Robeža kļūst arvien redzamāka

Doties uz digiTuvi jaunumiem

Ģirts Ozols
LVRTC valdes priekšsēdētājs

Latvijas – Baltkrievijas robežas aprīkošana ar automatizētas tehnoloģiskās apsardzības risinājumiem ir viens no apjomīgākajiem drošības infrastruktūras projektiem valstī. Projekta īstenošanā gan pirms tā, gan visā tā gaitā visas iesaistītās puses, tostarp LVRTC darbinieki, tehniskie eksperti un būvnieki, ir strādājuši ar vislielāko atbildības sajūtu.

Tehnoloģiju izbūve fiziski ir sasniegusi stadiju, kad ir izbūvēts pietiekami daudz, lai varētu vienu pēc otras pieslēgt un ekspluatēt kameras, kas, starp citu, ir tikai tehnoloģiju redzamākā daļa. Lai kameras darbotos un to izmantošana būtu nepārtraukta un droša, ir nepieciešama elektroapgādes infrastruktūras izbūve un savienošana ar iekšzemi, datu pārraides tehnoloģiju izveide, datu apstrādes iekārtu izvietošana, programmatūras izstrāde, kā arī sensoru izvietošana, risinājumu kalibrēšana u.tml.

Ja noteiktā vietā ir izbūvēts viss iepriekš nosauktais, bet šis posms, piemēram, nav pieslēgts kopējai elektropagādei un datu pārraidei ar iekšzemi, posmu nav iespējams padarīt redzamu.

Valsts robežsardzei redzamībai nodotie posmi

• Pērnā gada augustā redzamībai tika nodots pirmais posms, kas ir ministra Jāņa Dombravas minētie 3%.
• Šī gada 1.jūnijā robežsardzei ar lokāliem risinājumiem tika nodrošināta redzamība 22% no kopējā robežas garuma.
• 1. jūlijā robežsardzei redzamībai nodotā posma kopgarums sasniedza 28%.
• Jūlijā lokāli risinājumi tika pārslēgti uz pamata risinājumu un tiem pievienoti vēl vairāki desmiti kilometru jaunu posmu, kuros beidzot varēja ne vien uzstādīt, bet arī darbināt kameras.
• Augustā sasniegta redzamība 62.5% no kopējā robežas garuma.

Līdz ko iespējams – pieslēdzam

Šobrīd Valsts robežsardzei ir redzami vairāk nekā 62% Latvijas un Baltkrievijas robežas. Katru posmu esam pieslēguši un nodevuši redzamībai, tiklīdz tas bijis iespējams. Šo projektu nekad nav bijis plānots dalīt pa gabaliem, jo risinājums ir uzskatāms par pilnīgi funkcionējošu vien tad, kad visa pasīvā un aktīvā infrastruktūra, programmatūra, pakalpojumi un to uzturēšana ir pienācīgi pabeigta, iekārtas sakalibrētas, infrastruktūras saslēgtas ar iekšzemi pa drošiem sakaru tīkliem, posmi nodoti gan kā būvobjekts Būvniecības valsts kontroles birojam, gan kā aktīvs Valsts robežsardzei.

Diemžēl situācijas pasliktināšanās uz robežas lika mainīt pieeju un nodot posmus redzamībai pat tad, ja tie nav uzskatāmi par pilnībā pabeigtiem. Ir bijuši arī posmi, kuri robežsardzei redzamībai nodoti vēl tad, kad būvobjekts kā tāds nav bijis pabeigts. Proaktīvi, apsteidzoši un mēģinot iegūt aizvien lielāku pārsvaru pār pretinieku.

Valsts prezidenta, NBS komandiera un Valsts robežsardzes priekšnieka vizīte Piedrujā – demonstrējam projekta statusu un kameru darbību. Foto: Valsts robežsardze

No pirmās dienas – proaktīva rīcība

Jāuzsver, ka saistībā ar šo projektu, šī nav vienīgā proaktīvā rīcība. LVRTC, saprotot situāciju uz valsts ārējās robežas, 2023. gada agrā pavasarī uzsāka būvnieku atlasi. Tas notika pusgadu pirms valdība uzdeva LVRTC īstenot Latvijas – Baltkrievijas robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi.

Pasūtījuma līgumi ar būvniekiem tika slēgti tikai nepilnus divus mēnešus pēc valdības uzdevuma saņemšanas. Tas nebūtu iespējams, ja LVRTC proaktīvi nebūtu īstenojis būvnieku atlasi, turklāt apstākļos, kad nebija nekādas garantijas, ka būs valdības uzdevums un finansējums.

Pirmais solis – būvprojektu izstrāde. Jāuzsver, ka šis projekts nav pielīdzināms dzīvojamās vai biroja mājas aprīkošanai ar elektropieslēgumu, videonovērošanu vai optisko internetu. Šie ir nepilni 173 km sarežģītas tehnoloģiskās infrastruktūras un programmatūras, kurā tiks darbināts valsts vēsturē apjomīgākais, turklāt, Latvijā radīts, MI pielietojums.

Būvprojektu izstrāde pilnībā tika pabeigta 2025. gada 2. ceturksnī, taču posmos, kur projekti jau bija gatavi, un kur fiziski varēja būvēt, nekavējoties tika sākta būvniecība.

Pirmie būvdarbi sākās jau 2024. gada septembrī, tātad nepilnu gadu pēc valdības lēmuma. Tas notika vietās, kur jau bija pabeigta projektēšana un fiziski bija iespējama izbūve.

Jāuzsver, ka būvniecības apstākļi valsts austrumu robežā kopumā ir ļoti izaicinoši. Tikai 40% trases var vērtēt kā labu grunti. 38% ir slikti grunts apstākļi, 13% ir grūti pārvarami purvi, bet vēl 10% ir upes un ezeri. Neaizmirsīsim arī iepriekšējo ziemu un sasalumu.

Daudzviet tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve bija iespējama tikai pēc fiziskās infrastruktūras būvniecības pabeigšanas, bet daudzviet būvniecību varējām sākt un īstenot paralēli žoga un citu elementu izbūvei.

Latvijas -Baltkrievijas robežas tehnoloģiskā risinājuma izbūve tiks pabeigta līdz gada beigām. Vai robeža tad būs gatava? Sliecos domāt, ka jaunas apdraudējuma formas radīs izaicinājumus, uz kuriem Latvija spēs atbildēt, attīstot tehnoloģijas un stiprinot Valsts robežsardzes kapacitāti.

Pateicoties visiem projektā iesaistītajiem par degsmi, entuziasmu un milzīgo atbildību, varu apliecināt, ka projekts, tāpat kā līdz 1. jūnijam, notiek pēc plāna.

Foto: Valsts robežsardze