Akcionāru gaidu vēstule

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 13.panta pirmās prim daļu LVRTC akcijas nedrīkst atsavināt. LVRTC funkciju un uzdevumu izpilde ir stratēģiski svarīga gan valsts attīstībai, gan drošībai un suverenitātei, jo uzņēmums ar savas infrastruktūras palīdzību nodrošina televīzijas un radio apraidi visā Latvijā. Publiskajam sektoram LVRTC nodrošina datu pārraidi, optisko šķiedru tīklu, datu centru, mākoņdatošanas un kiberdrošības pakalpojumus. LVRTC nodrošina eParaksta darbību un ir vienīgais uzticamības pakalpojumu sniedzējs Latvijā. LVRTC izpilda vairākus deleģējumus valsts aizsardzības jomā. Platjoslas optiskā tīkla izbūve, ko LVRTC veic Latvijas attālajos novados, nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus nepilnību novēršanu reģionos, kur komersanti komerciālu apsvērumu dēļ nav ieinteresēti izveidot platjoslas vidējās jūdzes tīklu.

Ar Ministru kabineta 2020.gada 5.maija rīkojumu Nr.250 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” vispārējo stratēģisko mērķi” ir noteikts Sabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis -nodrošināt un attīstīt augstas pieejamības, integritātes un drošības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru (turpmāk IKT) un pakalpojumus, stiprinot valsts efektīvu pārvaldi, drošību un sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Noteiktais stratēģiskais mērķis izriet no deleģētajiem un tiesību aktos tieši noteiktajiem uzdevumiem un joprojām ir aktuāls un atbilstošs Sabiedrības darbībai.

LVRTC ir valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība, jo tās ieņēmumi no deleģējumiem un tiem pielīdzināmiem ieņēmumiem pārsniedz 10% no pēdējo trīs gadu vidējā apgrozījuma, vienlaikus jāatzīmē, ka LVRTC nav ietverta vispārējā valdības sektorā.

LVRTC darbību regulē un Sabiedrībai noteiktie stratēģiskie mērķi izriet no šādiem būtiskākajiem politikas plānošanas dokumentiem:

 

-Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 11.novembra rīkojumu Nr. 826),

– Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 21.oktobra rīkojumu Nr. 710),

– Nacionālais attīstības plāns 2021. -2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020.gada 2.jūlijā),

-Digitālās transformācijas pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 7.jūlija rīkojumu Nr. 490), kā arī citiem tiesību aktiem un līgumiem.

– Latvijas Kiberdrošības stratēģija 2019-2022 (apstiprināta Ministru kabineta 2019.gada 17.septembrī prot Nr42 43.§).

 

Attiecībā uz LVRTC nākotnes attīstības virzienu Akcionārs turpmākā periodā sagaida Sabiedrības ilgtermiņa vērtību palielināšanu, kas izriet no LVRTC galvenā līdzdalības pamatojuma – valsts stratēģiskā attīstība un valsts drošības palielināšana. Sabiedrības ilgtermiņa vērtību palielināšanai lielāko daļu no LVRTC peļņas (pēc dividenžu nomaksas par valsts kapitāla izmantošanu) novirzīt uzņēmuma attīstības projektiem, uzņēmuma nefinanšu mērķu sasniegšanai, valsts stratēģiskajai attīstībai un valsts drošībai.

 

Ievērojot politikas plānošanas dokumentos un citos tiesību aktos, kā arī līgumos definētos uzdevumus, Akcionārs LVRTC turpmākajam attīstības periodam nosaka šādus sasniedzamos nefinanšu mērķus:

 

1. Nodrošināt pastāvīgu aizsardzību pret kiberapdraudējumiem kā pakalpojumu (SECaaS), jo pašreizējās ģeopolitiskās situācijas saasināšanās situācijā kiberaizsardzības nozīmīgums aizvien būtiskāk pieaug Latvijas kopējās aizsardzības un pat suverenitātes nodrošināšanā. Līdz ar to pastāvīgas kiberaizsardzības nodrošināšana un kiberaizsardzības produktu attīstība aizvien komplicētākai valsts IKT resursu aizsardzībai ir nozīmīgs mērķis.

Finansējums- no Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) 2021-2027 plānošanas perioda fondulīdzekļiem, kas noteikti 3.68milj. EUR apmērā un paredzēti arī Nacionālajā attīstības plānā.

 

2.Valsts kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un kritisko pakalpojumu pieejamību, tajā skaitā ārkārtas situācijās un izņēmuma stāvokļa gadījumā. Jo kritiski svarīgi nodrošināt krīzes situācijās IKT risinājumus valsts funkciju nepārtrauktai darbībai. Atbilstoši LVRTC uzdevums būtu pilnveidot infrastruktūras un platformu attīstību, lai nodrošinātu IKT resursu garantētu nepārtrauktību.

Finansējums – no Atjaunošanas un noturības mehānisma fonda (4.5 milj. EUR) un ERAF 2021-2027 (2.5 milj EUR) līdzekļiem.

 

3.Nodrošināt valsts IKT resursu centralizāciju, sniedzot izmitināšanas kompetenču centra darbību ar plaša spektra – no statnes vietas datu centrā līdz mākoņdatošanas pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka saistītie mērķi ir kiberaizsardzība un kritiskās infrastruktūras nepārtrauktības nodrošināšana, infrastruktūras izmitināšanas kompetenču centru veidot kā augstākā līmeņa atbilstoši plānotajai gradācijai. Tādējādi nodrošinot vismaz vienu no valsts IKT kompetenču centriem ar augstāko gradācijas līmeni būtiskāko un svarīgāko IKT resursu izmitināšanai.

Finansējums – saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra instrukciju Nr. 1 “Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība”.

 

4.Attīstīt jaunus, mūsdienu prasībām un centralizācijas efektivitātei atbilstošus pakalpojumus. Piemēram kiberdrošībai kā pakalpojumam (SECaaS) līdzās attīstīt programmatūras risinājumus kā pakalpojumu (SaaS), datubāzes kā pakalpojumu (DBaaS). Jo risinājumu sniegšana kā pakalpojums nodrošina resursu, tostarp cilvēkresursu, izmantošanu efektīvākajā veidā. Proti cilvēkresursi, kompetences un zinātība tiek koncentrēta vienuviet, tādējādi nodrošinot efektīvu pakalpojuma sniegšanu klientiem (valsts pārvaldei).

 

5. Nodrošināt un attīstīt nacionālās elektroniskās identifikācijas shēmas un kvalificēta elektroniskā paraksta pakalpojumu eID kartēs un mobilo viedierīču platformās, kā arī uz nacionālās identifikācijas shēmas bāzes izveidot sadarbspējīgu, Eiropas normatīvajam regulējumam atbilstošu digitālo maku, tādējādi sniedzot Latvijas rezidentiem iespēju plaši izmantot Eiropas vienoto digitālo telpu un pakalpojumus.

Finansējums: 7.8 milj EUR ieguldījumu veikšanai un risinājuma tālākai attīstībai tiek plānots no ERAF 2021-2027 plānošanas perioda fondu finansējuma.

 

6.Attīstīt infrastruktūru un ātrdarbīgu tīklu elektronisko sakaru komersantiem un mobilo sakaru operatoriem nākamo paaudžu pakalpojumu izveidei un Eiropā izvirzīto mērķu, tostarp 5G un gigabitu savienojamības, sasniegšanai. Šādu mērķu un pakalpojumu sasniegšanai ir kritiski svarīgi, ka ir pieejama koplietojama infrastruktūra, tādēļ nepieciešams attīstīt 5G pasīvo infrastruktūru TEN-T ceļu koridoros, kā arī platjoslas optikas tīklu vietās, kur ir mazāks iedzīvotāju blīvums.

Finansējums- ERAF finansējums Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa 2.1.1. ietvaros – 49 734 253 euro, tai skaitā ERAF fonda finansējums – 42 274 115 EUR un LVRTC finansējums – 7 460 138 EUR. Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve VIA Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai 12 500 000 euro (100%), valsts budžeta finansējums (PVN segšanai) – 2 435 820 euro; ERAF finansējums Darbības programmas Latvijai 2021.-2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot digitālo savienotību” (1.4.1.2. pasākums “5G infrastruktūras izbūve, VIA Baltica un Rail Baltica”) ietvaros ERAF – 3 697 500 euro (85%), līdzfinansējums – 652 500 euro.

 

7. Integrētu risinājumu izveide valsts ārējās robežas un robežšķērsošanas punktu uzraudzībai ar iespēju paplašināt vairāku iestāžu vajadzībām, pārmantojot līdzšinējo LVRTC pieredzi, zinātību un infrastruktūru.

 

8.Nodrošināt valsts informatīvās telpas pieejamību (radio un TV apraide) un tehnoloģiju platformas attīstību, ņemot vērā gan radio digitālās apraides izvērtējumu, gan sabalansējot TV apraidi ar mobilo tīklu pieprasījumu pēc frekvenču joslām. Jo LVRTC apraides nodrošināšana un informatīvās telpas pieejamība līdzvērtīgi kibertelpas aizsardzībai tieši korelē ar Latvijas kopējās aizsardzības un pat suverenitātes nodrošināšanu.

Akcionārs Sabiedrībai nosaka šādus būtiskākos vidēja termiņa finanšu mērķus, kas veicina finanšu stāvokļa ilgtspēju un Sabiedrības ilgtermiņa vērtības palielināšanu un ir iekļaujami Sabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektā:

 

1. Finanšu stabilitāte un kapitāla struktūra:

– nodrošināt, ka pašu kapitāls nav mazāks par 40% no aktīvu kopējās vērtības (šobrīd 60%);

– nodrošināt, ka attiecība aizņēmumi / pašu kapitāls ir ne augstāka kā 0.5 (šobrīd 0);

– vidējā termiņā samazināt uzkrāto līdzekļu atlikumu (investējot attīstības projektos).

 

2. Rentabilitāte: Neto peļņas mērķis tiek definēts atsevišķi katram segmentam:

– komercsegmenta projektiem atdeve atbilstoši nozares normām – 7.0% pašu kapitāla atdeve (ROE);

– Eiropas Savienības un citiem no publiskajiem līdzekļiem līdzfinansētajiem projektiem atdeve atbilstoši attiecīgo projektu regulējumiem pārsvarā 4% atdeve no ieguldījumiem (ROI);

– deleģējumu izpildei nodrošināt, ka gan tiešās, gan netiešās izmaksas tiek segtas pilnā apmērā, peļņas mērķi izvirzīti netiek.

 

3. Citi finanšu mērķi:

– Ieņēmumu no biznesa virzieniem (balstoties uz vadības pārskatiem, atskaitot elektroenerģijas ieņēmumus, dividenžu ieņēmumus un citu ieņēmumus) pieaugums uz vienu darbinieku – par 10% (2026.g. pret 2022.g.);

– vidējā termiņā kopējais investīciju apjoms pārsniedz kopējo nolietojumu.

Valsts kapitālsabiedrību dividenžu politika ir noteikta Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumos Nr.72 “Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk MK- noteikumi Nr.72). Lai veicinātu vispārējā stratēģiskā mērķa, kā arī finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu, izstrādājot vidēja termiņa stratēģijas projektu, tajā jāiekļauj informācija par prognozējamo peļņas daļu, kas var tikt izmaksāta dividendēs, ņemot vērā nepieciešamos līdzekļus Sabiedrības attīstības projektu realizācijai, tomēr Akcionārs sagaida, ka iespēju robežās valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa būs atbilstoša MK noteikumos Nr. 72 noteiktajam apmēram.

Ņemot vērā, ka LVRTC šobrīd ir pilnībā finansēts no pašu kapitāla, LVRTC nākamā vidēja termiņa perioda attīstības projekti būtu jātiecas realizēt no pašu kapitāla bez aizņemtā kapitāla piesaistes (atskaitot Eiropas Savienības fondu līdzekļus), ievērojot to, ka LVRTC nav iespējams ieķīlāt sev piederošos īpašumus, jo tie ir valsts kritiskās infrastruktūras elementi. Tomēr gadījumā, ja projektu realizācija nebūs iespējama bez aizņemtā kapitāla piesaistes, LVRTC ir jānodrošina, ka maksimālā attiecība aizņēmumi / pašu kapitāls ir ne augstāka kā 0.5. Publisku obligāciju izlaišana LVRTC gadījumā nebūs optimāla, jo būs salīdzinoši liels administratīvais un izmaksu slogs pret nepieciešamo kapitāla apjomu.

 

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (turpmāk – Programma), kas ir nacionāla līmeņa plānošanas dokuments, kas iezīmē investīcijas Latvijai piešķirtā Eiropas Sociālā fonda+, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansējuma ietvaros, ir apstiprināta Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdē (1). Programma ir izstrādāta, balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam identificētajām tautsaimniecības vajadzībām un noteiktajiem uzdevumiem. (2) Atbilstoši Programmai un Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027.gadam, sakaru nozarē ir iezīmēts finansējums tādām atbalstāmajām darbībām kā platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze), 5G infrastruktūras izbūve VIA Baltica un Rail Baltica, nākamās paaudzes tīkla izveide lauku teritorijās un vienotā kiberdrošības infrastruktūra.

 

Tāpat sakaru nozarē finansējums paredzēts no Atveseļošanas un noturības mehānisma – platjoslas infrastruktūras attīstībai (pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai; ļoti augstas veiktspējas tīklu infrastruktūras attīstība “pēdējās jūdzes” pieslēgumu nodrošināšanai).

 

Aicinām LVRTC sekot līdzi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (3) un Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (HaDEA) (4) mājaslapās publicētajai informācijai par tādām Eiropas Komisijas tiešā pārvaldībā esošajām programmām kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (5), “Digitālā Eiropa” (6) un InvestEU. (7)

 

1 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokola Nr.75 37.§

2 Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes protokola Nr.35 19.§ 9.punktam un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta trešās viens prim daļai

3 Atbilstoši informatīvā ziņojuma projektam “Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/694 ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ lēmumu (ES) 2015/2240”koordinēšanu un nacionālo kontaktpunktu”” (pieejams https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/4b02c8bc-d2f6-4ce8-9ab4-63e29d4f4697/preview) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju paredzēts noteikt par atbildīgo institūciju par programmas “Digitāla Eiropa” koordinēšanu un nacionālā kontaktpunkta funkciju izpildītāju

4 https://hadea.ec.europa.eu/index_en

5 https://ec.europa.eu/inea/en/connecting-europe-facility

6 https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/digital-programme

7 https://europa.eu/investeu/home_lv

Sekmējot ES klimata mērķu sasniegšanu Sabiedrībai sistemātiski jāuzlabo esošās infrastruktūras energoefektivitāti, pakāpeniski jāpāriet no uzņēmuma iekšdedzes autotransporta uz elektriskajiem auto.

 

Tā pat Sabiedrībai jātiecas samazināt datu centru elektroapgādes pašpatēriņu (uzlabot PUE vai power usage efficiency index), nomainot novecojošās tehnoloģijas ar jaunām un inovatīvām, kā arī nākotnē jāinvestē tehnoloģijās, kas nodrošina atjaunojamos energoresursus, piemēram, saules paneļu parki LVRTC reģionālajās stacijās, kur ir pietiekamas zemes platības.

LVRTC arī turpmāk savā darbībā jāievēro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Baltijas korporatīvā pārvaldības institūta vadlīnijās ietvertos labas korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat jāievēro un jānodrošina LVRTC darbības atbilstību Korporatīvās pārvaldības kodeksam, Publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijās noteiktajiem principiem.

Sabiedrībai jāturpina celt prasmes IKT un kiberdrošības jomās, turpmākajā periodā svarīgi veicināt reģionu attīstību (Platjoslas u.c. projekti).

Sabiedrībai jāturpina īstenot atbildīga darba devēja politiku, nodrošinot darbaspēka pēctecību un aizvietojamību (sadarbībā ar universitātēm un citām mācību iestādēm).

Sabiedrības vispārējās efektivitātes celšanai un procesu pilnveidošanai, īstenot un iedzīvināt “LEAN” (saimnieciskā domāšana) kultūru uzņēmumā.

Sabiedrībai jāstrādā pie jauniem risinājumiem, kuri palīdzēs uzlabot esošās un jaunizbūvējamās infrastruktūras efektīvāku uzturēšanu. Aktīvo infrastruktūras līmeņu efektīvākai pārvaldībai, tādiem kā datu centri, maģistrālie optikas tīkli, datu pārraides tīkli un augstākie tehnoloģiskie līmeņi, pielietot mašīnapmācības, mākslīgā intelekta un citas inovatīvas tehnoloģijas.

Jāturpina attīstīt inovatīvus pakalpojumus un risinājumus strauji augošajos kiberdrošības un mākoņdatošanas sektoros. Iesaistot universitātes un pētniecības institūtus, ieviest papildus drošības slāņus, stiprinot esošo infrastruktūru, piemēram, kvantisko atslēgu sadales sistēmas risinājums LVRTC datu pārraides šifrēšanai.

Jāstrādā pie uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanas, izmantojot atjaunojamo enerģiju (kā saules paneļu parki), uzlabojot datu centru efektivitāti un iespējamu saražotā siltuma lietderīgu atkalizmantošanu.

Sabiedrībai būtu jātiecas nodrošināt infrastruktūru universitāšu un jaunuzņēmumu R&D aktivitātēm un ciešā sadarbībā ar universitātēm radīt praktiski pielietojamus IKT risinājumus, kuri būtu pielietojami gan publiskā sektora, gan komercsektora klientiem.

Sabiedrībai vidēja termiņa darbības stratēģijas periodā jānodrošina informācijas publiskošanu sabiedrības tīmekļa vietnē, kā arī paziņojuma par korporatīvo pārvaldību un nefinanšu paziņojuma sagatavošanu atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58., 58.1, 58.2, 58.3 pantam.