Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīva

2024. gadā valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas darbu vadīja LVRTC. Par gada vadošo tēmu bijām noteikuši regulējuma sakārtošanas iniciatīvas, lai 2024. gada noslēgumā varētu iesniegt jaunu, pilnveidotu likumprojektu, kas kalpotu kā kvalitatīvs pamats izmaiņu veikšanai likumdošanā

2025. gadā valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas darbu vadīs AS “Sadales tīkls”

 Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas foruma 2024 ieraksts

1. daļa

2. daļa

Darba grupas

2024. gadā iniciatīvā darbojās trīs pārmaiņu vadības apakšgrupas:

Normatīvo aktu izmaiņu darba grupa risināja normatīvo aktu izmaiņu un interpretācijas jautājumus, sadarbojās ar uzraugošajām iestādēm

Pieredzes apmaiņas darba grupa – izzināja un pārņēma kapitālsabiedrību pieredzi efektīvā aktīvu apsaimniekošanā, inovāciju radīšanā, normatīvo aktu piemērošanā un personāla piesaistes un attīstības izaicinājumu risināšanā

Iepirkumu darba grupa – identificēja normatīvo regulējumu ierobežojumus publiskajos iepirkumos, nodrošināja labās prakses apmaiņu publiskajos iepirkumos un meklēja risinājumus ilgtspējīga publiskā iepirkuma ieviešanai

Stratēģiskā grupa – reizi ceturksnī norisinājās Stratēģiskās grupas tikšanās, kur atskatījāmies uz Normatīvo aktu un Efektivitātes un inovāciju grupu paveikto, un iedvesmojāmies no pieredzes stāstiem.

Sadarbība ar akadēmisko sektoru darba grupa – reizi ceturksnī tika plānotas akadēmiskā sektora un kapitālsabiedrību darba sesijas ar mērķi veicināt zināšanu apmaiņu, veidot inovatīvus produktus un pakalpojumus, kā arī veidot pieeju talantiem un pētniekiem. Katrā darba sesijā tika aktualizēta kādu kapitālsabiedrībām aktuāla pētniecības tēma, kur Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki sniedza savu redzējumu risinājumam. Sadarbības modelis tika veidots ar mērķi aizsākt jaunus pētniecības projektus un veicināt informācijas apmaiņu. 

Inovāciju iniciatīvas dalībnieki:

• VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”;
• VAS “Elektroniskie sakari”;
• VAS “Valsts nekustamie īpašumi”;
• AS “Latvijas Valsts meži”;
• VAS “Latvijas Pasts”;
• AS “Latvenergo”;
• SIA “Latvijas Mobilais Telefons”;
• SIA “TET”;
• SIA “Rīgas meži”;
• VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”;
• SIA Latvijas nacionālais metroloģijas centrs;
• SIA “LVR Flote”;

• AS “Rīgas siltums”;
• AS “Augstsprieguma tīkls”;
• SIA “Rīgas satiksme”;
• SIA “Getliņi EKO”;
• AS “Sadales tīkls”’
• SIA “Rīgas nami”
• SIA “Rīgas ūdens”
• VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””;
• SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”;
• SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”;
• SIA “Valsts aizsardzības korporācija”;
• SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”;
• Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments;
• Ekonomikas ministrija;
• Rīgas dome.

Aktualitātes

LVRTC stiprina kapitālsabiedrību sadarbību ar akadēmisko sektoru

11. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā (ZIC) norisinājās Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību un RTU sadarbības pasākums “Zaļie enerģijas avoti”. Šis ir pirmais pasākums, kas aizsāk akadēmiskā sektora un kapitālsabiedrību sadarbību ciklu. Sadarbības mērķis ir tuvināt pētniecību kapitālsabiedrību pētniecības izaicinājumiem, un pirmā pasākuma mērķis bija apspriest iespējas izmantot universitātē pieejamās akadēmiskās zināšanas, resursus un novatoriskās pieejas, lai risinātu konkrētas kapitālsabiedrību vajadzības un izaicinājumus enerģētikas sektorā.

Pasākuma laikā uzņēmumi dalījās ar saviem aktuālajiem izaicinājumiem, pēc kā RTU pētniekiem un citu uzņēmumu pārstāvjiem bija iespēja sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti, piedāvājot sadarbības iespējas to risināšanai. Tāpat pētnieki iepazīstināja ar savu institūtu darbību, izklāstot īstenotos pētījumus un inovācijas, kas varētu palīdzēt efektīvi pārvarēt nozares problēmas.

Šī bija pirmā reize, kad RTU, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), organizēja šāda veida tikšanos. Pasākums bija vērsts uz to, lai stiprinātu partnerību starp kapitālsabiedrībām un akadēmisko sektoru, veicinot zināšanu apmaiņu, inovāciju un jaunu produktu, pakalpojumu vai projektu attīstību. Tas arī nodrošināja piekļuvi RTU pētnieku zināšanām un talantiem. Šoreiz galvenā tēma bija alternatīvie enerģijas avoti, taču turpmāk ir plānots rīkot sadarbības seminārus arī par citām tēmām, kas raisa interesi un potenciālu kopīgu projektu īstenošanai.

Šāda veida pasākumi ir nozīmīgi ne tikai jaunu ideju veicināšanā, bet arī palielina sinerģiju starp akadēmisko sektoru un kapitālsabiedrībām, kas būtiski veicina valsts tautsaimniecības attīstību.

Cāļus skaita rudenī…, jeb atskats uz VIKI Stratēģiskās grupas semināru 27.septembrī

Līdz ar pirmajām rudenīgajām lietavām, Jūrmalā Latvenergo Energoefektivitātes centrā pulcējās Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas (VIKI) Stratēģiskās grupa, lai atskatītos uz darba grupās paveikto, diskutētu par tālāko virzību un smeltos iedvesmu MI stāstos.

LVRTC Komercdirektors Kārlis Siliņš šogad godpilni vada Normatīvo aktu grupu, kur izklāstīja statusu par darba grupās paveikto. Diskusija izvērsās par CSP tikšanās laikā aktualizēto jautājumu – P&A atskaitēm. Šajā sakarā CSP direktors Raimonds Lapiņš organizēs darba grupu, kur kapitālsabiedrību pārstāvji varēs iesaistīties, lai to vienkāršotu.

Savukārt par Iepirkumu un Pieredzes apmaiņas grupās paveikto stāstīja Oļesja Dzenīte, LVRTC Efektivitātes daļas vadītāja. Sarunās izskanēja, ka uzņēmumos nav vienotas izpratnes par to, kas ir inovāciju iepirkums un daži uzņēmumi izmanto Ekonomikas ministrijas atsūtīto materiālu, kā špikeri – laba doma! Tā kā šogad iniciatīva tuvojas izskaņai, pacēlās jautājums, kāds būs Iepirkuma grupas tālākais liktenis, jo kā zinām, tikai ilgtermiņā mērķtiecīgi virzītas aktivitātes rezultējas ieguvumos.

Pārsteigumu visiem sagādāja Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland Bitāns partneris, kurš bija sagatavojis plašāku skatījumu uz Valsts pārvaldības iekārtas likuma 88. pantu. Interesanti bija redzēt, kā likums gadu gaitā ir ticis koriģēts – dažu neveiksmīgu iniciatīvu dēļ, tam ir tikusi atņemta inovāciju elpa. Piemēram, 2002. gadā, likums sevī ietvēra daudz plašāku valsts kapitālsabiedrību rīcības ietvaru, kā darbošanos jaunās nozarēs vai tādās, kur nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. 2015, gadā, pēc neveiksmīgas prakses, šie punkti no likuma tika dzēsti, sašaurinot kapitālsabiedrību darbības ietvaru.

Vainovska kungs bija arī izstrādājis priekšlikumu tālākai likuma attīstībai, bet vislielākās klātesošo emocijas izpelnījās atziņa par kapitālsabiedrību viedokļa vienotu pārstāvniecību, juridiskas vienības izveidi. Šis, protams, būtu spēks, bet lai līdz spēkam tiktu, būtu jāpadara dibināšanas darbs.

Bet neviens seminārs jau nevar iztikt bez mākslīgā intelekta (MI) pieminēšanas. Arī šajā reizē bija divi stāsti par MI, kur Ģirts Vikmanis, Latvenergo IT izstrādes un mākslīgā intelekta direktors, pastāstīja par MI izmantošanas gadījumiem organizācijā. Tie primāri visi ir radīti, lai definētu patēriņa prognozi, identificētu zudumus, plānotu uzturēšanas darbus, apkalpotu maksājumus un optimizētu klientu apkalpošanu. Uzņēmumā MI tiek pielietots vairāk nekā 20 projektos. Stāstu pārņēma Arvils Kupris, MI entuziasts un MILA dibinātājs, kas stāstīja par MI attīstību un bija apkopojis piemērus no ražošanas sfēras, tādējādi iedodot jumta skatījumu uz dažādiem MI risinājumu veidiem Latvijā.

VIKI darba gads lēnām tuvojas izskaņai, priekšā vēl oktobra mēnesis, ar daudz ieplānotām aktivitātēm, bet pats galvenais Inovāciju Forums norisināsies 13. novembrī Zaķusalas tornī!

Meža diena 2024

Informācija aktualizēta 29.07.2025.