Robežas nav tikai dabiski vai fiksēti veidojumi. Tās ir sociāli konstruētas, izmantojot idejas, identitātes, normas un politisko praksi. Robežas nozīme ir tikpat svarīga kā tās atrašanās vieta.

Tās pastāv, jo sabiedrības tās kolektīvi atzīst un reproducē. Robežas nav tikai kartē, bet, primāri cilvēku prātos, uzskatos un praksē.

Robežas ir procesi, ne tikai līnijas. Robežas ir lūzuma punkti. Robežas neaptur, piemēram, ūdens plūsmas, bet gan novirza to gaitu vai maina to ātrumu. Jebkurš sociāls konstrukts — žogs, siena, pase, parole, pārlūkošanas vēsture —, kas maina cilvēku pārvietošanos, ir daļa no robežu sociālās kinētikas.

No šīs definīcijas izriet, ka robežas nav paredzētas lietu kustības apturēšanai, bet gan pašai kustībai. Kādi spēki ietekmē šo kustību?

Krīze var būt īsa kā zibens vai gara kā ēna, kas stiepjas cauri paaudzēm. Krīze nebeidzas tad, kad beidzas krīzi izraisījušie notikumi.

Krīze beidzas tikai tad, kad notiek pārmaiņas. Krīzes gan individuāli, gan korporatīvi, gan globāli bieži kļūst par robežu, kas nošķir uzvedību un arī domāšanu – pirms un pēc krīzes. Robežu, ar kuru cilvēki apzīmē laiku, kad kaut kas tika darīts citādāk.

Šajā tematiskajā blokā apskatīsim krīzi kā iespēju uzlabot, attīstīt un pilnveidot kibernoturību un darbības nepārtrauktību.