Stiprinām austrumu robežu

Vairāk nekā 450km garumā uz valsts austrumu robežas LVRTC īsteno robežas apsardzības tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi. Tehnoloģiskais risinājumu kopums nodrošinās robežas pārraudzību ar dažādu sensoru, kā arī videonovērošanas un datu analītikas palīdzību.

LVRTC izstrādātais tehnoloģiskais risinājums ir paplašinājums fiziskajai robežai – žogam, kas jau izbūvēts. Fiziskā infrastruktūra rada fizisku šķērsli, kas robežpārkāpējiem jāpārvar, savukārt tehnoloģiskā infrastruktūra ļaus savlaicīgi identificēt pārkāpējus un reaģēt preventīvi.

“Mūsdienu ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju vides attīstība no iestādēm un organizācijām,  un jo īpaši tām, kas jau vairākus gadus austrumu robežā strādā ārkārtas apstākļos, pieprasa arī šo organizāciju digitālās kapacitātes stiprināšanu – drošus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus, lai strādātu viedāk, aizstātu “roku” un manuālo darbu un papildinātu cilvēka maņām uzticētās funkcijas, paplašinot redzi, saasinot maņas un spēju būt modram un novērot, saskatīt, identificēt un ātri analizēt, ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Nenoliedzami, veidotais tehnoloģiskais risinājums ir apjomīgākais inovāciju kopums, kā arī pašlaik apjomīgākais mākslīgā intelekta pielietojums Latvijā,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Šobrīd ir noslēgti visi līgumi par Latvijas un Krievijas, kā arī Baltkrievijas robežas aprīkošanu. Septembrī būs pabeigta visas ar izbūvi saistītās dokumentācijas izstrāde un uzsākti tehnoloģiskās infrastruktūras ierīkošanas darbi visā robežas garumā.

Vairākos simtos kilometru rit tehnoloģiju izbūve un dažos posmos izbūves tempi apsteidz noteiktos termiņus.

Viens posms ir daļēji pabeigts un šobrīd robežsardzes kolēģi uzsākuši risinājuma testēšanu, kas ļoti nepieciešama, lai pārējos posmos tehnoloģisko platformu, analītiku, redzamību un arī lietojamību varētu pielāgot lietotāju vajadzībām.

“Jāuzsver, ka tehnoloģiskais risinājums ir kā vienots organisms, kura pilnvērtīga darbība būs iespējama tikai pēc visu elementu kopuma pabeigšanas. Ja runājam līdzībās – skābeklis ir gan plaušās, gan asinsritē, gan smadzenēs. Organisma pilnvērtīgai darbībai nepietiek, ja skābeklis ir tikai plaušās,” norāda Ģ. Ozols.

Tehnoloģiskā risinājuma izbūvi kopumā aizvien ietekmē šī gada izaicinošie laika apstākļi.

“Apzināmies, ka jau izbūvētie elementi var tikt bojāti, diemžēl jāatzīst, ka tā ir realitāte, ar ko ir jārēķinās. Robežas otrā pusē ir labi motivēts ienaidnieks, kuram ir dažādi mērķi – nelegāla robežas šķērsošana, sabotāža un kaitniecība. Tas apliecina, ka arī ienaidnieks saprot, ka jaunizbūvētās tehnoloģijas ļaus daudz mūsdienīgāk nodrošināt robežas apsardzību un cīnīties nevis ar sekām, bet preventīvi un savlaicīgi pamanot apdraudējumus, lai kādi tie būtu,” norāda Ģ.Ozols.

Kas ir automatizētas robežas izbūves infrastruktūra?

Tehnoloģiskā risinājuma izbūve ir kompleksa un sarežģīta informācijas un komunikāciju infrastruktūras izveide, kas sastāv no optisko šķiedru kabeļu tīklu infrastruktūras (tajā skaitā elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas), elektroapgādes tīkla infrastruktūras, videonovērošanas stabu infrastruktūras, datu pārraides tīkla infrastruktūras un perimetra uzraudzības tehnoloģisko līdzekļu (piemēram, videonovērošanas) infrastruktūras un citas saistītās infrastruktūras izbūves, kā arī programmatūras, kura spēj korelēt sensoru datus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība, nelikumīga migrācija un citiem draudiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nacionālās drošības un robežapsardzības jomā, un tā ir neatņemama ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļa.

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve nepieciešama, lai nodrošinātu un paaugstinātu kontroles un reaģēšanas spējas uz situāciju pierobežā, stiprinātu kopējo likumpārkāpumu novēršanas, profilakses un atklāšanas kapacitāti, kā arī paaugstinātu reģiona iedzīvotāju drošību un dzīves kvalitāti.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. To īstenojam sadarbojoties ar Valsts robežsardzi.

Projekta Nr. VRS/RPVP/2023/3

Piesaistīti 21,4 miljoni eiro Latvijas–Krievijas robežas posma modernizācijai

(Informācija publicēta 2. septembrī)

Šī gada augusta beigās projektam “Automatizētas robežu uzraudzības infrastruktūra” tika piešķirts papildu finansējums 21 405 416 eiro apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums ir 16 054 062 eiro, bet valsts budžeta finansējums – 5 351 354 eiro.

Organizējot un atbalstot nelikumīgās migrācijas plūsmas Eiropas Savienības dalībvalstu virzienā, Krievijas un Baltkrievijas sadarbības hibrīdoperāciju īstenošanas ietvaros, īpaši svarīga ir savlaicīga iespējamo provokāciju novēršana un robežuzraudzības spēju pastiprināšana. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu prakse liecina, ka instrumentalizētās migrācijas plūsmas jebkura brīdī var tikt novirzītas arī uz Latvijas–Krievijas robežas posmiem, radot papildu apdraudējumu Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas drošībai. Tieši tāpēc šis papildfinansējums tiks novirzīts aptuveni 60 km garā Latvijas–Krievijas robežas posma izbūvei ar mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, paralēli turpinot darbus Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežas posmā

Darbi uz Latvijas–Krievijas robežas posma tiks uzsākti tuvākajā laikā, un to pabeigšana plānota 2026. gada nogalē. Piešķirtā papildu finansējuma ietvaros tiks izveidota viedās robežuzraudzības infrastruktūra — visaptverošs perimetra uzraudzības tehnoloģiskais risinājums, kas darbojas kā vienota un savstarpēji savienota sistēma, nodrošinot nepārtrauktu, reāllaika un uzticamu konkrētā posma robežas uzraudzību.

“Pašreiz pilnā sparā notiek tehnoloģisko risinājumu izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kas dod pozitīvus rezultātus arī kaimiņvalstīs, un ar šiem risinājumiem mēs redzēsim visu robežu. Papildu finansējums ļaus izveidot vienotu un modernu robežas uzraudzības sistēmu arī Latvijas–Krievijas robežas posmā,” uzsver Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

Līdz 2026. gada beigām tiks izbūvēta visa tehnoloģiskā infrastruktūra uz Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas valsts robežas — gan projekta, gan valsts budžeta finansējuma ietvaros. Pilnībā noslēdzot projekta īstenošanu, 2027. gada nogalē Valsts robežsardze iegūs mūsdienīgu, ar tehnoloģiskiem risinājumiem stiprinātu robežas uzraudzības sistēmu — Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežu 172,9 km garumā un aptuveni 60 km garu Latvijas–Krievijas robežas posmu, kas nodrošinās nepārtrauktu un uzticamu robežas uzraudzību, minimizēs hibrīdās karadarbības apdraudējumu, garantēs spēju operatīvi reaģēt reāllaikā uz nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī ietvers atjaunotus un modernizētus ne mazāk kā 37 novērošanas un sakaru torņus, uzlabojot gan to tehnisko stāvokli, gan darbības efektivitāti. Šis pasžākumu komplekss ļaus efektīvāk izmantot personāla resursus, paaugstinās kontroles un reaģēšanas spējas pierobežā, stiprinās likumpārkāpumu

novēršanas, profilakses un atklāšanas kapacitāti, uzlabos vietējo iedzīvotāju drošību un dzīves kvalitāti, sniedzot būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības drošības stratēģijas īstenošanā un kļūstot par drošības garantu visai ārējai sauszemes robežai

Projektu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un Nodrošinājuma valsts aģentūru Finansiāla atbalsta instrumenta “Robežu pārvaldībai un vīzu politikai” ietvaros, kura vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija.

Projekta kopējās izmaksas ir 117 364 047 eiro (88 023 036 eiro fonda finansējums, 29 341 011 eiro no valsts budžeta).

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

Par publikācijas saturu atbild Valsts robežsardze
#ESfondi, #EUFunds #EUinmyregion, #InvestEU, #ESfondiDROSIBA

Informāciju sagatavoja: Inga Bēķe,

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore, mob. 20364206, e-pasts

Foto: Valsts robežsardze