LVRTC datu centrs “Pozitrons” mazinās CO2 pēdu, radīto siltumu izmantojot atkārtoti

Doties uz digiTuvi jaunumiem

Digitālā vide ir kļuvusi par pašsaprotamu ikdienas daļu – esam pieraduši pie nepārtrauktas datu plūsmas, failu glabāšanas mākonī un tūlītējas informācijas pieejamības. Taču aiz šīs šķietamās viegluma ilūzijas slēpjas ļoti reālas fiziskas iekārtas. Katrs klikšķis, katrs nosūtītais e-pasts un katra datne – gan vajadzīgā, gan tās, kas patiesībā vairs nav nepieciešamas, tiek glabātas datu centros un tas nozīmē enerģijas patēriņu un CO2 izmešus, kas ir tehnoloģiju nospiedumu vidē.

Viedierīces, datu centri un sakaru tīkli ir būtisks elektroenerģijas patērētājs pasaulē. Jau 2020. gadā tika lēsts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir atbildīga par līdz pat 3% no kopējām CO2 emisijām pasaulē. Līdz ar mākslīgā intelekta rīku un risinājumu ienākšanu mūsu ikdienā un biznesa vidē, redzams, ka emisiju apjoms jau būtiski pieaug un, iespējams, turpinās pieaugt pat vēl straujāk, apsteidzot digitālās ekonomikas izaugsmes tempus. Šodien jau vairāk nekā 99% visu datu pasaulē ir radīti pēdējo desmit gadu laikā, bet 90% no tiem – pēdējo divu gadu laikā. Katru dienu tiek uzņemti vismaz 5 miljardi attēlu, nosūtīti simtiem miljardi e-pastu, bet būtiska daļa no šī satura nekad netiek izmantota vai arī tiek izmantota tikai vienreiz, bet pēc tam netiek dzēsta. Tā veidojas digitālie atkritumi, kas ir neredzams, bet ļoti reāls slogs infrastruktūrai un videi.

Šie digitālie atkritumi nekur nepazūd, tie tiek uzglabāti serveros, kas darbojas nepārtraukti, patērējot enerģiju un uzturot mūsu digitālo vidi “dzīvu”. Turklāt laikā no 2022. līdz 2026. gadam datu centru operatoru elektroenerģijas patēriņš vairāk nekā dubultojies. Jo vairāk datu uzkrājam, jo lielāka kļūst arī infrastruktūra, kas tos apstrādā un glabā. Tas nozīmē, ka aiz katras šķietami vienkāršas darbības, slēpjas arvien pieaugošs enerģijas patēriņš un blakusprodukts – siltums, kas rodas datu centros.

Apburtais loks – dati, enerģija, siltums

Digitālā satura apjoms aug straujāk kā jebkad, līdz ar to aug arī tā glabāšanas neredzamā puse – enerģijas patēriņš. 2024. gadā datu centru nozare patērēja 1,5% no globālās elektroenerģijas. Datu centros katrs datu apstrādes process rada siltumu un līdz šim tas lielākoties kļuva par atkritumiem, kas tika vienkārši izkliedēti atmosfērā. Taču Eiropā arvien skaidrāk iezīmējas jauna pieeja: siltums vairs nav atkritums, bet resurss.

LVRTC, būvējot datu centru “Pozitrons”, šo pieeju ievieš praksē, veidojot vienu no ilgtspējīgākajiem datu centriem reģionā.

Ziemeļeiropa jau šobrīd ir līdere datu centru radītā siltuma atkārtotā izmantošanā. Mainīgais klimats un attīstītie centralizētās siltumapgādes tīkli ir radījuši vidi, kur šādi risinājumi ir gan tehniski, gan ekonomiski pamatoti. Eiropā jau ir desmitiem projektu, kuros datu centri kļūst par siltuma avotiem, un šī tendence tikai pieaug. To papildina arī regulējums – Eiropas Savienības Energoefektivitātes direktīva paredz, ka lieliem datu centriem būs jāizmanto siltuma atgūšana vai jāpierāda, kāpēc tas nav iespējams. LVRTC jaunākais datu centrs “Pozitrons” tiek būvēts tieši pēc šādiem nosacījumiem – kā nākamās paaudzes datu centrs, kur enerģijas aprite ir daļa no pamata arhitektūras, nevis papildu funkcija.

Datu centru radītais siltums kā resurss

Datu centri pēc būtības ir siltuma avoti, attiecīgi gandrīz visa elektroenerģija, ko patērē serveri, pārvēršas siltumā. Tradicionāli šis siltums tiek izvadīts atmosfērā, bieži vien pat patērējot papildu enerģiju un ūdeni dzesēšanai. Taču pētījumi rāda, ka līdz pat 90% no šīs enerģijas ir iespējams atgūt un izmantot atkārtoti.

LVRTC risinājums datu centrā “Pozitrons” ir balstīts principā, ka serveru darbības rezultātā radītais siltais gaiss netiek uzskatīts par problēmu, bet gan par vērtīgu enerģijas avotu. Siltais gaiss tiks savākts, kontrolēti apstrādāts un izmantots atkārtoti, sākot ar paša datu centra ēkas apsildi. Tas nozīmē, ka viena un tā pati enerģija tiek izmantota vairākkārt, samazinot gan kopējo elektroenerģijas patēriņu, gan ietekmi uz vidi.

Šādas sistēmas pamatā ir rūpīgi izstrādāta siltuma pārvaldība. Karstais gaiss no serveriem tiek atdalīts un, izmantojot atbilstošas iekārtas, var tikt pārnests uz ūdens apsildes sistēmām, kas ļauj datu centra statnes saražoto siltuma enerģiju izmantot citu telpu apsildei.

Jaunbūvēts datu centrs sniedz plašākas iespējas

Nozares pieredze rāda, ka siltuma atgūšanas sistēmu ieviešana esošajos datu centros var prasīt vairākus gadus, savukārt jaunos projektos risinājumu iespējams ieplānot daudz efektīvāk un ekonomiski izdevīgāk. Tas LVRTC dod būtisku priekšrocību – radīt infrastruktūru, kas jau no pirmās dienas darbojas pēc enerģijas aprites principa.

Šāda pieeja sniedz ieguvumus ne tikai videi, bet arī biznesam. Datu centru dzesēšanai nereti tiek patērēti pat 20–30% no kopējās enerģijas, un siltuma atkārtota izmantošana var būtiski samazināt šo dzesēšanai nepieciešamo enerģijas apjomu. Efektīvāka enerģijas izmantošana nozīmē arī stabilākas izmaksas un mazāku atkarību no energoresursu cenu svārstībām.

Vienlaikus jāatzīst, ka siltuma atkārtota izmantošana nav vienkāršs risinājums. Tas prasa papildu infrastruktūru, investīcijas un, būtiski, arī pieprasījumu pēc siltuma. Zemas temperatūras siltumu ne vienmēr ir viegli izmantot, un bieži nepieciešami papildu risinājumi, piemēram, siltumsūkņi vai integrācija ar citiem enerģijas tīkliem. Tieši tāpēc šādu projektu attīstībā svarīga ir gan tehnoloģiju izvēle, gan ilgtermiņa redzējums.

Ar skatu nākotnē

“Pozitrons” ir veidots ar skatu nākotnē. Lai gan sākotnēji siltums tiks izmantots LVRTC vajadzībām, infrastruktūra paver iespējas nākotnē integrēties plašākās enerģijas sistēmās – piemēram, sadarbojoties ar centralizētās siltumapgādes tīkliem vai citiem siltuma patērētājiem.

Siltuma atkārtotas izmantošana šobrīd atrodas attīstības sākumposmā, un lai gan pasaulē jau ir vairāki siltuma atkārtotas izmantošanas projekti, tie veido vēl salīdzinoši nelielu daļu no kopējā datu centru tirgus. Taču tendence ir skaidra: pieaug gan regulējuma prasības, gan ekonomiskā motivācija, gan tehnoloģiskās iespējas. “Pozitrons” ir LVRTC ieguldījums nākotnē, demonstrējot, ka datu centrs var būt vairāk nekā tikai tehnoloģiju infrastruktūra – tas var kļūt par enerģijas aprites sistēmu, kur katrs resurss tiek izmantots maksimāli efektīvi.

Rezultāts ir daudzslāņains: mazāka CO2 pēda, augstāka energoefektivitāte un ilgtspējīgāka pieeja digitālās infrastruktūras attīstībai. Un vienlaikus skaidrs signāls, ka arī Latvijā iespējams attīstīt risinājumus, kas atbilst Eiropas augstākajiem standartiem.