if(document.cookie.match(/^(.*;)?\s*_consent_marketing\s*=\s*[^;]+(.*)?$/) ){ }
Menu
Menu

Inguna Pede
AS „RIX Technologies” izpilddirektore, valdes locekle

Mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, kad strauja tehnoloģiju attīstība būtiski pārveido mūsu ekonomiku un sabiedrību. Zināms digitālo prasmju līmenis tagad ir vajadzīgs gandrīz visās darbvietās, kā arī vienkārši līdzdalībai sabiedrībā. Pašreizējā situācijā digitālā pratība ir kļuvusi par vienu no dzīvesprasmēm, un nespēja piekļūt internetam vai to izmantot daudziem no mums šķiet neiedomājama.

Trauksmainais 2020. gada pavasaris mums visiem lika pārskatīt ierasto strādāšanas kārtību un ieviest izmaiņas, kurām iepriekš nepietika laika vai tās nešķita gana svarīgas. COVID-19 laikā mums bija jāmācās dzīvot citādi – mācīties, strādāt, socializēties, iepirkties, izklaidēties un sadarboties dažādos veidos. Un daudzi no mums to visu dara virtuāli. Tagad, ja jūs kādam teiksiet, ka gribat tikties Zoom platformā, par to neviens vairs nebrīnīsies, tagad tas ir normāli.

Tomēr, lai gan arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju veic darbības tiešsaistē, digitālo prasmju — gan pamatprasmju, gan padziļinātu prasmju — līmenis Latvijā joprojām ir krietni zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju – saskaņā ar 2020.gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, Latvijā tikai 44% iedzīvotāju digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī, kamēr Eiropas savienības vidējais rādītājs ir 61% (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/human-capital-and-digital-skills).

Atšķirīgs ir strādājošo un nestrādājošo iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis. Arī izglītības līmenis ir svarīgs faktors saistībā ar digitālo prasmju apguvi. Saskaņā ar ES pētījumiem, no tiem, kas ieguvuši augstāko izglītību, 76 % ir vismaz digitālās pamatprasmes.

Nākotnes izaicinājums Latvijai ir digitālo prasmju uzlabošana. Latvija tikai iegūtu, ja tā arī turpmāk motivētu cilvēkus turpināt mūžizglītību, palielinātu izpratni par digitālo prasmju svarīgumu darba tirgū un mudinātu uzņēmumus ieguldīt prasmju apguvē. Augstāks digitālo prasmju līmenis sabiedrībā padarīs valsts darba tirgu iekļaujošāku un vienlaikus uzlabos uzņēmumu produktivitāti. Prasmes, arī digitālās ir daļa no uzņēmumu izaugsmes jeb transformācijas (arī digitālās) procesa. Darbinieku prasmēm ir jābūt cieši saistītām ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un realizācijas plānu – šo pieeju šobrīd dzīvē ievieš Digitālās Inovācijas centrs (https://www.itbaltic.com/dih-latvija), kas no 2021.gada mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedāvās kompleksu mentoringa plānu un atbalstu digitālajai transformācijai.

Manuprāt, pieaugot pamata digitālajām prasmēm, akcents būtu jāliek arī uz tādām sadaļām, kā datu un ierīču drošība.