TV tornis 2.0

Rīgas radio un televīzijas stacijas (turpmāk – RRTS)  būvju komplekss un tajā esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) pamatdarbības funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai.

LVRTC ir uzsācis vērienīgu torņa pārbūves projektu, kura mērķis ir panākt, lai TV tornis un pieguļošā teritorija kļūtu par mūsdienīgu pilsētvides sastāvdaļu, kas ir gan tehnoloģiski, gan funkcionāli moderna un droša, kas ir iecienīta tūrisma un brīvā laika pavadīšanas vieta pilsētas viesiem un iedzīvotājiem, stimulē apmeklētājus izziņai, stāsta par tehnoloģijām, inovācijām un vēsturi vienlaicīgi. Pēc rekonstrukcijas tornim jākļūst par būtisku sabiedrības izglītošanas centru tehnoloģiju jomā, kā arī nozares notikumu vietu, tādējādi uzlabojot indivīdu, sabiedrības kopumā un valsts ilgtermiņa veiktspēju tehnoloģiju jomā.

Infromācija atjaunota 23.11.2020.

Pārbūves uzdevums

Teritorija

​Projektējamā teritorija atrodas Zaķusalas dienvidu daļā un tieši piekļaujas Zaķusalas krastmalai. Šobrīd uz tās ir izvietots televīzijas tornis, starp tā balstiem atrodas tehniskā ēka. Zemes gabala ziemeļu daļā atrodas autostāvvieta, kuru ar ēku savieno daļēji apbērts drošības tunelis. Apkārt tehniskajai ēkai ir virkne nelielu izbūvju un komunikāciju tuneļu, kas kalpo dažādām tehniskām un tehnoloģiskām vajadzībām. Viss zemes gabals ir iežogots, piekļuve teritorijai nodrošināta caur diviem vārtiem no Zaķusalas krastmalas puses.

Projektā ir paredzēta esošā gājēju tuneļa demontāža. Plānots izveidot divus jaunus tuneļus.

Ārtelpas risinājumā paredzēts mūsdienīgs, funkcionāls un izzinošs labiekārtojuma koncepts. Tiek paredzēta projektējamās platības apzaļumošana ar jauniem stādījumiem, kā arī teritorijas nožogojums un apgaismojums.

Ārtelpa zonējama divās daļās – publiski pieejamā un funkcionāli administratīvā daļa. Būvprojekta ietvaros paredzēta funkcionālo zonu un plūsmu nodalīšana, veidojot atsevišķas ieejas darbiniekiem, apmeklētājiem un piegādēm.

Funkcionālo  ārtelpu veido:

• Darbinieku stāvvieta
• Komunikāciju tuneļi, kas kalpo dažādām tehniskām un tehnoloģiskām vajadzībām,
• Teritorijas dienvidaustrumu pusē paredzētas auto novietnes darbinieku autotransportam, kā arī velonovietnes darbiniekiem. Autostāvvietai ir paredzēta nojume visā tās platībā.

Publisko daļu veido:

• Priekšlaukums;
• Apmeklētāju autostāvvieta
• Rekreācijas un atpūtas zona ar labiekārtojumiem Latvija un Baltijas jūra

Autostāvvieta

Apmeklētāju papildus autostāvvietu paredzēts izbūvēt ārpus pašlaik esošās RRTS teritorijas. Autostāvvieta paredzēta līdz 150 automašīnām.

Priekšlaukums

Ņemot vērā paredzamās cilvēku plūsmas, paredzēta daudzfunkcionāla, plaša un ērti kopjama priekšlaukuma zona. Priekšlaukuma abās pusēs (uz zemesgabala robežām) paredzēti slēdzami vārti, kas nepieciešamības gadījumā tiek atvērti. Seguma dizains veidots attēlojot stilizētus Lielvārdes jostas rakstus – tautiskā raksta simbolus un motīvus. Laukumā paredzētas apmeklētāju atpūtas zonas, aprīkotas ar mazajām arhitektūras formām (soliem, atkritumu urnām, pārvietojamiem puķu podiem, apgaismojuma ierīcēm u.c.). Teritorijai ir paredzēts apgaismojums.

Rekreācijas un atpūtas zona

Virzienā no torņa uz ziemeļrietumu pusi ir izveidota lauce – kā pāreja no priekšlaukuma uz labiekārtojumu “Latvija”“. Te paredzētas rekreācijas iespējas, tiks izvietoti  apstādījumi, interaktīvielementi un atpūtas zonas.

​Labiekārtojums “Latvija”

Parka centrālajā daļā izveidots Latvijas mērogmodelis (mērogā 1:3000), kas vizuāli ataino valsts reljefu. Zonas risinājumā ir iekļauti interaktīvi un izzinoši vides objekti. Izmantojot apstādījumus un apgaismojuma elementus, ir izcelta Latvijas kontūra ar ceļiem, pilsētām un citiem ģeogrāfiskiem elementiem. Parka zonā paredzēti augi, kas, ņemot vērā augu ekoloģiskās prasības, vizuāli saistās ar konkrēto valsts apgabalu tipiskiem, reģionu raksturojošiem apstādījumiem.

Labiekārtojums “Baltijas jūra”

Uz ziemeļrietumiem no labiekārtojuma “Latvija”, ir paredzēts labiekārtojums “Baltijas jūra”. Pamata materiāls ir smilts, dekoratīvie oļi dažādās frakcijās un krāsās. Apkārt “Baltijas jūrai” paredzētas koka laipas.

Ēka

Pārbūves rezultātā ēka iegūs jaunu fasādi, saglabājamās telpas atstājot jaunveidojamā apjoma iekšpusē.

Ēkas ārējā fasādē dominēs trīs apdares materiāli:

• keramikas plāksnes sienām,
• stiklotās fasādes,
• metāla saules žalūzijas,
• eksponēts betons āra kāpieniem un atbalsta sienām.

Pagraba līmenis

Ieeja publiskajā daļā un izeja uz publisko ārtelpu, garderobēm, tualetēm, kafejnīcu, kāpnēm un liftiem.

Tiks saglabāta Aukstā kara laikā izbūvētā bumbu patvertne, pārveidojot to par ekspozīcijas elementu.

Pirmais līmenis

Pirmajā un otrajā līmenī paredzēta daļa ekspozīciju. Pirmajā līmenī atradīsies galvenā halle, kas ir publiskās daļas fokālais punkts, no šejienes caur stikloto griestu konstrukciju pavērsies skats uz augšu – uz pašu TV torni, savukārt caur stikloto fasādi būs redzama kompleksa publiskā ārtelpa.

Piekļuve abiem liftiem TV torņa balstos.

Piekļuve kravas liftam un pasažieru liftam, kuri savieno visus ēkas publiskos stāvus.

Otrais līmenis 

Publiski pieejamas multifunckionālas telpas un uzņēmuma birojs.

Trešais līmenis

Ēkas trešajā līmenī paredzēta publiski pieejama telpa Fuko svārsta vērošanai.

Tehniskā daļa

Ieeja tehniskajā daļā tiks veidota no projektējamās darbinieku autostāvvietas, kas paredzēta ēkas ziemeļaustrumu daļā.

Pirmajā un otrajā stāvā paredzēts paplašināt darbinieku telpas ar vienotu ieejas vestibilu, atpūtas/ēšanas telpām un konferenču telpu. Pagrabstāvā paredzētas ģērbtuves ar dušām un drēbju žāvētavām, kā arī noliktavas un dažādas tehniskās telpas. Komunikācija starp stāviem tiks nodrošināta izmantojot gan kāpņu telpas, gan liftus, kuru atrašanās vieta (salīdzinot ar tagadējo) netiek mainīta.

Biroja telpas

Biroja izveides mērķis ir radīt vienotu darba vidi visiem LVRTC Rīgā bāzētajiem darbiniekiem, izbūvējot modernas biroja telpas ar daļēji atvērtu plānojumu, tādējādi paceļot augstākā kvalitātē gan darbinieku darba apstākļus, gan darba kultūru un savstarpējo komunikāciju. Darba vietas aprīkotas ar B klases biroja aprīkojuma un mikroklimata līmeni.

Biroja zonējums:

• Darbinieku ģērbtuves, noliktavas un darbnīcas darbinieku vajadzībām;
• Piegādes zona ir ar padziļinātu grīdas līmeni;
• Darbinieku plūsma uz ēkas augšējiem stāviem, ko  nodrošina kāpnes un lifts.

Darbinieku biroja telpas tiek izvietotas divos ēkas stāvos – četros dažādos privātuma līmeņos, atbilstoši darba stilam un specifikai. Darba telpas paredzētas 250 darbiniekiem (nākotnē iespējams palielināt vēl par 50 darba vietām). Darbinieku darba vietu izvietojums tiks aktualizēts izstrādājot apmēbelēšanas projektu un ietverot ekspertu ieteikumus optimālai darba vietu izveidei, kā arī LVRTC aktuālajai struktūrai un funkcijām.

Darba vietu izvietojums veidots sadalot darbiniekus konkrētās grupās, atbilstoši darba gaitā sasniedzamajiem mērķiem. Darba vietas tiek izvietotas norobežotās “salās”, kas tiek atdalītas ar plauktiem, starpsienām (caurspīdīgām/necaurspīdīgām), interjera elementiem, apzaļumošanas elementiem.

Darba vietu veidi:

• Atvērta tipa biroja darba vietas.
• Individuāli vadības kabineti.
• «Activity based office» – uz aktivitāti balstīta darba vide. Šāda pieeja piemērota darbiniekiem, kam tiešo darba pienākumu veikšanai  nav nepieciešama stacionāra vieta, tādēļ ir iespējams savu darba vietu mainīt un iekārtot atbilstoši ikdienas specifikai. Tiek paredzēti arī «callbox», kas ļauj veikt telefona sarunas un/vai darba pienākumus vienatnē.
• Divlīmeņu atpūtas zonas.
• Četras apspriežu telpas ar ietilpību no 8-30 cilvēkiem, kā arī transformējama konferenču telpa ar ietilpību līdz 300 cilvēkiem, ko var izmantot gan LVRTC vajadzībām, gan izīrēt, nodalot apmeklētāju plūsmas.
• Darbinieku atpūtai un satikšanās vietām plānota atvērta divu līmeņu atpūtas zona.

Publiskā daļa

Ieeja publiskajā apmeklētāju daļā tiks organizēta pagrabstāva līmenī. Ieejas zonā paredzētas apmeklētāju garderobes, tualetes, kā arī kāpnes un lifti, kas nodrošina saikni ar galveno halli ēkas pirmajā stāvā. No pagrabstāva vestibila ir paredzēta arī izeja uz šī kompleksa publisko ārtelpu.

Zinātnes un inovāciju centrs

Publiskās daļas ekspozīcija

Līdz šim plašākai publikai ir bijis pieejams tikai skatu laukums. Jaunā projekta mērķis ir padarīt lielu daļu ēkas par publisku zonu (daļa no tās paredzēta ekspozīcijām), kas pieejama lielam cilvēku skaitam.

Ekspozīcija ietver (piemērs):

• pastāvīgo ekspozīciju par radio un televīzijas apraides vēsturi līdz pat mūsdienām (aptuveni 400 m2),
• daļēji pastāvīgu, daļēji maināmu ekspozīciju grupu par IKT nozares attīstību līdz mūsdienām (aptuveni 400 m2),
• interaktīviem eksponātiem veltītu mainīgu ekspozīciju (aptuveni 1000 m2),
• telpas radošajām darbnīcām un zinātnes šoviem (aptuveni 724 m2),
• 4.stāva apmeklētāju zāli – Fuko svārsta līmenī) (aptuveni 753 m2)

Publiskā zona tiks veidota kā vienota un integrēta vide, kas piedāvā dažādas nodarbes un pieredzes atbilstoši apmeklētāju interesēm. Lai panāktu šādas integrētas vides izveidi, visai publiskajai daļai paredzēts saskanīgs vizuālais tēls.
Ekspozīcijām un radošajām darbnīcām atvēlētās telpas paredzētas trīs līmeņos (pagrabstāvs, 1. stāvs un 2. stāvs). Ieeja ekspozīcijā paredzēta no pagrabstāva. Ekspozīcijas telpiskā vienotība tiks panākta ar dažādiem arhitektoniskiem, dizainiskiem un tehniskiem paņēmieniem savienojot stāvus.

Visos ekspozīcijai atvēlētajos līmeņos paredzēts plašs, atvērts plānojums ar atsevišķiem no stikla veidotiem papildu elementiem. Ēkas sienas vairs nebūs šķērslis un apmeklētāji, atrodoties ekspozīcijā, var izbaudīt neredzētus rakursus, piemēram, vestibila daļā nostāties tieši zem torņa un lūkoties augšup, tādējādi labāk novērtējot tā augstumu, savukārt atsevišķās ekspozīcijas vietās izveidoti stikla nodalījumi, kas nodrošina atsevišķu ekspozīciju satura risinājumus.
Ekspozīciju un radošo darbnīcu telpas atbilstoši saturam un apskatāmajiem tematiem tiks sadalītas apakšzonās. Daļa apakšzonu nodalījumu iecerēti pastāvīgi un fiksēti, daļa mobili, kas ļaus telpu transformēt atbilstoši nepieciešamībai.
Apakšzonas tiks nodalītas ne tikai saturiski, bet arī vizuāli un stilistiski, piemēram, pagrabstāvā esošais bunkurs tiks saglabāts kā patstāvīgs, autentisks eksponāts.
Ekspozīcijas iesaistošais aspekts redzams rūpēs ne tikai par to, lai ekspozīcija būtu interesanta plašam apmeklētāju lokam, bet arī visplašākajā nozīmē lietotājam draudzīga. Ekspozīcija būs piemērota un droša visu vecuma grupu apmeklētājiem. Visa ekspozīcija paredzeta pieejama cilvēkiem ar kustības traucējumiem, kā arī redzes un dzirdes traucējumiem.

Galvenie inovatīvas un atraktīvas ekspozīcijas veidošanas principi un interesanti elementi

• ekspozīcijas atraktivitāti nodrošina stāsts, kas tiek stāstīts ar visas ekspozīcijas palīdzību, ir jāparāda notikumi;
• ekspozīcijas pamatā ir nevis tehnoloģijas, bet cilvēks, tādēļ ekspozīcijai jābūt veidotai tā, lai tā stāsta par cilvēku un emocionāli uzrunā apmeklētājus;
• vēsture nav jāignorē, bet jāparāda saistība starp veco un jauno;
• jādod iespēja darboties, nevis tikai lasīt aprakstošus tekstus;
• jāuzrunā uzņēmumi, kuri būtu ieinteresēti iesaistīties mūsdienīga un transformējama centra veidošanā;
• ekspozīcijā nepieciešams integrēt uzdevumus mediju pratības veicināšanai, piemēram, eksperimentējot ar to, kā, mainot atsevišķus ziņas pasniegšanas veida aspektus, var mainīt arī to, kā tiek uztverts tās saturs, un tas ļauj
• apzināties, kā medijos ir iespējama manipulācija ar uztvērēju;
• ekspozīcijā var dot iespēju apmeklētājiem iepazīties un izmēģināt tobrīd aktuālus sociālos tīklus un citas IKT nodrošinātās komunikācijas formas;
• ir iespējams izziņot par inovācijām no Latvijas augstākā torņa.

Pastāvīga ekspozīcija

Radio un televīzijas apraides vēsture līdz mūsdienām

Patstāvīgā ekspozīcija veltīta radio un televīzijas apraides vēsturei Latvijā. Nozares vēsture tiek atspoguļota saistībā ar dabaszinātņu un tehniskām zināšanām, kā arī liela vērība tiek pievērsta mūsdienīgiem satura pasniegšanas risinājumiem, tādēļ apmeklētājiem nav sajūtas, ka viņi nokļuvuši vēstures muzejā, bet gan interaktīvā vidē.
Lai izklāstītu šādu satura apjomu, paredzēts izmantot ļoti plašu multimediju klāstu. Piemēram, ar interaktīvu hologrammu palīdzību tiek parādīta elektromagnētisko viļņu daudzveidība. Vēsture tiek atdzīvināta ar virtuālās realitātes (VR) palīdzību – uzliekot VR brilles, cilvēks nokļūst konkrētā vidē, piemēram, vēro televīzijas raidījuma uzņemšanu 1970. gadu televīzijas studijā, vai ir liecinieks tam, kā tiek ierakstīta radio luga. Apmeklētājs būtībā atrodas filmas darbības vidū, un mainot rakursu var šo vidi brīvi aplūkot, bet apmeklētājs atrodas vienā punktā un nevar mijiedarboties ar notikumu.

Daļēji pastāvīga, daļēji mainīga ekspozīciju grupa par IKT nozares attīstību līdz mūsdienām
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) veltītajā ekspozīcijas daļā uzmanība tiek koncentrēta uz LVRTC, RRTS un IKT tehnoloģiju nākotni, īpaši akcentējot informācijas brīvības un drošības tēmu. Ekspozīcija parāda, kā laika gaitā ir mainījusies izpratne par informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un līdz ar to arī LVRTC būtību, kas mūsdienās ietver daudz plašāku funkciju un pakalpojumu klāstu, nekā tikai radio un televīzijas signāla pārradies nodrošināšanu, tādēļ ir pieaugusi LVRTC sociālā funkcija un atbildība. Ekspozīcija ir daļēji pastāvīga, bet segmentus, kas saistīti ar IKT tehnoloģiju attīstību, informācijas brīvību un drošību iespējams regulāri atjaunot.
Arī šī daļa ir veidota ar daudzveidīgu multimediālu instalāciju palīdzību. Piemēram, uz paraboliska ekrāna tiek attēlota projekcija, kas reaģē uz apmeklētāju kustībām un ļauj tiem ceļot pa Latviju, aplūkojot panorāmas no dažādiem Latvijas radio un televīzijas torņiem. Uz caurskatāma skārienjutīga ekrāna apmeklētāji var spēlēt spēli, kas iepazīstina ar dažādiem datu un komunikācijas drošības aspektiem. Informācijas brīvības tēma tiek atklāta vairākās instalācijās, kas parāda informācijas plūsmas ietekmi uz dažādu sabiedrības jomu funkcijām un izšķirošo lomu, kādu elektronisko sakaru tīkli spēlē mūsdienu valstu ekonomikā, aizsardzībā un politiskajos procesos. Īpaša uzmanība ir pievērsta RRTS – apmeklētāji var aplūkot interaktīvu torņa modeli, iepazīties ar tā celšanas vēsturi un salīdzināt ar citiem Eiropas televīzijas torņiem. Līdzās modelim paredzēta interaktīva video grīda, pa kuru apmeklētāji var virtuāli izstaigāt Zaķusalu.

• Mainīga ekspozīcija
  Ekspozīcijas mainīgajā daļā apmeklētāji var plašāk iepazīties ar IKT nozari mūsdienās. Ekspozīciju veido tematiskas stacijas – katra veltīta konkrētai, ar LVRTC funkcijām saistītai tēmai.

Sadaļas saturs:

• demo valsts instalācija, kurā apmeklētājs pārliecinās par informācijas plūsmas un elektronisko sakaru tīklu nozīmi valsts funkcionēšanā,
  nākotnes mājas interaktīva instalācija;
• spēle, kurā apmeklētāji var izmēģināt dažādus sociālu tīklu darbības principus;
• virtuālā fizikas laboratorija;
• studija, kuru var izmantot interneta video radīšanai un straumēšanai,
  bezskaņas telpa.
• IKT straujā attīstība nosaka to, ka šī ekspozīcijas daļa ir regulāri jāatjauno. Mainīgajai ekspozīcijai atvēlētajā daļā ir izveidota infrastruktūra, kas ļauj ekspozīciju viegli transformēt. Ekspozīcijas satrura maiņas laikā, šī ekspozīcijas daļa ir nodalāma no pārējās. Tāpat ir iespējams pilnībā demontēt multimediālos elementus un pārvērst telpu par brīvi izmantojamu, transformējamu vidi, piemēram, ar galdiem un krēsliem. Vestibilā atvēlēta vieta mobilās skatuves izveidei ja tas nepieciešams pasākumu tehniskajam nodrošinājumam.

Radošās darbnīcas un zinātnes šovi
2.stāva balkons ar ekspozīciju 622 m2, kur telpas atvēlētas radošajām darbnīcām un zinātnes šoviem. Daļā telpas plānota mainīgo izstāžu zona (balkona puse līdz konferenču zāles vestibilam). Šai daļai nepieciešamas mobilās sienas izstādes darbu eksponēšanai. Darbnīcu daļā plānots izmantot papildu stikla sienas, kas veido atsevišķu telpu (ap 10 m2) vai tematisku norobežojumu.
Telpas sadalījums ir nepieciešams, lai iegūtu papildu eksponējamās virsmas, kā arī lai loģiski nodalītu tematiskos blokus, atvieglojot apmeklētājam orientēšanos ekspozīcijā. Darbnīcu daļā tiek izvietoti stendi, fiziski un multimediju objekti, kas iepazīstina ar zinātnes un tehnikas jaunākajiem sasniegumiem. Šīs telpas daļas aizpildījums ar ekspozīcijas elementiem ir 30-40 %. Balkona norobežojošā mala ir kā marga (stikls), kas dod iespēju no augšas pārskatīt plašo vestibilu ar tajā izvietotajiem 1. stāva vestibila ekspozīcijas elementiem. Vestibilā esošās lielākās stikla telpas griestu daļa izmantojama kā papildu virsma informatīva vai vizuāla materiāla eksponēšanai, nav paredzēta kāpšanai uz tās, funkcionē tikai kā informatīva virsma vai ekrāns.
Šī ekspozīcijas daļa tiks veidota kā platforma dažāda veida aktivitātēm, komunikācijai un eksperimentiem. Tā paredz nevis nejaušajiem apmeklētājiem, bet pastāvīgu interesentu lokam, kam ir pastāvīga piesaiste LVRTC aktivitātēm un kuri regulāri paši veido centra saturu, padarot to nevis par muzeju, bet radošu, mūsdienīgu un eksperimentālu laboratoriju. Piedāvātā platforma piešķir mērķtiecību un jaunu vērienu šādām aktivitātēm un nodrošina dažādu interesentu, ekspertu un institūciju sadarbības iespējas. Vienlaicīgi arī nejaušajam apmeklētājam ir iespējas novērot un iesaistīties procesā.

Sadaļas saturs:

• tehnoloģiju testēšanas un demonstrēšanas zona (demo room),
• prototipēšanas darbnīca,
• praktiski izmantojama “gudrā” ofisa telpa,
• interaktīva shematiska karte, kas parāda dažādus tehnoloģiju centrus Latvijā un ļauj tiem pieslēgties, izmantojot dažādas komunikāciju tehnoloģijas.

Šajā daļā ir izveidota daudzfunkcionāla vide, kuras infrastruktūra nodrošina iespēju telpu brīvi transformēt un izvietot tajā mobilās sienas, darba stacijas, informatīvos kioskus un multimediālas instalācijas.
Pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas Valsts radio un televīzijas centruPagrabstāvā pastāvīgā ekspozīcija par radio un televīzijas apraides vēsturi līdz mūsdienām un daļēji pastāvīga, daļēji mainīga ekspozīcija par IKT nozares attīstību līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijām atvēlētās telpas ir apmēram 790 m2, tai skaitā 95 m2 ir vēsturiskā bunkura daļa ar tai pieguļošajām telpām, kas paliek nemainīgas un tiek saglabātas kā ekspozīcijas daļa – autentisks eksponāts un ir pieejams apmeklētājiem apskatei. Tiek saglabāts arī vēsturiskā tuneļa fragments, no kura iespējams izkļūt no bunkura telpas. Ņemot vērā tuneļa ierobežoto augstumu, līšana caur to ir kā ekstrēma izklaide. Ekspozīcijā tiek veidoti papildu elementi – telpas telpās, sienas, stendi, vitrīnas, fiziski un multimediju objekti, kas kalpo ekspozīcijas saturiskā stāsta veidošanai, nodrošina vietu eksponātu un informācijas izvietošanai. Vienlaikus tie sadala telpu tematiskajos blokos un veido telpas arhitektoniku. Plānotais telpas aizpildījums ar ekspozīcijas elementiem ir 25- 35% no kopējās telpas, nodrošinot balansu starp ekspozīcijas satura, informatīvo daļu un apmeklētāju ērtību, nodrošinot brīvu pārvietošanos un informācijas uztveramību. Ekspozīcijai atvēlētajā daļā veidota atsevišķa telpa – ap 40 m2 kā ekspozīcijas tematiskā zona ar stikla sienām.
Norobežoto daļu uzbūvei izmantotas stikla sienas, lai saglabātu iespaidu par kopējās telpas plašumu un atslogotu iespaidu, ko rada pagrabstāva zemie griesti.​

Ekspozīcija “Internets un mobilās tehnoloģijas”
1.stāva vestibilā (kopējā platība 1314 m2) izvietota daļēji mainīga, daļēji pastāvīga ekspozīcija ar interaktīviem eksponātiem, kas stāsta par internetu un mobilajām tehnoloģijām. Vestibils ir daudzfunkcionāls, ekspozīcijas elementi aizņem daļu no tā, vestibilā paredzēta arī eksperimentāla TV studija un iespēja izvietot mobilo skatuvi un apmeklētāju sēdvietas atsevišķu pasākumu nodrošināšanai.
Vestibila telpās izvietota arī zona radošajām darbnīcām, kur iespējama apmeklētāju praktiska līdzdarbošanās. IKT straujā attīstība būtībā nosaka to, ka šī ekspozīcijas daļa ir regulāri jāatjauno. Mainīgajai ekspozīcijai atvēlētajā ekspozīcijas daļā zem balkona ir izveidota infrastruktūra, kas ļauj ekspozīciju viegli transformēt. Jāparedz, ka šī ekspozīcijas daļa ekspozīcijas maiņas laikā ir nodalāma no pārējā vestibila.
Plānotais vestibila aizpildījums ar ekspozīcijas elementiem (multimediji, stendi, eksponāti) ir ap 50 % daļā zem balkona, 10 % vestibila daļā, kur ekspozīcija ir tikai viena no funkcijām un ir jāparedz telpas izmantošana pasākumu organizēšanai. Vestibila daļā veidotas atsevišķas, norobežotas stikla telpas aptuveni 20 m2 un 60 m2 lielas atsevišķi ekspozīcijas tematisko daļu izvietošanai. Mazākajai stikla telpai ir stiklotu, caurspīdīgu griestu konstrukcija, lielākajai stikla telpai griesti veidoti no necaurspīdīga griestu pārseguma. Šī griestu pārseguma augšpuse vienlaikus funkcionē kā vieta informācijai (analogai vai digitālai) un ir redzama, uztverama no augšas balkona. 60 m2 lielajā telpā paredzētas transformējamas sienas, tādēļ telpas norobežojumu var nojaukt, iegūstot plašāku telpas daļu apmeklētāju vietu izvietošanai plaša mēroga pasākumos. Viena no vestibila daļām ir norobežota ar stikla margu un veido atsevišķu zonu, kas pilda improvizētas TV studijas funkciju un ir izmantojama tiešraidēm vai ierakstu veikšanai.