Menu
Menu
JaunumiPlatjoslas optiskais tīkls reģionālās reformas laikā var palīdzēt vienot novadus kopējā sakaru telpā

Platjoslas optiskais tīkls reģionālās reformas laikā var palīdzēt vienot novadus kopējā sakaru telpā

Platjoslas optiskais tīkls, kas ir izbūvēts vairāk nekā 160 Latvijas pagastos, var būtiski sekmēt novadu apvienošanos vienotā sakaru telpā, kas kļūst īpaši aktuāla līdz ar administratīvi teritoriālās reformas nestajām izmaiņām, uzskata LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

“Platjoslas optiskā tīkla projekta īstenošanas pirmajā kārtā tika veidots pamata tīkls, ko būtiski papildina projekta otrās kārtas laikā iecerētie 2000km  kilometri. Tīkla arhitektūra ir veidota tā, lai tas būtu maksimāli izdevīgs elektronisko sakaru operatoram, turklāt piekļuves punkti otrajā kārtā tiek veidoti primāri vietās, kur operatori pauduši vēlmi sniegt savus pakalpojumus iedzīvotājiem. Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu daudzām pašvaldības iestādēm un organizācijām ir jāpārkārto  sava IKT saimniecība. Nereti pat blakus esošiem novadiem ir atšķirīgs digitālās transformācijas temps un izmantoto sakaru kvalitāte un tehnoloģijas. Platjoslas tīkls var būt stabils pamats tam, lai novadi apvienotos ne vien administratīvi, bet arī tehniski – izmantojot vienotu un vienlīdz stabilu sakaru infrastruktūru,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Tā kā LVRTC nedrīkst sniegt pakalpojumus gala lietotājiem, LVRTC aicina pašvaldības aktīvi uzrunāt elektronisko sakaru operatorus, lai kopīgi plānotu un attīstītu sakaru infrastruktūru.
Kvalitatīvi sakari,  tāpat kā ceļu, skolu vai slimnīcu pieejamība, lielā mērā nosaka to, vai iedzīvotāji izvēlēsies dzīvot noteiktā novadā un cik sekmīgi iestādes varēs sadarboties. Tas, cik apmierināti iedzīvotāji ir  ar pieejamajiem sakariem, nosaka arī to, vai iedzīvotāji konkrētajā novadā izvēlās veidot savu nākotni, uzņēmumus un dažādus inovatīvus projektus.
Lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem,  elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kopumā ir iznomājuši vairāk nekā 3200km optiskā tīkla. Visaktīvāk operatori iznomājuši optisko tīklu Madonas novadā. Tam seko  Alūksnes, Valmieras un Rēzeknes un Grobiņas novadi.
Visvairāk tīkls tiek iznomāts Vidzemē – 1331km, tai seko Kurzeme ar 823km, Latgale ar 629km un Zemgale, kur operatori iznomājuši 489km.
Lai palielinātu operatoru iespējas un interesi izmantot tīklu, pērn LVRTC veica nomas maksas tarifu pārskatīšanu, tos būtiski samazinot. Tāpat tika noteiktas 67 apdzīvotas vietas, kurās operatori, sniedzot pakalpojumu, var saņemt nomas maksas atlaidi 30% apmērā.

Kāpēc tiek izbūvēts platjoslas tīkls?
2010. gadā Eiropas Savienība apstiprināja stratēģiju “Eiropa 2020”, kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam.

Lai arī Latvijā izveidotu infrastruktūru, kas ļautu iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, saņemt ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumus, 2012.gadā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu uzsāka projektu “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” (platjoslas projekts).
Projekta īstenošana ir sadalīta divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās  2015.gada augustā,  ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa trases.
Projekta otrā kārta tika uzsākta 2016.gada otrajā pusē. Tās laikā plānots ieguldīt aptuveni 2 000 km optiskā kabeļa trases un izbūvēt 220 piekļuves punktus tādās Latvijas Republikas teritorijās, kur operatori iedzīvotājiem vēl nepiedāvā ātrgaitas platjoslas internetu.
LVRTC  platjoslas projekta ietvaros nedrīkst izbūvēt pieslēgumus līdz konkrētam gala lietotājam, bet tikai vidus posmu – vidējo jūdzi. Izbūvēto tīklu var iznomāt ikviens elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu pakalpojumus iedzīvotājiem un organizācijām. Izbūvētā infrastruktūra ir fundamentāls pamats tam, lai operatori varētu piedāvāt iedzīvotājiem pakalpojumu vietās, kur viņi paši neinvestētu šāda vidusposma izbūvei.

Par korupciju aicinām ziņot KNAB: Bezmaksas diennakts uzticības tālrunis 8000 20 70