Lektori

Ģirts Ozols / LVRTC valdes priekšsēdētājs

LVRTC valdes priekšsēdētājs kopš 2021. gada. Pirms tam trīs gadus vadījis LVRTC Komercdepartamentu. Bijis vairāku uzņēmumu dibinātājs un valdes loceklis, kā arī Latvijas Institūta padomnieks Latvijas ārējā tēla koordinācijas padomē. LVRTC valdes priekšsēdētājs kopš 2021. gada. Pirms tam trīs gadus vadījis LVRTC Komercdepartamentu.

Bijis vairāku uzņēmumu dibinātājs un valdes loceklis, kā arī Latvijas Institūta padomnieks Latvijas ārējā tēla koordinācijas padomē.

Kopš pievienošanās LVRTC, Ģ. Ozols ir saņēmis vairākas atzinības, tostarp Ministru prezidenta pateicības rakstu “Par ieguldījumu valsts mēroga elektronisko sakaru projektu pārvaldībā” , Aizsardzības ministrijas pateicības rakstu Par veiksmīgu sadarbību un atbalstu Latvijas valsts aizsardzības mērķu īstenošanā, Aizsardzības ministrijas goda rakstu Par ieguldījumu Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla attīstībā un sadarbību Latvijas valsts aizsardzības mērķu īstenošanā, bet pērn – Satiksmes ministrijas atzinības rakstu Par profesionālu sadarbību un personīgo ieguldījumu satiksmes nozares attīstībā.

Ģirts Ozols
Guntis Pujāts

ģenerālis Guntis Pujāts / Valsts robežsardzes priekšnieks

Ģenerālim Guntim Pujātam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze vadošos amatos gan Valsts robežsardzē, gan Valsts policijā. Valsts robežsardzē Pujāts dien kopš 2006. gada, un no 2006. līdz 2017. gadam vadīja Kriminālizmeklēšanas pārvaldi. Šajā amatā Pujāts nodrošinājis efektīvu noziedzības apkarošanu, īpaši cīņā pret organizēto noziedzību, un veicinājis Valsts robežsardzes operatīvo spēju attīstību.

Pateicoties plašajai pieredzei operatīvo dienestu vadībā, 2017. gadā Guntis Pujāts tika iecelts par Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku. 2018. gadā viņš kļuva par priekšnieka vietnieku dienesta organizācijas jautājumos. No 2019. gada 23. janvāra Pujāts ieņem Valsts robežsardzes priekšnieka amatu.

Evijs Taube / LVRTC valdes loceklis

Taube 2022. gada 16. novembrī ievēlēts LVRTC valdes locekļa amatā. E. Taube LVRTC strādā kopš 2019. gada un ir bijis gan Infrastruktūras, gan Tehnoloģiju departamenta direktors. E. Taubem ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze IKT nozarē gan mākoņdatošanas, gan datu bāžu un IS sistēmu ieviešanas un pārvaldības jomā, gan projektu un komandu vadībā lielāko Baltijas uzņēmumu IT risinājumu ieviešanā.

E. Taube ir ieguvis maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, kā arī maģistra grādu elektrosakaru zinātnē un ir LVRTC krīzes komandas vadītājs. Viens no Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas dibinātājiem, kā arī Latvijas Interneta asociācijas valdes loceklis. E.Taube pārstāv LVRTC intereses NATO Transatlantic Quantum Community (TQC).

Evijs Taube
Edgars Stafeckis

Edgars Stafeckis / TrustLynx līdzdibinātājs un izpilddirektors

Edgars Stafeckis ir TrustLynx līdzdibinātājs un izpilddirektors ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi digitālo uzticamības pakalpojumu ieviešanā starptautiskā vidē. Stafeckis specializējas e-parakstu, e-zīmogu un drošas identitātes risinājumu integrācijā biznesa procesos, nodrošinot atbilstību eIDAS un citām regulatorām prasībām.

Edgara pieredze aptver uzticamības pakalpojumu ieviešanu organizācijās ar paaugstinātām drošības, auditu un korporatīvās pārvaldības prasībām, palīdzot uzņēmumiem digitalizēt un automatizēt procesus tā, lai tie būtu gan droši no informācijas pārvaldības un juridiskajiem aspektiem, gan efektīvi un lietotājiem draudzīgi. Edgars regulāri dalās ar praktisku skatījumu par to, kā droši uzticamības pakalpojumi kļūst par pamatu mūsdienu biznesa infrastruktūrai.

Mārtiņš Leitass / LVRTC informācijas tehnoloģiju risinājumu arhitekts

Vadošais risinājumu arhitekts ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas aptver visu IT dzīves ciklu — no programmēšanas līdz uzņēmuma stratēģijai. Strādājot Accenture, Emergn un tagad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, M. Leitass ir pieredzējis, cik bieži organizācijas pazaudē kopskatu, koncentrējoties tikai uz atsevišķiem tehniskiem risinājumiem.

Mārtiņa pārliecība: arhitektam jāspēj braukt ar liftu starp visiem organizācijas stāviem, lai tehnoloģiskie lēmumi kalpotu biznesa mērķiem, nevis otrādi.

Mārtiņš Leitass (2)
pulkvedis Arvis Zīle

pulkvedis Arvis Zīle / Krīzes vadības centra vadītājs

Arvis Zīle ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi vadībā, operāciju plānošanā un starptautiskajā militārajā sadarbībā. Kopš 2025. gada augusta viņš vada Krīzes vadības centru, uzņemoties atbildību par starpinstitūciju koordināciju un valsts mēroga krīžu pārvaldību.

Militārā karjeras laikā dienējis NATO operācijās Afganistānā un Kosovā, vadījis Latvijas kontingentu, bijis sauszemes operāciju virsnieks NATO štābā Polijā, kā arī komandējis Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonu. Pēdējos gados pildījis nozīmīgus pienākumus NBS Apvienotajā štābā, tostarp kā Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieka vietnieks. Pulkvedis ieguvis plašu stratēģiskās vadības un drošības izglītību Baltijas aizsardzības koledžā, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu organizāciju un sabiedrības pārvaldē. Par izcilu dienestu vairākkārt apbalvots ar Aizsardzības ministra un NBS komandiera goda zīmēm.

Ikdienā Arvis interesējas par aktīvu ceļošanu un sporta šaušanu, un viņa profesionālo domāšanu raksturo moto: “… šeit, lai kaut kur tiktu, Tev jāskrien ātrāk nekā Tu vari.”

Ojārs Stūre / Krīžu vadības treneris un konsultants

Ojārs Stūre vairāk nekā 15 gadus ir vadījis dažādus uzņēmumus. Šobrīd Ojārs dalās ar savām zināšanām krīžu vadībā, kas iegūtas British Airways un GCI Group mācību centros, kā arī pašam vadot kompānijas un konsultējot citus uzņēmējus negaidītās un kritiskās situācijās. Ojārs apmāca uzņēmumu un iestāžu vadības komandas krīžu gatavības un vadības jautājumos, kā arī pasniedz krīžu vadību Latvijas augstskolās. Ojārs ir Civilian Resilience Nordic (CIREN) un Crisis Communications Network Europe (CCNE) biedrs.

Ojārs ir absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, kā arī ieguvis MBA grādu Rīgas Biznesa skolā.

Ojārs Stūre (2)
Baiba Šmite-Roķe

Baiba Šmite-Roķe / Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore

Baibas Šmites-Roķes profesionālā pieredze aptver nodokļu administrēšanu, muitas politiku un valsts pārvaldes modernizāciju. Vadot VID, viņa īpašu uzmanību pievērš nodokļu administrācijas digitālajai transformācijai, iestādes darbības noturības stiprināšanai un uzticības veidošanai starp valsti un nodokļu maksātājiem.

Baiba Šmite-Roķe aktīvi piedalās starptautiskā sadarbībā nodokļu administrāciju tīklos un iestājas par modernu, drošu un uz sabiedrības uzticību balstītu publisko pārvaldi.

Jānis Delviņš / LVRTC Kiberdrošības biznesa virziena vadītājs

Jānis Delviņš ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) kiberdrošības biznesa virziena vadītājs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi IT un tehnoloģiju nozarē, t.sk. operacionālajā vadībā, stratēģijas izstrādē, tehnoloģijās un biznesa attīstībā.

Ikdienā Jānis strādā pie drošas un ilgtspējīgas digitālās infrastruktūras attīstības, un viņa profesionālās intereses un kompetences aptver kiberdrošību, datu centru pakalpojumus, mākoņrisinājumus un perifēro skaitļošanu (edge computing). Savā darbā Jānis īpašu uzmanību pievērš drošas un uzticamas IT infrastruktūras nozīmei organizāciju darbības nepārtrauktībā un valsts digitālās ekonomikas attīstībā.

Jānis Delviņš
Kirils Solovjovs

Kirils Solovjovs / IT drošības uzņēmuma “possible.lv” dibinātājs

Kirils Solovjovs ir viens no vadošajiem Latvijas ētiskajiem hakeriem (White hat) un IT politikas aktīvistiem ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi kiberdrošībā. Viņš ir plaši pazīstams ar kritisku ievainojamību atklāšanu un atbildīgu ziņošanu par tām gan nacionālajās, gan starptautiskajās sistēmās. Kirils specializējas tīkla plūsmas analīzē, reversajā inženierijā un sociālajā inženierijā.

Programmēt viņš sāka jau 7 gadu vecumā, bet 9. klasē pusdienu pārtraukumos rakstīja mašīnkodu tieši heksadecimālajā redaktorā. Kā pārliecināts komandrindas rīku lietotājs, viņš ikdienā izmanto bash gan drošības testēšanai, gan automatizācijai un liela apjoma datu apstrādei.

Kirils ir arī MikroTik RouterOS jailbreak rīka autors un spēlējis būtisku lomu e-Saeima izstrādē – pasaulē pirmajā pilnībā attālinātajā parlamenta darba sistēmā, ko izmanto Latvijas Saeima. Pašlaik Kirils ir vadošais pētnieks uzņēmumā Possible Security.

Ieva Krekovska / Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamenta direktore

Ieva Krekovska kopš 2025. gada jūlija ir Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamenta, vienlaikus arī Nacionālā kiberdrošības centra ģenerāldirektora vietniece. Ievai Krekovskai ir ilggadēja profesionālā pieredze aizsardzības jautājumos un starptautiskajā sadarbībā. Ieva Krekovska Aizsardzības ministrijā darbojas jau kopš 2014. gada un ir ieņēmusi dažādus amatus, pēdējos 3 gadus veltot tieši kiberdrošības un kiberaizsardzības jautājumiem.

Ieva ir ieguvusi maģistra grādu Diplomātijas studiju programmā Latvijas Universitātē, kā arī pilnveidojusi savas zināšanas dažādās augstākās izglītības iestādēs gan ES, gan ASV. 2025.gada jūnijā Ieva absolvēja arī Baltijas Aizsardzības koledžas Augstākās vadības kursu.

Ieva Krekovska
Romāns Jašins (1)

pulkvedis Romāns Jašins / Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks

Pulkvedis Romāns Jašins ir kriminālpolicijas jomas profesionālis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi noziedzības apkarošanā. Dienestu Valsts policijā sācis 2001. gadā, pēc studijām darbu turpināja dažādās kriminālpolicijas struktūrvienībās, kas specializējas organizētās noziedzības un smagu noziegumu izmeklēšanā. Ilgus gadus vadījis nodaļu, kas nodarbojas ar slepkavību izmeklēšanu un novēršanu, kā arī piedalījies vairāku sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā un atklāšanā. Tāpat pildījis Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka un 1. nodaļas priekšnieka pienākumus.

Kopš 2024. gada Romāns Jašins vada Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldi. Viņš uzsver, ka arī organizētā noziedzība transformējas uz digitālo vidi, kur noziedznieki izmanto internetu kā efektīvu rīku savu noziedzīgo nodarījumu īstenošanai. Tādēļ kibernoziedzības apkarošana ir būtiska iekšējās drošības prioritāte.