Menu
Menu

Vēsture

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pirmsākumi ir saistīti ar radio vēsturi Latvijā, kas aizsākās 1924. gadā, kad Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa virsvaldes sastāvā tiek izveidota Radiocentrāle.

Trīsdesmitajos gados tā tiek pārveidota par Radionodaļu, vēlāk par Radiodaļu, bet kopš 1938. gada par Latvijas radiofonu. Tā sastāvā bija izveidota Tehniskā daļa, kuras pārziņā bija radiofona centrāle, raidītāji, pieslēguma un satiksmes nodaļa, laboratorija un darbnīcas.

Līdz 1940. gada septembrim Latvijas radiofonu vada inženieris Jānis Linters (1879-1963). Šajā laikā tiek uzceltas raidstacijas Rīgā, Madonā, Kuldīgā un Liepājā.

1944. gadā tiek organizēta Sakaru pilnvarotā pārvalde ar dienestiem, kas sāka sagrauto sistēmu atjaunošanu. Vēlāk tika organizēta Sakaru ministrija, kuras pakļautībā bija radiofonijas, televīzijas, tehnisko sistēmu ekspluatācija un attīstība.

1972. gada 1. janvāri uzņēmums tiek pārdēvēts par Latvijas Radio un televīzijas centru. Par tā direktoru tiek iecelts Romualds Grabovskis. Latvijas Radio un televīzijas centrs kļuva par saimnieciskā aprēķina uzņēmumu, un tā pārziņā tika nodoti radioraidījumu un televīzijas studiju tehniskie dienesti, kinoražošanas daļa, enerģētikas saimniecība, autotransports, kapitālās celtniecības daļa un citi administratīvie un saimnieciskie dienesti – pavisam 11 cehi, 32 daļas un iecirkņi. Tajā laikā uzņēmumā strādāja 432 darbinieki.

1999. gadā LVRTC uzsāka projektu, kurš paredz izveidot ciparu radiorelejlīniju maģistrālo tīklu.

2009. gadā LVRTC pārņem uzticamības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un organizācijām.

2010. gadā LVRTC tiek pievienota Valsts informācijas tīkla aģentūra, kuras uzdevums bija kuras uzdevums bija valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveidošana, uzturēšana un modernizācija.

2012.gadā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu uzsāka platjoslas optiskā tīkla infrastruktūras izbūvi reģionos. Vidējās jūdzes tīkla izbūve sadalīta divos posmos:
1. 2012.-2015.gads – izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa trases.
2. 2016.-2021.gads – projekta otrā kārta. Tās laikā plānots ieguldīt aptuveni 2 050 km optiskā kabeļa trases un izbūvēt 220 piekļuves punktus tādās Latvijas Republikas teritorijās, kur operatori iedzīvotājiem vēl nepiedāvā ātrgaitas platjoslas internetu. Otrās kārtas būvniecības darbi tika uzsākti 2018.gadā.

2013. gadā LVRTC uzsāka maģistrālā datu pārraides tīkla – Rietumu un Austrumu loka izbūvi. Rietumu un Austrumu loks savieno LVRTC infrastruktūras objektus – torņus un mastus ar Rīgu. Loku izbūve pabeigta 2015.gadā.

Lai attīstītu starptautiskos datu pārraides maršrutus, 2015.gadā LVRTC iegādājās jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi un tālāk – ar ievērojamu datu pārraides apmaiņas punktu Stokholmā. Jūras kabelis ne vien ļauj nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, bet līdz šim ir arī vienīgais valstij piederošais jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.

Uzņēmums vienmēr ir apvienojis tehniski radošas un izcilas personības, bez kuru radošās iniciatīvas nebūtu iespējami uzņēmuma sasniegumi.

Uzņēmuma nosaukums kopš dibināšanas vairākkārt mainīts:

  • 1944.-1945. Rīgas radiosakaru un radioraidījumu direkcija,
  • 1945.-1955. Rīgas uztverošais un raidošais radiocentrs,
  • 1955.-1972. Latvijas Republikāniskais radiocentrs.
  • 1972.- 1996. Latvijas Radio un televīzijas centrs.
  • 1996.- 2004. bezpeļņas organizācija VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
  • 2004. gadā uzņēmums ieguva tā pašreizējo nosaukumu un statusu – VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Karoga stāsts | Torņu stāsts

TV torņa pretkorozijas apstrāde 2017.-2019.

Par korupciju aicinām ziņot KNAB: Bezmaksas diennakts uzticības tālrunis 8000 20 70