums pārsniedz 12 metrus sekundē. Katru gadu novembrī svētku nedēļā lielā mērā tieši vējš nosaka pacelšanas grafiku un nereti arī kalpo par iemeslu, kāpēc kādā no torņiem karogs netiek pacelts.
“Zemākais tornis, kurā paceļam karogu, ir 57 metrus augsts, bet augstākais sasniedz teju 370m. Laika apstākļi 100 un 200 metru augstumā var būtiski atšķirties no laikapstākļiem uz zemes, tāpēc nereti ir bijušas situācijas, kad iedzīvotāji zvana un prasa, kāpēc karogs viņu pilsētā nav pacelts, jo uz zemes nekas neliecina par īpašiem hidroloģiskajiem vai meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tāpat pie mums vēršas patriotiski iedzīvotāji, kuri vēlētos, lai karogs torņos plīvotu visu mēnesi. Diemžēl rudens vējš ir karogiem ļoti nesaudzīgs, tāpēc paceļam tos īsi pirms svētkiem un noņemam uzreiz pēc tiem. Karogu pacelšanu torņos veic LVRTC inženieri augstkāpēji, kuru ikdienas darbs saistīts ar dažādu apraides un datu pārraides iekārtu uzstādīšanu, remontu vai konfigurāciju mūsu torņos, kā arī mūsu klientu – elektronisko sakaru komersantu un raidorganizāciju objektos,” norāda LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļa vadītāja Vineta Sprugaine.
Zīmīgi, ka torņu un karogu stāsts LVRTC vēstures lappusēs lasāms jau pagājušajā gadsimta sākumā, jo pirmajos radio mastos, kas uzcelti divdesmitajos gados Rīgā, Radio ielā, arī ir plīvojis valsts karogs.
Padomju okupācijas gados, kad tika uzcelts Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā, darbiniekiem tika dota komanda pacelt tornī padomju Latvijas karogu. Darbinieki, kam tas bija uzticēts, atteicās to darīt ar vārdiem: «Ja nav sarkanbaltsarkanais, lai nav nekāds!» Tā padomju Latvijas karogs torni netika pacelts, lai gan, jau projektējot torni, tajā tika paredzēts karoga masts. Pirmo reizi karogs tornī plīvoja 28 gadus pēc tā darbības uzsākšanas.
Simbolisks ir Siguldas torņa karoga stāsts. 1970.gados, kad virs pilsētas uzslējās 82m augtais tornis, ko tā laika presē pat dēvēja par Siguldas jauno vizītkarti, torņa augšdaļa nokrāsota joslās sarkanbaltsarkana. Lai gan krāsojums bijis paredzēts aviācijas drošības nolūkos, pa gabalu tas esot izteiksmīgi atgādinājis brīvvalsts karogu. Dažas dienas vēlāk trīs joslas papildinātas ar vēl divām.
Visaugstāk virs jūras līmeņa Latvijā karogs svētkos plīvo Cesvainē. Tas tādēļ, ka Cesvaines radio un televīzijas tornis atrodas teju 200m virs jūras līmeņa un arī pats tornis ir 204m augsts. Tehnoloģiski, kamēr TV apraidē tika izmantota analogā nevis digitālā signāla pārraide, tieši raidītāja augstums virs zemes, kombinācijā ar tā jaudu, bija noteicošais faktors, lai TV un radio signālu pārraidītu pēc iespējas plašākā rādiusa. Sākotnēji Cesvaines tornis bija 180m augsts. Lai gan arī pirms pagarināšanas tas jau presē ieguvis vizītkarti “augstākais punkts Baltijā virs jūras līmeņa”, pagarināšana ļāvusi šo statusu nostiprināt uz ilgu laiku vēsturē, jo kopš pērnā gadsimta vidus Baltijā virs jūras līmeņa augstāka būve tā arī nav uzcelta.
Zaķusalas TV tornī 18.novembrī karogs tiek pacelts plkst. 8.00 līdz ar saullēktu un plīvos līdz saules rietam.