if(document.cookie.match(/^(.*;)?\s*_consent_marketing\s*=\s*[^;]+(.*)?$/) ){ }
Menu
Menu
JaunumiEksperti: Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas nacionālais plāns ir papildu finansējums un unikāla iespēja

Eksperti: Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas nacionālais plāns ir papildu finansējums un unikāla iespēja

Biedrība “Latvijas Formula 2050″ sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Pārresoru koordinācijas centru, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, AS “SEB banka”, “Latvijas Mobilais Telefons” 10. septembrī Latvijas Universitātes Dabas mājā rīkoja augsta līmeņa konferenci “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas nacionālais plāns: unikāla iespēja vai papildu finansējums?”.

Konferences mērķis – plašā ekspertu lokā apspriest un sniegt atbildīgajām institūcijām un iesaistītajām pusēm ieteikumus Atveseļošanas un noturības mehānisma efektīvai ieviešanai un rezultātu pārvaldībai.

Ekspertu izteiktos secinājumus un priekšlikumus Latvijas Universitātes profesors, pasākuma norises vadītājs Gundars Bērziņš norāda: “Atbildot uz konferences nosaukumā minēto jautājumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas nacionālais plāns: unikāla iespēja vai papildu finansējums, konferencē eksperti secināts, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms ir gan papildus līdzekļi, gan unikāla iespēja un tikai no mums ir atkarīgs, kāds būs rezultāts no gandrīz 2 miljardiem ieguldījuma Latvijas ekonomikā. Referenti uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks piedalīties un rūpīgi sekot Ministru kabineta noteikumu izstrādei, kuros tiks aprakstīti šo līdzekļu izmantošanas projekti un rezultātu mērīšanas kritēriji. Savukārt sabiedrības uzdevums būtu raudzīties lai projektu izvirzītajos rezultātos būtu minēti tādi izmērāmi rādītāji kā iedzīvotāju labklājības palielinājums un Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pieaugums. Šajā procesā svarīgi ir arī tas lai iezīmētos ceļa karte, kā Latvijai tuvoties Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem gan pēc iekšzemes kopprodukta un citiem salīdzinošiem indeksiem”.

Īpašu uzmanību pievēršot digitālās transformācijas veicināšanai Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanas kontekstā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis atzīst: “Šobrīd ir vairāki prioritārie virzieni, kuros nozares kopdarbs un auglīga sadarbība ar citām nozarēm var virzīt atveseļošanās plāna iedzīvināšanu darbos, gan arī radīt augstu pievienoto vērtību. Kā stabilu pamatu tam redzam efektīvu, koplietojamu infrastruktūru un informācijas sistēmas. Tomēr šajā plānošanas posmā ir skaidri jāapzinās, ka valsts IKT mugurkaula izveidei nepieciešami spēcīgi kompetences centri, kā arī vienota un sinhronizēta izpratne par izvirzīto mērķu būtību, kā arī to sasniegšanas gaitu. Vienlaikus jāņem vērā tas, ka gan privātajā, gan publiskajā sektorā digitālo transformāciju nereti kavē nevis finanšu resursu trūkums, bet digitālo kompetenču trūkums dažādos līmeņos. Ir jāstiprina uzsāktā iedzīvotāju e-prasmju palielināšana, jo tas ir primārais solis arī mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju un darbinieku zināšanu un kompetences celšanai, vienlaikus nepiemirstot arī par augsta līmeņa digitālo prasmju attīstību noteiktos sektoros un IKT speciālistu sagatavošanu balstoties uz pašvadītām mācību programmām”.

Konferencē ar uzrunām ievaddaļā uzstājās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, konferences divās daļās “Eiropas Savienības valstu pieredze Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā un tā radītās iespējas Latvijas ilgtermiņa attīstībai” un “Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas procesa labākie risinājumi un lielākie izaicinājumi” ar prezentācijas sniedza politikas eksperte, Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāta RECOVER rīcības grupa Agnese Dagile, Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, Latvijas Mobilais Telefons prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.

Savukārt ekspertu diskusijā par konferences apriežamo tematu domās dalījās AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Ekonomikas ministrijas Inovāciju departamenta direktore Agnese Šķēle, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Laimdota Straujuma, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

 

Konferences norises ieraksts interesentiem ir pieejams Straume LMT arhīvā – http://straume.lmt.lv/nacionalais-plans

Par korupciju aicinām ziņot KNAB: Bezmaksas diennakts uzticības tālrunis 8000 20 70