Paziņojumi

Arhīvs

PrevMay 2016Next
P O T C P S Sv
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          

Veikts pirmais cilvēka-lidvāveres lidojums no Zaķusalas TV un radio torņa

10.05.2012

Lēciens veikts no augstākā TV torņa Eiropas Savienībā - Zaķusalas TV un radio torņa 318m augstuma atzīmes. Kopējais  brīvā lidojuma ilgums bija ~13 sekundes un to izpildījis profesionāls B.A.S.E.* sportists. Brīvā lidojuma lēciens ir pirmais oficiālais šāda veida projekts Latvijā. Vairāk informācijas par notikušo lēcienu būs iespēja uzzināt 10.maija LTV Ziņās un drīzumā dokumentālajā īsfilmā par cilvēku - lidvāveri.
 
Lēciens fiksēts ar 14 video un divām foto kamerām. Video īsfilmu par pirmo cilvēkulidvāveri, kurš izlēcis no augstākā TV torņa Eiropas Savienībā (368m), veido Vides filmu studijas video portāls nomad.lv.
 
 „Aktīvais dzīvesveids un piedzīvojuma gars vieno nomad.lv komandu, tādēļ arī piekritām šim izaicinājumam - iesaistīties šī notikuma organizēšanā un veidot brīvā lēciena īsfilmu. Komandas tehniskā un praktiskā gatavošanās lēcienam notika aptuveni pusgadu, un tas nebūtu iespējams bez Latvijas Valsts Radio un TV centra (LRTVC), OKartes un BIC atbalsta. Profesionāla pieeja, nopietni treniņi, izpēte un analīzetas viss bija pamatā, lai realizētu šo B.A.S.E. lēcienu ar wingsuit tērpu, kas ievērojams ne vien Latvijā, bet visā Baltijā,” stāsta lēciena producente un nomad.lv redaktore Ilze Celmiņa. „Tagad notiks darbs pie dokumentālas īsfilmas sagatavošanas. ne vien atklās lēciena brīža iespaidus un skaistos lidojuma skatus, bet arī aizkulisesplānošanu, gatavošanos un treniņus, ka arī pašu galveno intrigukas ir cilvēks – lidvāvere.”
 
Lēciens īpašs ar to, ka lecot no 318m augstuma atzīmes, pilots izmanto īpašu tērpu wingsuit, kas īsu brīdi ļauj arī cilvēkam sajusties kā putnam. Pilots planē, sasniedzot mazas lidmašīnas ātrumu - 160km/h, ik sekundi zaudējot 15m augstuma. Tērpa planēšanas īpašības ļauj izpletni atvērt aptuveni 50m virs zemes un pa diagonāli planēt apmēram 400m.
"Mums prieks, ka televīzijas tornis Zaķusalā ir piemērots šāda veida aktivitātei. LVRTC ir atļāvis izmantot šo unikālo būvi lēkšanai, jo tādējādi vēsturē ieies ne tikai pats brīvais lēciens, bet arī Rīgas televīzijas tornis. Zaķusalas tornim ir piemērots augstums un konstrukcija, kas ļauj izdarīt nevis parastu lēcienu ar izpletni, bet cilvēka-lidvāveres lēcienu,” norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

vairāk info

Ienāc jaunajā Zaķusalas TV torņa Datu centrā (apskatīt virtuālo tūri)

20.04.2012

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas cetrs (turpmāk - LVRTC) ir izveidojis virtuālu video tūri, lai dotu iespēju esošajiem un potenciālajiem klientiem ielūkoties jaunizbūvētā datu centra Zaķusalas TV tornī darbībā.
ziņots iepriekš, LVRTC ir īstenojis vērienīga datu centra izbūvi, ko speciālisti vērtē, vienu no drošākajiem un efektīvākajiem lielapjoma datu centriem BaltijāDatu centra nepārtrauktas darbības rādītājs ir 99,99 %, ko nodrošina izmantotais dublētās elektroapgādes un dzesēšanas risinājums.   Turklāt datu centra vadības programma sniedz reālā laika informāciju par visu sistēmu darbību, ļauj analizēt šo informāciju dažādos aspektos, paredzēt iespējamos riskus un proaktīvi reaģēt. Tiek ģenerēti automātiskie trauksmes ziņojumi, piemēram, gadījumos, ja datu centrā negaidīti paaugstinās  temperatūra vai izmainās mitruma radītāji. Tādējādi ikkatrs būtisks sīkums ik sekundi tiek kontrolēts, un jebkādu problēmu un negatīvu seku iespējamība samazināta līdz minumam.

vairāk info

Zemes stundā izslēgs Zaķusalas TV torņa apgaismojumu

30.03.2012

Jau ceturto gadu pēc kārtas arī VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk - LVRTC) piedalīsies starptautiskajā akcijā ‘’Zemes stunda’’, 31.marta vakarā uz stundu izslēdzot Latvijas lielākā un nozīmīgākā radio un televīzijas torņa Zaķusalā apgaismojumu, aicinot pievērst uzmanību elektroenerģijas patēriņa apjomiem ikdienā.

vairāk info

Izstrādāta koncepcija interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanai

08.03.2012

Koncepciju „Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi”, kas ceturtdien, 8. martā, tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, izstrādājusi Satiksmes ministrijas (SM) veidota darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no SM, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

vairāk info

Drošu e-parakstu varētu lietot arī darījumos ar nekustamo īpašumu un kredītiestādēs

08.03.2012

Satiksmes ministrija (SM) rosina paplašināt droša elektroniskā paraksta lietošanas iespējas, paredzot tā izmantošanu arī darījumos ar nekustamo īpašumu, galvojuma līgumiem, kā arī ģimenes un īpašuma tiesību jomās.  

Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja visu, piemēram, ar nekustāmo īpašumu saistītu, procesu veikt elektroniski, ar zvērināta notāra starpniecību, neierodoties zemesgrāmatas nodaļā personīgi. Izņēmumi būs darījumi, kad nepieciešama personas fiziska klātbūtne un dokumentu, piemēram, pases uzrādīšana. 

Parakstot elektroniskos dokumentus, drošs e-paraksts vienmēr jālieto kopā ar laika zīmogu, lai apliecinātu, ka elektroniskais dokuments noteiktā laikā un vietā ir iezīmēts pie uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja.

Tāpat paredzēts atvieglot atkārtotu pieteikšanos drošam elektroniskajam parakstam – to varēs izdarīt, pieteikumu parakstot ar drošu e-parakstu.

Šīs un citas izmaiņas paredzētas SM izstrādātajos grozījumos „Elektronisko dokumentu likumā”, ko ceturtdien, 8.martā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Lai tie stātos spēkā, tie jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Minētie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz 2011.gada 20.decembrī valdības sēdē izskatīto SM Informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai.

Ar pilnu likumprojekta grozījumu tekstu var iepazīties valdības mājaslapā.

vairāk info

Piedāvātajos grozījumos Iesniegumu likumā risku vairāk nekā ieguvumu

02.03.2012

Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms pēdējā lasījuma Saeimā saskaņoja grozījumus Iesniegumu likumā, kas paredz noteikt iespēju personām iesniegt valsts un pašvaldību iestādēm iesniegumus izmantojot tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā latvija.lv. Pašlaik likums paredz iespēju iestādēm iesniegt dokumentus elektroniski, ja tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīti ar elektronisko parakstu.

 „Konceptuāli atbalstām ideju par birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga mazināšanu iedzīvotājiem, saziņā ar valsti. Taču šobrīd šī jautājuma virzīšana un šāda Iesnieguma likuma redakcija, pirms ir izdarīti citi obligāti mājas darbi, piemēram, likumā tiek nostiprināts, kas ir personu apliecinošs dokuments virtuālajā vidē (autentifikācija), nevis atvieglos cilvēkiem dzīvi, bet turpinās vairot haosu cilvēku prātos par e-vidi. No informācijas sistēmu pārvaldības un tiesiskās noteiktības viedokļa šādai jautājuma virzībai redzam ļoti daudz nepilnības un riskus,” norāda vienīgā Latvijā uzticamā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmākLVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Pirmkārt, jau tagad ir radīti neskaitāmi autentifikācijas un škietami droši parakstīšanās rīki, kuros iedzīvotājiem ir palicis neiespējami orientēties. Otrkārt, valsts pārvaldē e-vidē šobrīd netiek nošķirtas divas pilnīgi atšķirīgas lietas: autentifikāciju (personas identificēšanu) no autorizācijas (gribas izteikuma), kas klātienes saziņā būtu pases uzrādīšana un dokumenta (iesnieguma, sūdzības u.c.) parakstīšana.

„Vai kāds var iedomāties dzīvi, ja valsts ar likumu nenoteiktu un valsts nenodrošinātu personu apliecinošus dokumentu? Kā mēs atvērtu kontu bankā, kā mēs varētu saņemt vadītāja tiesības, kā varētu piereģistrēt uzņēmumu PVN reģistrā, pat ierakstītu sūtījumu pastā nevar saņemt  bez personu apliecinoša dokumenta. Tāpat nevaram taču iedomāties situāciju, kad ienākot, piemēram, bankā personāls atpazīst savu klientu un uz mutiska pamata bez pierādāmiem līdzekļiem veiks naudas pārskaitījumus vai citas darbības ” uzsver J.Bokta.

Pašlaik valstī nav normatīvā regulējumam, kas noteiktu kādi elektroniskās autentifikācijas (personas identificēšanas interneta vidē)  līdzekļi ir uzskatāmi par drošiem, tāpēc šāda Iesniegumu likuma redakcija ir pārsteidzīga. Portāla latvija.lv pakalpojumu saņemšanai iespējams autentificēties ar vairāku internetbanku piekļuves datiem, mobilais ID  vai eParaksta viedkartē iekļauto autentifikācijas sertifikātu.

„Klātienē dodamies uz iestādi, uzrādām personu apliecinošu dokumentu – pasi un parakstam iesniegumu, lai paustu savu gribu iestādi informēt par iesniegumā minētajiem faktiem vai apstākļiem. Arī e-videi ir svarīgi piemērot šādus pat spēles noteikumus,” uzsver J.Bokta.

Lai gan ir virkne ePakalpojumu, kur autorizācija nav nepieciešama, piemēram, informācijai par nodokļu nomaksu, informācija par sevi no valsts nozīmes reģistriem u.c., lielai daļai e-pakalpojumu autorizācija ir nepieciešama, lai valsts pārvalde saglabātu stingru tiesisko noteiktību.

„Autorizācijas nepieciešamību pamato arī, piemēram, iesniegumi, kuri satur noteiktus pilnvarojumus, iesniegumi, ar kuru persona atsakās no dzīvokļa rindas, u.c. Jau šobrīd šādas noteiktības nav un saskatām būtiskus riskus, kurus iecerētie likuma grozījumi -  ļaut visus iesniegumus, iesniegt tikai ar autentifikāciju, kaut arī  Iesnieguma likuma mērķis ir pavisam cits, tikai pasliktinās,” skaidro J.Bokta.

Bažas, Saeimai nobalsojot par šādu risinājumu, rada arī tas, ka normatīvais regulējums nedod skaidru atbildi, kad iesniegums ir uzskatāms par iesniegumu Administratīvā procesa likuma izpratnē, un kad par iesniegumu Iesniegumu likuma izpratnē.

„Ja Saeima 3.lasījumā apstiprinās šādu likuma redakciju, iespējams iedzīvotājiem pirms iesniegumu iesniegšanas izmantojot tiešsaistes formas var nākties konsultēties ar juristu, lai tas palīdzētu tikt skaidrībā, vai iesniegums skar privātpersonas subjektīvo tiesību nodibināšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu, vai tas ir uzskatāms par pamatu administratīvā procesa ierosināšanai, un, vai to var iesniegt, izmantojot portālu www.latvija.lv, vai tomēr iesnieguma iesniegšanai ir piemērojama cita kārtība,” skaidro J.Bokta. Ir skaidrs, ka vairākums privātpersonu patstāvīgi nevar viennozīmīgi klasificēt, kāds normatīvais regulējums ir piemērojams attiecībā uz iestādei iesniedzamo iesniegumu, kas var novest pie tā, ka persona, neapzinoties tiesiskos riskus, kļūdās izvēloties iesnieguma veidu. „Ideja, ka valstī ir viena vietne, kur saņemt visus pakalpojumus, piemēram, portālā latvija.lv, ir vairāk kā atbalstāma, taču valstij tas ir jādara tādā veidā, lai iedzīvotājs to var izdarīt intuitīvi un viņam nebūtu jādomā, kādā procesuālā kārtībā šis iesniegums ir iesniedzams un vai tas ir derīgs bez droša elektroniskā paraksta un vispār, vai es šādu savu isniegumu varēšu izmantot tālāk savu tiesību aizstāvēšanai” norāda J.Bokta.

Nav skaidrs, kā tiešsaistē iesniegtos dokumentus varēs izmantot kā pierādīšanas līdzekļus, gadījumā, ja iestāde tomēr pieņems iesniegumu, kas, piemēram, ir attiecināms jau uz tādām personas tiesībām, ko konkrēts indivīds vēlēsies aizstāvēt tiesā.

„Nevaram iedomāties risinājumu, kā tiesa pārbaudīs šāda nedroši elektroniski iesniegta dokumenta autentiskumu un paraksta derīgumu. To var risināt tikai radot drošam elektroniskajam parakstam praktiski analoģisku informācijas sistēmu. Taču kādēļ radīt vēl vienu sistēmu, ja LVRTC – valstij  100% piederošās kapitālsabiedrībās -  rīcībā  jau tāda ir un veiksmīgi darbojās,” uzsver J.Bokta.

Pēc mēneša Latvijā tiks ieviestas elektroniskās identifikācijas kartes (eID), kas satur elektroniskas autentifikācijas iespēju, kā arī nodrošina droša elektroniskā paraksta lietošanu, katram eID lietotājam nodrošinot 120 bezmaksas laika zīmogus. eID izsniegs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). „eID ieviešanas mērķis ir ne tikai piedāvāt iedzīvotājiem līdztekus pasei otru personu apliecinoša dokumentu, kas ērti izmantojams, piemēram, ceļošanai, bet arī, pieaugot internetā veikto darījumu skaitam un saziņai, nodrošināt, lai interneta vidē persona tiktu atpazīta pēc tādiem pašiem kritērijiem kā klātienē, un paustu savu gribu un veiktu darījumus ar tik pat augstu tiesiskās noteiktības principu, kā personīgi apmeklējot iestādi,” informē PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts.

vairāk info

Pieņemti noteikumi platjoslas tīkla infrastruktūras izveidei visā Latvijā

24.01.2012

Valdībā pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas ļaus īstenot projektu platjoslas tīkla infrastruktūras izveidei Latvijas lauku teritorijās.

vairāk info

Lielā talka un LVRTC noslēdz sadarbības līgumu par droša virtuālā eParaksta - popularizēšanu

19.01.2012

Šodien, 19.janvārī droša elektroniskā paraksta pakalpojuma nodrošinātājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmākLVRTC) un kustības Lielā talka organizatori parakstīja līgumu par sadarbību virtuālā eParaksta popularizēšanā.

vairāk info

Noskaidrots akcijas "Paraksties virtuāli - ceļo reāli!" uzvarētājs

27.12.2011

Šodien, VAS LVRTC Ērgļu ielā 7 notika izloze, kurā tika noskaidrota persona, kas piedaloties akcijā "Paraksties virtuāli - ceļo reāli!" ir laimējusi ceļojumu 2500LVL divām personām uz pašu izvēlētu galamērķi.

Ceļojumu ir laimējusi Valērija Jaunrodziņa. Lūdzam laimīgo uzvarētāju sazināties ar LVRTC, rakstot uz e-pasta adresi eparaksts@eparaksts.lv un norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, arī līguma par sertifikācijas pakalpojumiem (noslēgts iegādājoties parakstīšanas reizi) numuru.

vairāk info

Izstrādāti scenāriji zemes ciparu TV programmu izplatīšanai sākot no 2014.gada

08.12.2011

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi koncepcijas projektu un modeļus zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanai no 2014.gada, kad beidzas SIA „Lattelecom” tiesības nodrošināt ciparu televīzijas apraidi.

vairāk info