Menu
Menu
Par LVRTCUzņēmumsVēstureeParaksta vēsture

eParaksta vēsture

2005. gada 19. aprīlī Ministru kabinets pieņem zināšanai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (IUMEPLS) iesniegto informatīvo ziņojumu “Par elektroniskā paraksta ieviešanas gaitu” un uzdod IUMEPLS sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju izstrādāt koncepcijas projektu par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā.

2005. gada 19. aprīļa MK protokollēmums nosaka IUMEPLS uzsākt konsultācijas ar dažādiem interesentiem par droša elektroniskā paraksta ieviešanas iespējamiem risinājumiem Latvijā, bet 2005. gada 26. aprīlī MK izdara grozījumus šajā protokollēmumā un uzdod IUMEPLS uzsākt konsultācijas konkrēti ar SIA “Lattelekom” un VAS “Latvijas Pasts”.  2005. gada 14. jūnijā MK pieņem zināšanai un apstiprina IUMEPLS ziņojumu „Par vienošanos droša elektroniskā paraksta ieviešanai Latvijā”. ĪUMEPLS ziņojumā tiek minēts, ka konsultāciju laikā puses nonākušas pie slēdziena, ka droša elektroniskā paraksta ieviešanas optimāls risinājums ir Latvijas valsts, VAS „Latvijas Pasts” un SIA „Lattelekom” sadarbība droša elektroniskā paraksta ieviešanas pasākumu grafikā apstiprināto pasākumu realizēšanai.

ĪUMEPLS izstrādā un saskaņo ar VAS „Latvijas Pasts” un SIA „Lattelekom” trīspusēju sadarbības līguma projektu “Par droša elektroniskā paraksta ieviešanas pasākumu īstenošanu”, kur līguma neatņemama sastāvdaļa ir 2005. gada 3. maija Ministru kabineta sēdē apstiprinātais elektroniskā paraksta ieviešanas pasākumu grafiks. Minētā līguma priekšmets ir pušu sadarbība ar mērķi izveidot noteiktu infrastruktūru droša elektroniskā paraksta izmantošanai, attīstīt elektroniskos pakalpojumus un veicināt to izmantošanu Latvijā.

Atbilstoši pušu plānotajam sadarbības modelim VAS „Latvijas Pasts” kļūst par uzticamu sertifikācijas pakalpojuma sniedzēju, izpildot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības sertifikācijas institūcijas izveidei, akreditācijai un sertifikācijas pakalpojuma nodrošināšanai. SIA „Lattelekom” kļūst par tehnoloģijas partneri, nodrošinot sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo drošu un sertificētu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un tās ekspluatāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Līguma izpildei Latvijas valsts nodrošina sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam datu apstrādes iespēju ar Iedzīvotāju reģistra datiem. Latvijas valsts nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei finansējumu elektroniskā paraksta lietošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei un uzturēšanai. Valsts pārvaldes institūcija ar Ministru kabineta deleģējumu koordinē elektronisko pakalpojumu ieviešanu valsts pārvaldē un nodrošina elektroniskā paraksta nesēja iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem.

Konsultāciju gaitā VAS “Latvijas Pasts” un SIA “Lattelekom” vienojas, ka turpinās sadarbību saskaņā ar 2004. gada 3. februārī starp SIA „Lattelekom” un BO VAS „Latvijas Pasts” parakstīto Nodomu protokolu. Tajā, atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām, nostiprināta vienošanās par sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja izveidošanu.

Ar MK 2005. gada 7. novembra rīkojumu Nr.714 „Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā” apstiprināta IUMEPLS izveidotā koncepcija par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā. Koncepcijā kā iespējamie droša elektroniskā paraksta nesēji tika apskatīti viedkarte un kopnes USB marķierierīce. Par atbalstāmo risinājumu tika izvēlēta viedkarte, kā vienu argumentiem minot iespēju izmantot iegūto pieredzi turpmākai droša elektroniskā paraksta radīšanas rīku iestrādei personas apliecībās (eID).

2008. gada 28. maijā MK akceptē Satiksmes ministrijas priekšlikumu par sertifikācijas pakalpojumu atsavināšanu no VAS „Latvijas Pasts” un nodošanu LVRTC.

Uzticamības pakalpojumu attīstība

2009.gada 31.maijā LVRTC pārņem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu.
2010. gadā LVRTC sadarbībā ar Itella Information pilotprojektā sāk piedāvāt elektronisko dokumentu masveida parakstīšanas risinājumu, kas ļauj ļoti ātri, ar vienreizēju pinkoda ievadīšanu parakstīt lielu skaitu dokumentu. Pateicoties jaunajam pakalpojumam, vienas stundas laikā elektroniski var parakstīt pat 5500 dokumentu.
2011. gada februārī LVRTC ievieš eParakstu interneta vidē, kas ir unikāls risinājums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā – tas lietojams interneta vidē un nav nepieciešamas īpašas ierīces vai programmatūra.
Vienlaicīgi tiek atklāts jauns virtuālā e-paraksta portāls www.eparaksts.lv. Jau pus gadu pēc tā ieviešanas drošs virtuālais eParaksts saņem prestižo IKT nozares gada balvu Platīna Pele 2011 kategorijā «E-pārvalde un e-pakalpojumi».
No 2012. gada 1. aprīļa Latvijas Republikā sāk izsniegt personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID). eID kartēs ir bez papildus maksas iekļautas 120 parakstīšanas reizes ar laika zīmogu. Lai veiktu dokumentu parakstīšanu ar eID karti, personai ir nepieciešams kartes lasītājs un pirmie 3000 eID karšu lietotāji, saņemot savas eID kartes, bez maksas saņem arī kartes lasītāju.
2013.gada jūnijā LVRTC sāk nodrošināt divas jaunas iespējas biznesa vajadzībām – eZīmogu un eParakstu komandai. eZīmogs – nodrošina iespēju uzņēmumiem apliecināt elektronisko dokumentu autentiskumu, savukārt eParaksts komandai dod uzņēmumiem sen gaidīto iespēju apmaksāt saviem darbiniekiem eParakstīšanos portālā www.eparaksts.lv .
2013. gada 4. novembrī LVRTC saviem klientiem sāk izsniegt jaunas paaudzes biznesa eParaksta viedkartes – eParaksta kartes 5G. Tām ir ne tikai moderns dizains, bet arī iespēja čipu ievietot mini karšu lasītājā, kas ir iekļauts cenā un kuru pievienot datoram var ērti un vienkārši – līdzīgi kā USB atmiņu.
2014. gada 5. decembrī  tiek sperts solis vienotas Baltijas e-dokumentu telpas virzienā – atjaunota eParakstīšanās programmatūra, kas tagad piedāvā daudzpusēji parakstīt dokumentus arī ar citu Baltijas valstu partneriem, kam ir pieejams eParaksts eID kartēs. Tas tiek pielietots jau nedēļu vēlāk, kad Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 16. gadskārtējā konferencē tiek vēsturiski parakstīts pirmais starpvalstu e-dokuments – sadarbības memorands starp Latvijas un Igaunijas IKT nozaru asociācijām LIKTA un ITL (Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija).

Nozīmīgākie gadskaitļi uzticamības pakalpojumu attīstībā

  • Pirmais dokuments ar elektronisko parakstu Latvijā tika parakstīts 2006. gada 4. oktobrī. To veica Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš ar eParakstu parakstīja valdības gada 50. sēdes protokolu. Premjers arī saņēma pirmo eParaksta viedkarti, kuru viņam pasniedza «Latvijas pasts» ģenerāldirektors Gints Škodovs.
  • 2010.gada 22.jūnijā Uzņēmumu reģistrs reģistrē pirmo SIA, kurai reģistrācijas process noritēja pilnībā elektroniski. 2010. gada 1. decembrī Latvijā bija izsniegtas 29 083 e-paraksta viedkartes un 854 746 laika zīmogi.
  • 2012. gada 3.jūlijā, iznāk pirmā oficiālā "Latvijas Vēstneša" e-publikācija, izmantojot masveida dokumentu parakstīšanas iespēju ar drošu elektronisko parakstu - eParakstu. Līdz tam laikraksta „Latvijas Vēstnesis” oficiālā publikācija bija pieejama vienīgi drukātā formā. Ar eParakstu iespējams nodrošināt e-publikācijas tiesisko noteiktību, un tagad tai ir tāds pats juridiskais spēks kā drukātajai.
  • Kopš 2018.gada Latvijas notāru pakalpojumi pieejami attālināti. Latvijas pilsoņi un valsts piederīgie vienīgie ne tikai Eiropā, bet starp visām 88 Latīņu tipa notariātu valstīm var attālināti veikt darījumus, kuros nepieciešama zvērināta notāra iesaiste.
  • 2014. gada 12. jūnija Swedbank ieviesa dokumentu elektronisku apliecinājumu Swedbank internetbankā ar eZīmogu. Lai saņemtu oficiālu apliecinājumu maksājumu uzdevumu kopijām, bankas kontu izrakstiem vai pārskatiem, klientiem vairs nav jāiet uz bankas filiāli vai jāsūta fakss.
  • E-Saeima ir parlamenta darbam un specifiskajām procedūrām īpaši pielāgots tehnoloģiskais risinājums, kas sniedz iespēju Saeimas sēdes noturēt attālināti, deputātiem atrodoties arī ārpus parlamenta telpām. Deputāti sēdei var pieslēgties no jebkura datora ar interneta pieslēgumu, izmantojot drošu autentifikācijas līdzekli – e-parakstu. E-Saeimas rīks nodrošina deputātiem iespēju debatēt un balsot par Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem. Šo rīku Saeimas sēžu norisei izmanto gadījumos, kad Saeimas Prezidijs ir lēmis par Saeimas ārkārtas sēdes attālinātu norisi.
Par korupciju aicinām ziņot KNAB: Bezmaksas diennakts uzticības tālrunis 8000 20 70