Jaunais pāris ieguva ekskluzīvu iespēju salaulāties augstākajā publiski pieejamajā skatupunktā Rīgā – televīzijas torņa skatu platformā. Skatu laukums, kas atrodas 97 m virs Zaķusalas un no tā var labi pārredzēt Vecrīgu, Rīgas centru un Pārdaugavu, kā arī labos laika apstākļos ir iespējams redzēt Siguldas augstākos punktus, Rīgas jūras līci un kuģus tajā. Pāris sīvā balsošanā tika noskaidrots jau 24. janvārī draugiem.lv/tvtornis lapā, kur abu iepazīšanās stāsts ieguva 1498 portāla lietotāju balsu.
Pāris dalībai konkursā pieteicās ar šādu stāstu: „Kā mēs iepazināmies? Tas notika pirms 2,5 gadiem, kad es nolēmu piedalīties velomaratonā Jūrmalā. Tādā pasākumā grasījos iesaistīties pirmo reizi, pat nenobīstoties no prognozētajiem + 30 grādiem un karstuma rekordiem. Kopā ar labu kolēģi iekāpām vilcienā, kurā pamanīju arī savu nākamo draugu Ivo. Ievēroju, ka viņam ir tāds domīgs skatiens... Bet viņš, savukārt, ievērojis manas lielās un skaistās acis, kā arī mūsu jautro čalošanu. Ārā kāpjot, viņš palīdzēja izcelt mūsu velosipēdus, un turpmāko ceļu veicām kopā, jo arī Ivo grasījās piedalīties maratonā. Katrs pieveicām savu distanci, bet beigās nejauši satikāmies atkal un atpakaļceļu mērojām visi kopā. Tā pamazām, nemanot, sarakstoties draugiem.lv, iepazināmies tuvāk un sadraudzējāmies. Manuprāt, mēs esam lielisks piemērs tam, ka arī sports vieno un sniedz iespējas iepazīties, tas nenotiek tikai klubos vai internetā, jo nu jau divus gadus dzīvojam kopā un esam nolēmuši mūsu attiecības noformēt arī oficiāli, lai esam kārtīga ģimene.
Vēl varu padalīties, ka mums patīk ne tikai piedalīties dažādos pasākumos, bet arī pārsteigt vienam otru. Piemēram, pagājušajā Valentīndienā man bija jādodas komandējumā. Kāds gan man bija pārsteigums, kad stjuarte pasniedza rozi! Tā bija sūtīta no sirds, jo izturēja gan divus lidojumus uz katru pusi, gan arī laiku ārpus Latvijas un atšķirtībā no Ivo. Smieklīgs bija gadījums, kad mēs gājām uz teātri, bet izrādījās, ka es esmu sajaukusi vietas. Vai citu reizi – mēnesi. Nezinu, vai bez Ivo būtu vēl kāds, kas pieņemtu mani tādu, kāda es esmu. Un arī Ivo ir laimīgs, ka saticis mani. Esam kā cimds ar roku, tikai vēl neesam izlēmuši, kurš ir cimds, bet kurš – roka.”