Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
Projekts “Automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūra” turpina strauju attīstību, stiprinot Latvijas spēju efektīvi uzraudzīt un aizsargāt Eiropas Savienības ārējo robežu. 2025. gada 3. ceturksnī darbi noritējuši atbilstoši plānam, tādējādi panākts ievērojams progress gan Latvijas–Baltkrievijas, gan Latvijas–Krievijas robežas posmos.
Latvijas – Baltkrievijas robeža
1. kārtas ietvaros projektēšanas darbi ir pilnībā pabeigti, un šobrīd aktīvi turpinās būvdarbi aptuveni 76 km garā robežas posmā. No kopumā 113 km plānotās trases līdz šim ir:
- inženiertīklu trase izbūvēta 56% apjomā,
- tehnoloģiskās infrastruktūras elementi (sadales skapji, video novērošanas stabi u.c.) uzstādīti 54% apjomā,
- datu pārraides tīkls ierīkots 45% apjomā,
- uzraudzības sistēmas iekārtas uzstādītas 7% apjomā.
Šie rādītāji apliecina stabilu un mērķtiecīgu virzību uz modernas, efektīvas un tehnoloģiski attīstītas valsts robežas uzraudzības sistēmas izveidi.
2. kārtas ietvaros projektēšanas darbi ir pilnībā pabeigti, un šobrīd aktīvi turpinās būvdarbi aptuveni 49 km garā robežas posmā. No kopumā 60 km plānotās trases līdz šim ir:
- inženiertīklu trase izbūvēta 47% apjomā,
- tehnoloģiskās infrastruktūras elementi (sadales skapji, video novērošanas stabi u.c.) uzstādīti 23% apjomā,
- datu pārraides tīkls ierīkots 28% apjomā.
Latvijas – Krievijas robeža
Šajā posmā 3. un 4.kārtas ietvaros notiek aktīvi būvdarbi. 5., 6. un 7.kārtas ir projektēšanas beigu fāzē un septembra beigās plānojas uzsāks būvdarbus 5.kārtā.
3. kārtas ietvaros projektēšanas darbi ir pilnībā pabeigti, un šobrīd aktīvi turpinās būvdarbi visā 37 km garā robežas posmā, kur ir izpildīti darbi šādā apjomā:
- inženiertīklu trase izbūvēta 81% apjomā,
- tehnoloģiskās infrastruktūras elementi (sadales skapji, video novērošanas stabi u.c.) uzstādīti 46% apjomā,
- datu pārraides tīkls ierīkots 6% apjomā,
- uzraudzības sistēmas iekārtas uzstādītas 37% apjomā.
Šie rādītāji apliecina stabilu un mērķtiecīgu virzību uz modernas, efektīvas un tehnoloģiski attīstītas valsts robežas uzraudzības sistēmas izveidi.
4. kārtas ietvaros projektēšanas darbi ir pilnībā pabeigti, un šobrīd aktīvi turpinās būvdarbi aptuveni 47 km garā robežas posmā, kur ir izpildīti darbi šādā apjomā:
- inženiertīklu trase izbūvēta 94% apjomā,
- tehnoloģiskās infrastruktūras elementi (sadales skapji, video novērošanas stabi u.c.) uzstādīti 53% apjomā,
- datu pārraides tīkls ierīkots 2% apjomā.
5., 6. un 7.kārtas ietvaros projektēšanas darbi sasnieguši beigu fāzi un septembra beigās plānots uzsākt būvdarbus 5.kārtā, secīgi ar uzsākot darbus 6. un 7.kārtā 4.ceturkšņa sākumā.
Vienlaikus projekta īstenošanā notiek arī citi sagatavošanās darbi. No 2025. gada 28. augusta līdz 11. septembrim tika organizēta novērošanas un sakaru torņu atjaunošanas darbu publiskā apspriede, kas apliecina projekta atklātību un sabiedrības iesaisti, kā arī nodrošina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu turpmākajā īstenošanas procesā.
Šie rādītāji apliecina, ka projekts virzās uz priekšu stabili un mērķtiecīgi, veidojot modernu, efektīvu un tehnoloģiski attīstītu valsts robežas uzraudzības sistēmu. To apliecinājušas arī valsts augstākās amatpersonas, apmeklējot izbūvējamās ārējās robežas posmus un iepazīstoties ar paveikto projekta ietvaros. Amatpersonu vizītes uzsver projekta stratēģisko nozīmīgumu un apliecina Latvijas spēju efektīvi izmantot Eiropas Savienības fondu atbalstu, veidojot ilgtspējīgu un nākotnei gatavu infrastruktūru.
Projekts būtiski stiprina robežsardzes kapacitāti, nodrošinot ātrāku un drošāku reaģēšanu uz notikumiem, kā arī lielāku drošību pierobežas iedzīvotājiem. Automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūra ir stratēģisks ieguldījums Latvijas drošībā – tas veido modernu un tehnoloģiski attīstītu robežas uzraudzības sistēmu, uzlabo reaģēšanas spējas un stiprina uzticību Latvijai kā svarīgam Eiropas robežas drošības partnerim.
Projektu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un Nodrošinājuma valsts aģentūru Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai ietvaros, kura vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild Valsts robežsardze.
Informācija aktualizēta 01.10.2025.