Kibernoturības stiprināšana virza arī attīstību

Doties uz digiTuvi jaunumiem

Ģirts Ozols
LVRTC valdes priekšsēdētājs

2026. gadā kiberdrošības “svars” un līdz ar to arī izaicinājumi tās nodrošināšanā turpina pieaugt – gan ģeopolitiskās sadrumstalotības, gan tehnoloģiju attīstības rezultātā, gan paplašinoties tehnoloģiskajai plaisai starp organizācijām, nozarēm un arī valstīm.

Pasaules ekonomikas foruma veidotajā Risku ziņojumā ik gadu apkopo un publicē sabiedrības, privātā, akadēmiskā sektora un valsts pārvaldes bažas par riskiem, kam jāgatavojas un vērtējumu par to, kuriem riskiem būtu vislielākā ietekme.

Pasaules ekonomikas foruma veidotajā Risku ziņojumā ik gadu apkopo un publicē sabiedrības, privātā, akadēmiskā sektora un valsts pārvaldes bažas par riskiem, kam jāgatavojas un vērtējumu par to, kuriem riskiem būtu vislielākā ietekme.

2026. gada Risku ziņojumā divu gadu perspektīvā kā būtiskākais tehnoloģiju raisītais risks, kas risku kopvērtējumā ieņem otro vietu, tiek minēta misinformācija un dezinformācija, bet sestajā vietā ierindojas kibernedrošība. Īstermiņa vērtējumā šie divi ir arī vienīgie tehnoloģiju riski. Ilgtermiņā – desmit gadu perspektīvā – tiem pievienojas arī Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) risinājumu ieviešanas un izmantošanas potenciālās nelabvēlīgās sekas.

Kas vairo kibernedrošību?

Kibernedrošība ir pamatots risks, jo kiberaizsardzības spējas joprojām ir nevienmērīgas gan dažādās nozarēs, gan reģionos. To izraisa prasmju, resursu un pārvaldības trūkumi. Pasaules ekonomikas foruma 2026. gada Kiberdrošības pētījumā konstatēts, ka kiberdrošības zināšanu trūkums īpaši akūts ir publiskajā sektorā. Vienlaikus kibernedrošība tiek saukta par risku, ko iespējams mazināt, atbilstoši to paredzot korporatīvajās stratēģijās, kā arī paaugstinot sabiedrības un personāla zināšanas un izpratni.
Diemžēl iepriekšējo gadu ziņojumi liecina, ka mazās organizācijas jau ir sasniegušas kritisku lūzuma punktu, kurā tās vairs nevar pienācīgi pasargāt sevi no pieaugošās kiberrisku sarežģītības.

Tas, ko redzam publiskajā telpā – izkrāpti miljoni ik mēnesi. Aizvien. Neskatoties uz dažādām kampaņām un teju katra pakalpojumu sniedzēja brīdinājumiem. Arī pasaules ekonomikas foruma Kiberdrošības ziņojumā respondenti atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši kiberuzbrukumu un visizplatītākais bijis pikšķerēšanas un vikšķerēšanas uzbrukums.

Tas, ka kiberļaundari un krāpnieki ir drauds iedzīvotājiem, nav jaunums. Viņu aktivitātes nesamazināsies, gluži otrādāk – šis ir liels bizness, kurā noziedznieki investēs, jo nauda ir liela un viegla. Kas ļaundariem palīdz – digitālais nogurums – esam tik daudz digitālajā vidē, ik dienu apstrādājam tik lielu informācijas daudzumu, tāpēc kļūdīties un nospiest uz nepareizās saites kļūst arvien vienkāršāk.

Mākslīgais intelekts – no tehnoloģijas uz visaptverošu spēku

Mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana biznesa un arī pārvaldes procesos gan īstermiņā, gan nākamo desmit gadu perspektīvā, viennozīmīgi, ir vērtējama gan no ieguvumu, gan risku perspektīvas. Divu gadu perspektīvā Risku ziņojumā MI risinājumu ieviešanas un izmantošanas potenciālā nelabvēlīgā ietekme neparādās kā TOP 5 risks.
Mākslīgā intelekta radītie riski bieži tiek novērtēti kā nākotnes izaicinājumi, tāpēc veidojas apburtais loks – MI risinājumus vēlamies ieviest un lietot ļoti strauji, bet par riskiem un nelabvēlīgajām sekām domājam kā par nākotni.
Salīdzinot ar 2025. gada pētījuma rezultātiem, situācija tomēr nedaudz mainījusies, jo MI potenciāli nelabvēlīgā ietekme ir risks ar vislielāko ranga pieaugumu laika gaitā, pārvietojoties no 30. vietas divu gadu perspektīvā uz 5. vietu 10 gadu perspektīvā.
Tomēr tas, ka MI riski divu gadu perspektīvā aizvien ir tikai 30. vietā norāda, ka respondenti šos riskus joprojām uzskata par relatīvi attāliem vai kā daļu no citiem, aktuālākiem riskiem (piemēram, valstu izraisītiem bruņotiem konfliktiem vai dezinformācijas un misinformācijas).

Mākslīgais intelekts – ierocis abās pusēs

MI pārveido kibertelpu abās pusēs – gan aizsardzības risinājumus, gan uzbrukumu komplicētību un jaudu. No vienas puses mākslīgais intelekts stiprina aizsardzību, sekmējot jaunu risinājumu ienākšanu mūsu ikdienā, taču vienlaikus tas mums garantē arī būtiski sarežģītākus un būtiski vienkāršāk īstenojamus uzbrukumus.
Mākslīgais intelekts Risku ziņojumā un ikdienas praksē ir pārtapis no progresīvas tehnoloģijas uz sistēmisku spēku, kas veido ekonomiku, sabiedrību un drošību vai gluži otrādāk – esot robežas otrā pusē, to apdraud.
Sistēmiskais spēks aug – paredzams, ka globālā mākslīgā intelekta tirgus apjoms pieaugs no aptuveni 280 miljardiem ASV dolāru 2024. gadā līdz 3,5 triljoniem ASV dolāru līdz 2033. gadam.
Pasaules Ekonomikas forums prognozē, ka mākslīgais intelekts būs nozīmīgākais kiberdrošības pārmaiņu virzītājspēks. Bažas ir sadzirdētas un ir būtiski uzlabojies organizāciju vērtējums par savu gatavību MI risinājumu ieviešanai.
Pērn, atbildot uz jautājumu “Vai jūsu organizācijā ir ieviests process, lai novērtētu mākslīgā intelekta rīku drošību pirms to ieviešanas”, tikai 37% respondentu atzina, ka šāds process ir. Šogad skaits ir gandrīz dubultojies.

Kas palīdz pārvarēt MI ieviešanas izaicinājumus?

86 % uzņēmumu visā pasaulē sagaida, ka līdz 2030. gadam mākslīgais intelekts pārveidos viņu biznesa modeļus. Nenoliedzami, MI un lielie dati ir visstraujāk augošo personāla prasmju saraksta augšgalā.

Pasaulei nevajag tikai vairāk mākslīgā intelekta ekspertu. Tai ir vajadzīgi adaptīvāki eksperti, kuri spēj domāt ar mākslīgo intelektu — stratēģiski, radoši un arī ētiski.

Uz svaru kausiem vienlīdz nozīmīgas ir kompetences un arī atbilstoša infrastruktūra, turklāt jārēķinās, ka tā ir infrastruktūra, kas spēj darbināt MI risinājumus.
Gartner un Forbes prognozē, ka veiksmīgai MI tehnoloģiskai attīstībai un vienlaikus ģeopolitisko risku prevencijai būtiska ir reģionālu datu centru attīstība. Latvijai šeit ir vislabākās iestrādes.
Eksperti paredz, ka līdz 2027. gadam 35% valstu būs piesaistītas reģionam specifiskām mākslīgā intelekta platformām. Un arī šeit jāatzīst, ka Latvijas datu centru nozare ir pilnībā gatava uzņemt datus un informācijas sistēmas, kas tiks ģeopatriētas atpakaļ uz mājām.

Ģeopatriācija nozīmē uzņēmuma datu un lietojumprogrammu pārvietošanu no globāliem publiskiem mākoņiem uz vietējiem suverēniem mākoņiem, reģionāliem mākoņpakalpojumu sniedzējiem vai organizācijas infrastruktūru profesionālos datu centros.

MI ieviešanu regulē un vēl regulēs virkne normatīvo aktu, tostarp, datu glabāšanas un apstrādes prasības. Paļaušanos uz globālo mākoni aizstās nepieciešamība izmitināt datus savā kontrolē esošā infrastruktūrā. Un tā nebūs atgriešanās pie servera zem galda, bet uzticamas infrastruktūras izmantošana zināmā vidē. Tā nebūs tikai normatīvo aktu prasība – daudzās nozarēs MI darbības efektivitātei nav pieļaujama pat milisekundes nobīde un tehniski – jo tuvāk dati būs, jo vienkāršāk un efektīvāk ir nodrošināt šīs prasības.

Valsts mākonis – iespēja Latvijas valsts pārvaldei

Latvijas Nacionālā federētā jeb valsts datu apstrādes mākoņa iniciatīvas ietvaros LVRTC turpina attīstīt un nodrošināt IKT pakalpojumus, t.sk. datu uzglabāšanu atbilstoši Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (turpmāk – VESPC) nodrošināšanas kārtībai.

LVRTC kopš 2024. gada īsteno augstas pieejamības infrastruktūras attīstības projektu “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros” Nr. 2.1.2.2.i.0/2/24/I/CFLA/001, kam jānoslēdzas jau šī gada maijā. Projekta kopējais finansējums ir 5 880 000 EUR, kas tiek finansēts no Atveseļošanās fonda līdzekļiem.
Projekta ietvaros tiek pilnveidota un paplašināta koplietojama mākoņdatošanas infrastruktūra publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un citu resursu darbināšanai vienotā valsts federētā (datu apstrādes) mākonī. Tā rezultātā valsts datu apstrādes mākonī tiks sniegts unificētais skaitļošanas infrastruktūras pakalpojums , kas ir skaitļošanas jaudas un datu krātuves pakalpojums mākoņdatošanas tehnoloģiju izmantošanai pielāgotu lietojumprogrammatūras risinājumu attīstīšanai un darbināšanai.